Darba laiks
Pirmdien - Ceturtdien: 9.00 - 19.00
Piektdien: 9.00 - 17.00
Sestdien un Svētdien: slēgts
KONTAKTINFORMĀCIJA
Ķīpsalas iela 6a,
Rīga, LV-1048, Latvija
+371 6708 9120
+371 2928 2562
ims@rtu.lv
Jaunākie projekti
- ERAFFebruāris 3, 2022 - 11:19 am
- ERAFOktobris 15, 2021 - 11:03 am
- Apvārsnis 2020Oktobris 14, 2021 - 1:58 pm
Apstiprināta RTU jauno fakultāšu struktūra
RTU padome ir apstiprinājusi četru jauno fakultāšu, Arhitektūras un dizaina institūta un RTU Latvijas Jūras akadēmijas struktūru. Jaunās fakultātes un Arhitektūras un dizaina institūts darbu sāks 2024. gada 1. janvārī. Martā, izvērtējot fakultāšu un Arhitektūras un dizaina institūta šobrīd apstiprinātās struktūras efektivitāti, to plānots vēl precizēt.
Būvniecības un mašīnzinību fakultāte
Būvniecības un mašīnzinību fakultāte tiek veidota, apvienojot Būvniecības inženierzinātņu fakultāti un Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti. Tās struktūru veidos abu fakultāšu līdzšinējie institūti, katrā integrējot to struktūrvienības: Aeronautikas institūts, Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts, Mehānikas un mašīnbūves institūts, Transporta institūts, Transportbūvju institūts, Būvkonstrukciju inženierzinātņu institūts, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts, Būvražošanas institūts, Materiālu un konstrukciju institūts.
Atsevišķas struktūrvienības statusu saglabās Būvmateriālu laboratorija un Ceļu būvmateriālu laboratorija.
Būvniecības un mašīnzinību fakultātes struktūrā būs arī Būvniecības digitalizācijas centrs, Ēku un inženiertehnisko būvju zinātnisko laboratorija un BIF Studentu laboratorija.
Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte
Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātē tiks apvienotas četras pašreizējās RTU fakultātes – Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte un Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte. Jaunajā fakultātē būs septiņi institūti.
Digitālo humanitāro zinātņu institūtā iekļausies E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē ietilpstošās struktūrvienības, izņemot Inženierzinātņu vēstures pētniecības centru un Starptautiskās izglītības pētniecības centru.
RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs ar abām tā struktūrvienībām darbosies Zinātniskās bibliotēkas pakļautībā. Savukārt Starptautiskās izglītības pētniecības centrs turpmāk būs Starptautiskās sadarbības departamenta struktūrvienība.
Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā integrēs Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē ietilpstošās struktūrvienības.
Lietišķo datorsistēmu institūtu veidos tā trīs katedras un abas Viedo datortehnoloģiju institūta katedras.
Informācijas tehnoloģijas institūtā integrēs abas tā līdzšinējās katedras.
Lietišķās matemātikas institūts un abas tā katedras apvienosies ar Vides modelēšanas centru un Skaitļošanas centru.
Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā iekļaus visas tā līdzšinējās katedras un laboratorijas.
Enerģētikas institūta sastāvā iekļaus tā esošo katedru un centru.
Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte
Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, kas tiek veidota uz Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes bāzes, tai pievienojot Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu, kas patlaban ir Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē, un Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūtu, kas, savukārt, patlaban ir Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, būs septiņi institūti. Turpinās darboties Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūts, Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūts, Tehniskās fizikas institūts, kurā integrēs tā trīs struktūrvienības, un Biomateriālu un bioinženierijas institūts, kurā transformēsies esošais Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts un tā katedra, centrs un laboratorija.
Apvienojot Lietišķās ķīmijas institūtu, tā katedru, Polimērmateriālu institūtu, tā katedru un laboratoriju, kā arī Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtu un tā katedru, tiks izveidots Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju institūts.
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā integrēs abas esošās institūta katedras, savukārt Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūtā – tā katedru, centru un laboratoriju.
Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Jaunajā Inženierekonomikas un vadības fakultātes struktūrā ietilps divi institūti.
Ekonomikas un uzņēmējdarbības institūtā apvienosies esošais Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūts, Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts ar tajā ietilpstošajām struktūrvienībām, izņemot Teritoriju attīstības pārvaldības un pilsētekonomikas katedru.
Apvienojot Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta Teritoriju attīstības pārvaldības un pilsētekonomikas katedru, Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtu, Darba un civilās aizsardzības institūtu un Ražošanas kvalitātes institūtu, tiks izveidots Pārvaldības un drošības institūts.
Fakultātes struktūrā iekļauta arī Starptautisko programmu nodaļa un BALTECH studiju centrs.
Arhitektūras un dizaina institūts
Arhitektūras un dizaina institūtā darbosies Arhitektūras skola, ko veidos visas šobrīd Arhitektūras fakultātē ietilpstošās struktūrvienības, un Dizaina tehnoloģiju centrs, kuru veidos, apvienojot abas līdzšinējā Dizaina tehnoloģiju institūta katedras.
RTU Latvijas Jūras akadēmija
RTU Latvijas Jūras akadēmijā tiks saglabāts līdzšinējais Kuģošanas vadības un navigācijas centrs, Jūras inženierijas centrs, Latvijas Jūras akadēmijas mācību centrs un Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola.
Četru jauno fakultāšu, Arhitektūras un dizaina institūta un RTU Latvijas Jūras akadēmijas struktūrshēma
DENISS MIRONOVS aizstāvēs promocijas darbu “Konstrukciju stāvokļa monitoringa sistēmas izstrāde konstrukcijām ekspluatācijas apstākļos” zinātnes doktora grāda iegūšanai.
2023. gada 3. novembrī plkst. 14.15 Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un transporta inženierzinātnes nozares promocijas padomes “RTU P-06” atklātā sēdē Rīgā, Ķīpsalas 6A, 342. kab., DENISS MIRONOVS aizstāvēs promocijas darbu: (latv. val.) “Konstrukciju stāvokļa monitoringa sistēmas izstrāde konstrukcijām ekspluatācijas apstākļos”, (angl. val.) “Development of structural health monitoring system for structures in operational conditions” zinātnes doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai.
Recenzenti:
– asoc. prof., Dr. sc. ing. Līga Gaile, Rīgas Tehniskā universitāte, promocijas padomes RTU P-06 recenzente;
– asoc. prof., Dr. sc. ing. Andrzej Katunin, Silēzijas Tehnoloģiju universitāte, Glivice, Polija;
– asoc. prof., Dr. sc. ing. Miroslaw Wesolowski, Košalinas Tehniskā universitāte, Košalin, Polija.
Ar promocijas darbu un kopsavilkumiem var iepazīties interneta vietnēs RTU Zinātnes resursi Promocijas darbi: https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/doctoral_thesis/, Latvijas Nacionālajā Digitālajā bibliotēkā, e-grāmatu platformā: https://ebooks.rtu.lv/, kā arī elektroniski RTU mājaslapā http://www.rtu.lv (Doktorantiem → Promocija → Promocijas darbi).
«RTU Gada zinātnieks 2023» profesore Diāna Bajāre.
Svinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 161. dzimšanas dienu, tradicionāli pasniegtas balvas gada zinātniekam un jaunajiem zinātniekiem, kā arī labākajiem mācībspēkiem. Pirmo reizi pasniegta balva par akadēmiskās vides izcilības veicināšanu.
Balvu «RTU Gada zinātnieks 2023» saņēma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) profesore Diāna Bajāre. Viņa ir pirmā tenūrprofesore ne tikai RTU, bet visā Latvijā. Viņas pētniecības intereses saistītas ar inovatīviem būvmateriāliem, to īpašībām un ražošanas tehnoloģijām, otrreizējo materiālu pārstrādi būvmateriālos, ekoloģiskiem būvmateriāliem un plaša lietojuma materiāliem. Ņemot vērā būvniecības un ar to saistītās būvmateriālu ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, D. Bajāres un viņas vadīto studentu pētījumiem ir nozīmīga loma nozares ceļā uz oglekļneitrālu un ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pēc D. Bajāres iniciatīvas RTU izveidota arī Baltijā pirmā 3D betona drukāšanas laboratorija.
Balvas «RTU Gada jaunais zinātnieks 2023» saņēmējs, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta vadošais pētnieks Toms Salgals, šobrīd veido Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju. Laboratorijas mērķis ir RTU attīstīt jaunu pētniecības virzienu – nanofotoniku telekomunikācijās –, pētot un meklējot jaunus optiskos efektus, kas kalpotu par pamatu inovatīvu tehnoloģiju radīšanai, un veicot nanostrukturēto elementu izstrādi un ieviešanu klasiskajās telekomunikāciju un nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Viņa pētījumi saistīti ar optisko šķiedru sakaru tīkliem un tehnoloģiju izpēti un izstrādi, kas nodrošina ātrdarbīgus platjoslas interneta savienojumus, datu centra starpsavienojumus utt. Kopā ar kolēģiem viņš uzstādījis arī vairākus ātrgaitas datu pārraides pasaules rekordus dažādās fotonikas jomās.
Savukārt balva «RTU Gada jaunā zinātniece 2023» pasniegta Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (EVIF VASSI) vadošajai pētniecei asociētajai profesorei Ievai Pakerei. Viņa ne vien aktīvi īsteno nacionāla un starptautiska līmeņa pētniecības projektus, kas saistīti ar ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmas attīstību, energoefektivitāti, saules enerģiju un citiem atjaunojamajiem energoresursiem, bet arī piedalās sabiedrības informēšanas aktivitātēs, veicinot Latvijas sabiedrības iesaisti energoneatkarības stiprināšanā un valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
Ikgadējos apbalvojumus zinātnē piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos.
Savukārt ar «RTU Akadēmiskās izcilības balvu» universitāte godina mācībspēkus, kuri parādījuši izcilu sasniegumu pedagoģiskajā darbā.
Šogad «RTU Akadēmiskās izcilības balvu» saņēma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvkonstrukciju inženierzinātņu institūta vadošā pētniece profesore Līga Gaile, bet «RTU Gada jaunā mācībspēka balvu 2023» – Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras lektore Māra Pudāne. Šogad pirmo reizi pasniedza balvu arī par akadēmiskās vides izcilības veicināšanu, ko saņēma EVIF VASSI profesore Jūlija Gušča. Saņemot balvas, mācībspēki pateicās kolēģiem un studentiem par vidi, kas veicina vēlmi mācīties, iedvesmu, nepārejošu entuziasmu un drosmi.
Balvas labākajiem mācībspēkiem jau tradicionāli atbalsta RTU absolventa Aigara Ločmeļa uzņēmums «Industry Service Partners».
Balvas tika pasniegtas RTU 64. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē. Tajā tika sumināti arī RTU Goda doktora titula ieguvēji – Bergamo Universitātes rektors Sergio Cavalieri, Salento Universitātes rektors Fabio Pollice un Starptautiskā tīrā ūdens institūta Manasasā profesors Ashok Vaseashta.
RTU ir dibināta 1862. gada 14. oktobrī, un toreiz to sauca par Rīgas Politehnikumu, kas tika veidots pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Mūsdienās RTU ir starptautiski pazīstama un prestiža zinātnes universitāte, kurā iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. RTU darbības pamats ir zinātne, kā arī inovācijās un sadarbībā ar industriju veidots studiju process, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, tādējādi kalpojot par pamatu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Šobrīd universitāte īsteno stratēģiskas pārmaiņas, lai turpinātu paaugstināt RTU konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā, tuvinot to TOP 500 universitāšu līmenim.
RTU 64. starptautiskā zinātniskā konference
Rīgas Tehniskās universitātes 64. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde notiks 2023. gada 13. oktobrī plkst. 10.00 Ķīpsalā, auditoriju centrā «Domus Auditorialis», Zunda krastmalā 8, Rīgā.
RTU 64. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde notiks gan klātienē, gan tiešsaistē.
Zinātnieku naktī RTU apmeklētāji atklāj aizraujošo zinātnes pasauli
Izbaudīt virtuālu braucienu kamaniņu trasē un ekskursiju Ķīpsalā, izzināt skaņas rašanās brīnumu un nākotnes būvniecības un medicīnas tehnoloģijas, vērot liesmojoši eksplozīvus eksperimentus, izgatavot relaksējošas dāvanas, inovatīvus našķus un savu pirmo elektronisko shēmu ar degošām LED gaismiņām – to visu interesenti varēja piedzīvot zinātnieku naktī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Pirmo reizi RTU zinātkāres centrā «Futurimo Rīga» notika arī zinātnes diskotēka.
RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, pulcējās bērni, jaunieši, ģimenes un industrijas pārstāvji, lai iepazītu zinātnieku pētījumus un to izmantošanu ikdienā, apskatītu laboratorijas un caur aizraujošu darbošanos izprastu dažādus fizikas un ķīmijas likumus.
Savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Zinātnieku naktī Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošais RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis un studenti interesentus iepazīstināja ar savu darbu CERN. Bija arī iespēja gūt pirmo priekšstatu par bibliotēkā topošo ekspozīciju par šo pasaulē unikālo zinātnes centru.
Augstākā būvniecības izglītība Latvijā svin 160. jubileju
160. jubileju svinēs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, piedaloties ārvalstu viesiem, industrijas un sadarbības partneriem.
«RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāte ir Latvijas būvniecības zināšanu centrs, kur koncentrējas jomas esošie un topošie speciālisti, industrijas pārstāvji un zinātnieki,» uzsver RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Mārtiņš Vilnītis.
RTU, tolaik Rīgas Politehnikums, dibināta 1862. gadā, bet pirmos studentus tā uzņēma 1863./1864. studiju gadā. Tad darbu arī sāka Inženierzinātņu nodaļa, kurā zināšanas un prasmes apguva nākotnes būvinženieri. Viens no pirmajiem šo nodaļu ar izcilību absolvēja Džordžs Armitsteds, vēlākais Rīgas pilsētas galva. Kopš dibināšanas fakultāti absolvējuši daudzi izcili ēku, ceļu, tiltu, ostu un dzelzceļu būvinženieri, inovatīvu būvmateriālu izstrādātāji un ražotāji, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju speciālisti, uz kuriem balstās visa ērtai mūsdienu dzīvei nepieciešamā infrastruktūra, ģeodēzisti, ģeomātiķi un virkne citu speciālistu. Fakultāte sekmē arī būvniecības digitalizāciju Latvijā.
Lai novērtētu 160 gados paveikto, 30. augustā RTU pulcēsies gan universitātes saime un studenti, gan ārvalstu viesi, industrijas un sadarbības partneri. Viņiem būs iespēja iepazīt fakultātes laboratorijas, kur mūsdienīgā vidē top zinātniskie atklājumi un inovācijas, kas noder pat kosmosa industrijā, praktiskas iemaņas gūst topošie nozares profesionāļi. Svinību laikā viesi varēs apmeklēt Būvkonstrukciju inženierzinātņu institūta laboratoriju, kur ne tikai top inovatīvi kompozītmateriāli, bet arī ar jaunām metodēm tiek uzlabotas un prognozētas to īpašības, lai nākotnē dažāda veida būves kalpotu ilgāk, un Ceļu un tiltu katedras laboratoriju, kur top inovatīvi ceļu būves materiāli, piemēram, asfalts ar gumijas riepu piedevu. Savukārt Ģeomātikas katedras laboratorijā būs iespējams novērtēt digitālo dvīņu un citu mūsdienu tehnoloģiju lietojumu nozarē, bet Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijā – redzēt, kā tiek attīstītas modernas vides tehnoloģijas. Viesi apmeklēs arī citas Būvniecības inženierzinātņu fakultātes laboratorijas un iepazīsies ar aktuālākajiem pētījumiem.
Plkst. 13.00 viesi un darbinieki pulcēsies svinīgā pasākumā, kur viņus uzrunās universitātes vadība un nozīmīgāko industrijas un sadarbības partneru pārstāvji. Svinīgajā pasākumā ar RTU Goda darbinieka nosaukumu tiks sveikti arī 17 Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki, kuri fakultātei veltījuši vairāk nekā 20 savas darba dzīves gadu. Līdz šim šo apbalvojumu saņēmuši 59 fakultātes darbinieki.
RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 160. jubileja tiks svinēta visu studiju gadu, piemēram, tiks izdota tai veltīta gadagrāmata, ar fakultātes atbalstu nākamgad iecerēts rīkot Latvijas Būvinženieru savienības simtgadei veltītu zinātniski praktisko konferenci par dažādiem būvniecības industrijai aktuāliem jautājumiem utt.
Pirms jaunā studiju gada RTU saime aicināta uz tikšanos ar rektoru, prorektoriem un padomi
Dienu pirms jaunā studiju gada sākuma, 31. augustā, plkst. 10.00, RTU rektors Tālis Juhna aicina visus kolēģus un studējošos uz tikšanos auditoriju centrā «Domus Auditorialis».
Tikšanās laikā rektors, prorektori un RTU padome iepazīstinās ar aktualitātēm savās darbības jomās. Atskatīsimies uz līdz šim paveikto un pārrunāsim lielākos izaicinājumus, svarīgākās ieceres un prioritāros uzdevumus, kas mums visiem kopā būs jāīsteno 2023./2024. studiju gadā.
Noslēgumā klātesošajiem būs iespēja kavēties neformālās sarunās pie kafijas tases.
Pasākuma norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē ORTUS, taču aicinām izmantot iespēju pēc vasaras atpūtas atkal pulcēties un satikties klātienē.
RTU plāno attīstīt sadarbību ar Trento Universitāti Itālijā
25. maijā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) delegācija viesojās Trento Universitātē (UniTrento) Itālijā, tiekoties ar tās vadības, Starptautiskās sadarbības biroja, Būvniecības, vides un mašīnzinību departamenta, Rūpnieciskās inženierijas departamenta pārstāvjiem.
Vizītē UniTrento piedalījās RTU Studiju departamenta direktors Uģis Citskovskis, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns profesors Mārtiņš Vilnītis un prodekāns zinātnes jomā Sandris Ručevskis, Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes prodekāns zinātnes jomā profesors Aleksejs Kataševs un Latvijas – Itālijas sadarbības centra (LISC) izpilddirektors Ēriks Badamšins.
Tikšanās laikā ar UniTrento rektora delegātu vides ilgtspējas jautājumos profesoru Marco Ragazzi un Starptautiskās sadarbības biroja vadītāju Grazia Callovini RTU pārstāvji guva dziļāku priekšstatu par UniTrento, tās darbības virzieniem studijās, zinātnē un inovācijā nacionālajā un starptautiskajā mērogā. RTU pārstāvjiem informējot par universitāti un tās īstenotajām aktivitātēm, UniTrento pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa 22. maijā Bergamo izveidotajam RTU LISC un tā lomai sadarbības veicināšanā starp RTU un augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem Itālijā. Tāpat puses pārrunāja iespējamo sadarbību studentu un mācībspēku apmaiņā Erasmus+ programmas ietvaros.
Vizītes turpinājumā RTU pārstāvji tikās ar UniTrento Būvniecības, vides un mašīnzinību departamenta pārstāvjiem, M. Vilnītim, S. Ručevskim un Itālijas kolēģiem pārrunājot iespējamo sadarbību studijās un zinātnē. Pēc tam sekoja vizīte Rūpnieciskās inženierijas departamentā, kurā A. Kataševs un UniTrento pārstāvji informēja par darbības virzieniem un pārrunāja iespējamo sadarbību tādās jomās kā materiālu inženierija, mehatronika, kosmosa tehnoloģijas un biomedicīnas inženierija.
Vizītes noslēgumā RTU pārstāvji viesojās Trento pilsētas skolā «Arcivescovile», tiekoties ar tās direktoru Bruno Daves un pārrunājot iespējamos sadarbības modeļus starp RTU, UniTrento un skolu «Arcivescovile». Sarunas laikā puses akcentēja koprades nozīmi STEM mācību jomu popularizēšanā bērnu un jauniešu vidū, procesā iesaistot dažādu valstu akadēmisko personālu un studentus.
Rektors un prorektori 5. jūnijā informēs par aktualitātēm RTU
Lai ar kolēģiem un studējošajiem pārrunātu aktualitātes Rīgas Tehniskajā universitātē, rektors Tālis Juhna un prorektori 5. junijā plkst. 11.00 aicina visus uz tikšanos. Informatīvajā sanāksmē varēs uzzināt par RTU jaunās vadības komandas jau paveiktajiem darbiem un iecerēm, kuras plānots īstenot tuvākajā laikā.
Tikšanās notiks klātienē, Zinātnes un inovāciju centra zālē «The Moon», Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā, un tās norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē ORTUS.
Dalībniekiem būs iespēja piedalīties neformālā diskusijā un uzdot rektoram un prorektoriem jautājumus gan klātienē, gan arī, izmantojot digitālo rīku menti.com.
Studētgribētāji vebinārā varēs uzzināt, kā šovasar iestāties RTU
Kādi šovasar būs uzņemšanas nosacījumi Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), ņemot vērā, ka šis ir pirmais gads, kad vidusskolu absolvēs jaunieši, kuri būs mācījušies dažādus priekšmetus dažādos līmeņos? Par to trešdien, 29. martā, plkst. 18.00 tiešsaistes vebinārā Facebook RTU lapā interesentiem stāstīs RTU Uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska.
Šajā pavasarī, absolvējot vidusskolu, centralizētos eksāmenus kārtos skolēni, kuri ir izvēlējušies dažādus mācību priekšmetu «grozus» un līdz ar to atšķirīgā – augstākajā, optimālajā vai vispārīgajā – līmenī apguvuši gan obligāto centralizēto eksāmenu priekšmetus.
Savukārt RTU reflektantu uzņemšana pamatstudiju programmās notiek, ņemot vērā visu nokārtoto centralizēto eksāmenu rezultātus, gada atzīmes atsevišķos priekšmetos vidējās izglītības dokumentā, kā arī iestājpārbaudījumu rezultātus, stājoties trīs studiju programmās – «Arhitektūra», «Materiālu tehnoloģija un dizains» un «Industriālais dizains». Atbilstoši šiem kritērijiem tiek aprēķināts reflektanta rangs, lai iegūtu budžeta vietu.
I. Bušovska vebinārā skaidros, kā notiks dažādo zināšanu līmeņu salīdzināšana un kā tiks aprēķināts reflektanta rangs, kad uz budžeta vietām pretendēs vidusskolu absolventi, kuri mācību priekšmetus ir apguvuši gan augstākajā, gan optimālajā, gan vispārīgajā līmenī. Tāpat varēs uzzināt vēl citus ar uzņemšanu saistītus jautājumus, piemēram, kā rīkoties tiem reflektantiem, kuri vidusskolu absolvējuši vēl pirms dažādu līmeņu eksāmenu kārtošanas, ko darīt absolventiem, kuri ir atbrīvoti no centralizēto eksāmenu kārtošanas, un kā notiks pats uzņemšanas process. Vebināra skatītājiem būs arī iespējams uzdot jautājumus.
Šovasar uzņemšana RTU notiks no 14. līdz 24. jūlijam gan klātienē, gan attālināti, reģistrējoties portālā Latvija.lv, savukārt iestājpārbaudījumi zīmēšanā norisināsies no 25. līdz 27. jūlijam. Arī šogad reflektanti, kuriem būs elektroniskais paraksts, visas uzņemšanas formalitātes varēs nokārtot attālināti.
Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, notiks seminārs «Variable Angle Tow Designs for Lightweight Fibre-Reinforced Composite Structures».
Kompozītu materiālu un konstrukcijas katedra aicina apmeklēt semināru “Variable Angle Tow Designs for Lightweight Fibre-Reinforced Composite Structures”, kas norisināsies 5. aprīlī, plkst. 14.30, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, Ķīpsalas ielā 6A, 428. telpā.
Reģistrēties semināram.
Semināru vadīs Queen’s University Belfast profesors Humberto Almeida Jr. Vairāk informācijas par lektoru.
Semināru rīko Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Kompozītu materiālu un konstrukcijas katedra.
Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki iepazīstina ar starptautiski nozīmīgiem pētījumiem
Lai veicinātu komunikāciju un sadarbību pētnieku starpā un motivētu viņus publicēties starptautiskos zinātniskos žurnālos ar augstu ietekmes faktoru, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultāte (BIF) rīko Zinātnes brokastis un publikāciju konkursu.
Zinātnes brokastis notiek trīs līdz četras reizes gadā. Šā gada pirmajās BIF Zinātnes brokastīs 10. martā ar prezentācijām uzstājās zinātnieki, iepazīstinot ar pieciem pētījumiem, kuri pieteikti BIF publikāciju konkursā.
Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore Kristīna Kokina un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras pētniece Iveta Pugajeva iepazīstināja ar publikāciju «Consumption trends of pharmaceuticals and psychoactive drugs in Latvia determined by the analysis of wastewater», bet Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus – ar publikāciju «Detection of SARS-CoV-2 RNA in wastewater and importance of population size assessment in smaller cities: An exploratory case study from two municipalities in Latvia». Abas publikācijas parāda notekūdeņu monitoringa izmantošanas plašās iespējas gan Covid pandēmijas apkarošanā, gan dažādu ar sabiedrības veselību un paradumiem saistītu jautājumu risināšanā. Abi pētījumi ir starpdisciplināri un tie ir tapuši, RTU zinātniekiem cieši sadarbojoties gan ar Latvijas zinātnisko institūtu zinātniekiem, gan industriju.
Savukārt Ceļu un tiltu katedras zinātnieki savās publikācijās pievērsušies inovatīviem ceļu būvniecības materiāliem. Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs Zinātnes brokastīs dalījās ar pieredzi, gatavojot publikāciju «Rheological and Chemical Evaluation of Aging in 100% Reclaimed Asphalt Mixtures Containing Rejuvenators», bet zinātniskais asistents Artūrs Riekstiņš – publikāciju «Economic and Environmental Analysis of Crumb Rubber Modified Asphalt».
Tikmēr 3D betona drukāšanas zinātniskā laboratorijas vadošā pētnieka Māra Šinkas un BIF tenūrprofesores Diānas Bajāres publikācija «Combined in situ and in silico Validation of a Material Model for Hempcrete», kas tapusi sadarbībā ar Latvijas universitātes kolēģiem, veltīta inovatīva celtniecības materiāla – kaņepju betona – veiktspējas novērtēšanai un validācijai.
BIF Zinātnes brokastīs pētnieki ne vien iepazīstina ar saviem pētījumiem, bet dalās arī pieredzē, sagatavojot publikācijas, sadarbojoties ar citu jomu zinātniekiem utt. Notiek arī diskusijas ar interesentiem.
BIF Zinātnes brokastis un publikāciju konkurss tiek organizēts pēc BIF prodekāna zinātnes jomā Sandra Ručevska iniciatīvas un BIF Fakultates zinātnes komisijas atbalsta.
Publikāciju konkurss šogad tika organizēts otro reizi ar mērķi mudināt BIF zinātniekus veidot kvalitatīvas publikācijas un publicēties nozares vadošajos žurnālos. Konkursā var piedalīties zinātnieki, kuri iepriekšējā gadā publicējuši rakstu Q1 žurnālā, kas ir arī nozares vadošo 10 žurnālu rangā (SCImago Journal Rank). Konkurss tiek izsludināts gada sākumā. BIF zinātnes komisija izvērtē pieteiktās publikācijas un lemj par 3000 eiro lielu naudas balvu piešķiršanu trīs labāko publikāciju autoriem.
Šogad konkursā tika pieteiktas piecas publikācijas. Izvērtējot tās, Fakultātes zinātnes komisija lēma trešās vietas naudas balvu sadalīt starp trim publikācijām, piešķirot katras publikācijas autoriem 1000 eiro.
Par RTU jauno rektoru kļūst Tālis Juhna
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ar ievērojamu balsu pārsvaru par jauno rektoru ievēlēja RTU zinātņu prorektoru akadēmiķi Tāli Juhnu, kurš saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi.
«Liels paldies Satversmes sapulcei, kas man ir uzticējusies un nobalsojusi par iesāktā darba turpinājumu – par spēcīgu RTU un par mūsu valsts nākotni, kas nav iedomājama bez RTU, jo mēs palīdzam veidot Latvijas tautsaimniecību un attīstīt zinātnē balstītu ekonomiku. RTU studiju procesam ir jākļūst personalizētākam, studentus vairāk iesaistot pētniecībā, inovāciju radīšanā un inženierdizainā, tā veicinot nepieciešamo nākotnes prasmju apguvi. Kā zinātnes universitātei RTU uzdevums ir radīt zināšanas un nodrošināt to pārtapšanu par globāla mēroga tehnoloģijām, veidojot universitāti par dinamisku, atvērtu un iekļaujošu zināšanu centru ne tikai Latvijā un Baltijā, bet Ziemeļvalstu reģionā,» saka T. Juhna.
Par zinātņu prorektoru T. Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.
Paralēli administratīvajam darbam T. Juhna aktīvi darbojas zinātnē – vadot un kā zinātnieks piedaloties vietējos un starptautiski finansētajos zinātnes projektos. Pēdējie nozīmīgākie – kopā ar sadarbības partneriem izstrādāti risinājumi Covid-19 monitorēšanai vidē – notekūdeņos, kā arī septiņi prototipi, kas uzlabo pakalpojumu noturību un kvalitāti veselības aprūpes zonās Covid-19 un citu infekcijas slimību laikā. Savukārt studiju jomā T. Juhna ir izveidojis jaunu starptautisko bakalaura studiju programmu «Biotehnoloģija un bioinženierija», un pēc T. Juhnas iniciatīvas RTU ir izveidoti un ieviesti jauni studentu mācību veidi, piemēram, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīva «Industriālais doktors», kuras mērķis – attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību.
RTU rektoru atbilstoši universitātes Satversmei ievēlē Satversmes sapulce, kuru veido 200 RTU saimes ievēlēti darbinieki un studenti. T. Juhnu un J. Grēviņu kā rektora amata pretendentus RTU padome izvēlējās no deviņiem kandidātiem, kuri bija pieteikušies RTU rektora amata konkursam. Konkursu izsludināja pagājušā gada rudenī, un pretendentu atlasē piedalījās personāla atlases kompānija «Eiro Personāls» un RTU padomes izveidotā Nominācijas komisija. Abi kandidāti mēneša garumā savas RTU attīstības vīzijas debatēs prezentēja RTU saimei.
RTU padome jaunajam rektoram ir izvirzījusi vairākus uzdevumus – RTU ir jāiekļūst starptautisko reitingu 500 spēcīgāko universitāšu saimē, RTU nepieciešams turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un inovācijas, kā arī RTU ir jāpiesaista finansējums no zinātniskās darbības un sadarbības ar industriju.
EDUARDS SKUĶIS aizstāvēs promocijas darbu “Vibrācijas korelācijas tehnika cilindrisko konstrukciju nestspējas novērtēšanā”
Rīgas Tehniskās universitāte precizē oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 2022.gada 13.decembra, laidiena Nr. 241, OP 2022/241.PM1, publicēto paziņojumu, pārceļot Eduarda Skuķa promocijas darba aizstāvēšanas datumu no 2023.gada 20.janvāra uz 17. martu plkst. 14.15 Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un transporta inženierzinātnes nozares promocijas padomē “RTU P-06” atklātā sēdē Rīgā, Ķīpsalas 6A 342. kab.
EDUARDS SKUĶIS aizstāvēs promocijas darbu: “Vibrācijas korelācijas tehnika cilindrisko konstrukciju nestspējas novērtēšanā”, (angl.val.) “Vibration Correlation Technique for Cylindrical Structural Safety Assessment”, zinātnes doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai.
Recenzenti:
– prof., Dr.sc.ing. Dmitrijs Serdjuks, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija;
– prof., Ph.D. Haim Abramovich, Technion-Izraēlas tehnoloģiju institūts, Izraēla;
– prof., Ph.D. Chiara Bisagni, Delftas tehnoloģiju universitāte, Nīderlande.
Ar promocijas darbu un kopsavilkumiem var iepazīties interneta vietnēs RTU Zinātnes resursi Promocijas darbi: https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/doctoral_thesis/, Valsts Nacionālajā Digitālajā bibliotēkā, e-grāmatu platformā: https://ebooks.rtu.lv/, kā arī elektroniski RTU mājaslapā http://www.rtu.lv (Doktorantiem → Promocija → Promocijas darbi).
RTU Arhitektūras fakultātes un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki iztaujā abus rektora amata kandidātus
Piektdien, 27. janvārī, notika trešās RTU rektora amata kandidātu debates. Debatēs klātienē piedalījās vairāk nekā 40 Arhitektūras fakultātes un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki, bet pasākumu tiešsaistē vēroja 103 skatītāji.
Debašu laikā rektora amata kandidāti izklāstīja savu redzējumu un atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Jautājumus ikviens varēja uzdot klātienē vai iesūtīt e-pastā un tērzētavā menti.com.
Diskusiju cikls sākās ar jautājumu: «Vai kandidātiem ir izstrādāta stratēģija ārvalstu vieslektoru piesaistei?».
Pēc T. Juhnas domām ārvalstu mācībspēku piesaiste iet kopsolī ar RTU personāla politikas pilnveidi. Lai piesaistītu ārvalstu mācībspēkus, ir nepieciešams komunicēt šādu iespēju, ir vajadzīgs skaidrs process un atbilstoša apmaksas sistēma. Savukārt J. Grēviņš uzskata, ka ir nepieciešama vide un finansiālais atbalsts. Pēc RBS direktora domām ārvalstu mācībspēki uz RTU brauktu strādāt tikai par lielu algu, tāpēc klātesošie tikai aicināti uzturēt kontaktus ar ārzemēs esošajiem latviešiem, jo tos aicināt atpakaļ uz Latviju kā mācībspēkus būs lētāk.
Klātesošos interesēja abu kandidātu viedoklis par nepieciešamību regulāri strādāt ar skolām un skolēniem katrā RTU specialitātē. T. Juhna atzīmēja RTU jau paveikto šajā jomā, tostarp zinātniski pētnieciskos darbus, RTU Inženierzinātņu vidusskolu, norādot, ka noteikti nepieciešams darbu ar skolām stiprināt, lai popularizētu inženierzinātnes. Pavasarī plānots atklāt RTU veidoto zinātkāres centru «Futurimo Rīga». Tas būs labs atbalsts šādām aktivitātēm. Turklāt tieši sadarbībai ar skolām ir jāstiprina RTU reģionālie studiju un zinātnes centri. Kā piemēru T. Juhna minēja Cēsis. J. Grēviņš akcentēja, ka skolās ir ieviesta programma «Skola 2030», un mūs kā universitāti interesē augstākā līmeņa priekšmeti vidusskolās. ASV un Lielbritānijā augstākā līmeņa priekšmetus skolām uztur augstskolas. RTU DITF jau strādā pie Harvarda Universitātes, Oksfordas un Kembridžas Universitāšu materiālu sagatavošanas skolām. Šādas sadarbības mērķis ir kontrolēt gan mācību procesu, gan eksāmenu norisi, jo tas ir būtiski universitātei, lai uzņemtu studentus.
Diskusijā izskanēja arī jautājums par dārgajām telpu uzturēšanas izmaksām Ķīpsalā un iespējamiem risinājumiem šajā jomā. T. Juhna uzsvēra nepieciešamību optimizēt telpu izmantošanu un ieviest energoefektivitātes risinājumus. Savukārt J. Grēviņš aicināja visus vairāk uzturēties Ķīpsalā, solot siltuma izmaksas centralizēt.
Taujāti par būtiskākajām problēmām administrācijas darbā, kas būtu jārisina, T. Juhna norādīja, ka svarīgi ir samazināt administratīvo slogu, kas šobrīd gulstas uz fakultātēm, lai zinātnieki un mācībspēki varētu efektīvāk darīt savu darbu. Otrs risināmais jautājums ir izmaksu samazināšana un servisa uzlabošana. Savukārt J. Grēviņš norādīja, ka mainoties pārvaldības modelim, visi uzstādījumi no padomes un stratēģijas realizācija ir jākaskadē dekāniem, prodekāniem un institūtu direktoriem. Katram šajā ķēdē būs jādara savi darbi ar noteiktiem atbildības līmeņiem. Otra prioritāte būtu birokrātijas samazināšana finansējuma piesaistes jomā universitātē.
Diskusijas dalībnieki interesējās, kādos pētniecības projektos abi rektora amata pretendenti ir iesaistīti un kādi ir viņu pienākumi šajos projektos, un saņēma detalizētas atbildes.
T. Juhna stāstīja par «Apvārsnis 2020» projektu «ITS-THIN» programmā «FET Open», kur viņa vadībā starpdisciplināra un starptautiska komanda izstrādā inovāciju – membrānas tipa jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu. Kopā ar ķīmiķiem ir izstrādāta jauna fotokatalītiskas oksidācijas metode, kas ir iekļauta attīrīšanas iekārtā. Ļoti plāns optiskais vads tiek pārklāts ar katalizatoru (titāna dioksīdu), kas ultravioletā starojuma ietekmē rada aktīvos radikāļus, kuri noārda bioloģisko slāni. Rezultātā taps unikāls produkts, ko varēs izmantot ūdens attīrīšanai dažādos veidos un mērogos.
Savukārt J. Grēviņš izklāstīja savu lomu uzņēmumu LMT un «MikroTik» izveidotā projekta «Genomu datu tīkls» realizācijā. Viņš skaidroja, ka vadības sistēmas ir joma, kas integrē lielas sistēmas – cilvēkus, iekārtas un mašīnas, lai atvieglotu mūsu ikdienu. J. Grēviņa zinātniskais pienesums šajā projektā ir tehnisko, ekonomisko un juridisko protokolu veidošana organizāciju savstarpējas sadarbības nodrošināšanai, lai informācija nokļūtu RTU datu centros un to varētu izmantot dažādās organizācijas, tostarp arī projektā iesaistītā Rīgas Stradiņa universitāte. Robežas šajā jomā ir ļoti mainīgas, un tieši jautājumi par maksu ir J. Grēviņa zinātniskās darbības fokusā jau ļoti sen.
Izklāstot savas domas par veicamajiem uzlabojumiem datu apstrādes un pārvaldības jomā, lai atvieglotu RTU kolēģu darbu, T. Juhna aicināja ieviest vienotu sistēmu, panākot mazāku cilvēku iesaisti. Arī J. Grēviņš uzsvēra, ka vajadzētu centralizēt, integrēt un standartizēt sistēmas, kā arī koplietot universitāšu infrastruktūru valsts mērogā.
Diskusijā tika skarts arī jautājums par gaidāmo augstākās izglītības modeļa maiņu un studiju kvalitāti, kas varētu kristies, ja Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis būs nodrošināt absolventu skaita atbilstību finansētajām budžeta vietām. T. Juhna uzsvēra, ka kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izmantot vairākus instrumentus, starp tiem, piemēram, uzņemšanas prasību paaugstināšanu. Noteikti ir jādomā par kvalitātes jautājumiem, mācībspēku zināšanu n prasmju pilnveidi un citiem jautājumiem. Savukārt J. Grēviņš darīs visu, lai rūpētos par studentu nodrošināšanu ar papildus materiāliem un nodarbībām, kā arī veicinās servisus ārpus pedagoga darba, piemēram, psihologa pakalpojumus. Viņaprāt, studentu skaita izlīdzināšanas risku ir jāuzņemas augstākajai administrācijai un dekāniem.
Nepilna laika un neklātienes apmācības attīstībai tika solīti dažādi risinājumi. T. Juhna ieteica vairāk domāt par mūžizglītību un veidot skaidru sistēmu, lai cilvēki no industrijas varētu pēc nepieciešamības pilnveidot savas profesionālas kompetences. Piemēram, RTU nodrošina iespēju apgūt dažādus priekšmetus un, saliekot apgūto kopā, var iegūt diplomu. To visu var darīt, izmantojot mūsdienīgus dažāda veida tehniskos risinājumus un arī klātienes darbu. J. Grēviņš atzīmēja, ka mūsu kā klātienes universitātes uzdevums ne vairs tik daudz saistīts ar zināšanu nodošanu studentiem, bet gan ar mācīšanās procesa un domu apmaiņas veicināšanu, studentu motivēšanu un ieinteresēšanu mācīties. Līdz ar to RTU uzdevums ir no visas pasaules lokalizēt studiju kursus un bāzes materiālus angļu valodā, lai studenti varētu efektīvi mācīties mājās, un mēs klātienē vai reālā laikā attālināti nodrošinātu mijiedarbību starp mācībspēku un studentu un veidotu motivāciju pirms tikšanās ar profesoru 4 līdz 5 stundas mācīties patstāvīgi.
Runājot par mācībspēku atalgojuma paaugstināšanu, kā pirmos veicamos darbus T. Juhna minēja atalgojuma politikas pārskatīšanu un atalgojuma būtisku paaugstināšanu tiem mācībspēkiem, kuri aktīvi iesaistās studiju procesā, piebilstot, ka viens no būtiskiem nosacījumiem ir terminētu līgumu aizvietošana ar ilgtermiņa līgumiem. Svarīgi ir veidot drošības sajūtu un pastāvīgumu darba attiecībās. Lai arī RTU piešķirtais budžets nav būtiski pieaudzis, tomēr T. Juhna redz iespēju papildus izmantot struktūrfondus un jaunos finansēšanas mehānismus, kas var palīdzēt palielināt RTU akadēmiskā personāla atalgojumu. J. Grēviņš uzskata, ka pašlaik sistēma ir sadrumstalota. Pirmais darbs ir sakārtot finanšu sistēmu un panākt, lai cilvēkam būtu viens līgums par konkrētu summu. Pēc tam katedras vadītājs vai dekāns vienotos par to, kas par šo summu ir darāms, un fiksētu to amata aprakstā. Mērķis ir konsolidēt finansējumu no dažādiem avotiem un risku par ienākumiem pārcelt no zinātnieka vai pedagoga uz administrācijas pleciem.
Abu rektora amata kandidātu ieceres attiecībā uz prorektoru atbildības jomām, kopš pirmajām debatēm ir palikušas nemainīgas, tomēr šoreiz jau nedaudz detalizētāk iezīmējās visu prorektoru veicamie darbi. T. Juhna savā komandā redz studiju, zinātņu, inovāciju un attīstības prorektorus, kuri darbosies ciešā sadarbībā ar administratīvo direktoru un finanšu direktoru. Viņa mērķis ir nākotnē vairāk piesaistīt RTU papildus līdzekļus no industrijas un projektiem. J. Grēviņa komandā varētu darboties akadēmiskais, zinātņu un valorizācijas, starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas, un finanšu prorektori. Finanšu prorektora esamību ir plānots saskaņot ar padomi, bet starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas prorektors veidos komandu, kas nodrošinās ienākumus RTU.
Analizējot Latvijas Zinātnes padomes (LZP) projektu pieteikumu veiksmes faktoru un tam izmantoto resursu lietderību, T. Juhna norādīja, ka jāaudzē atbalsta mehānisms projektu sagatavošanā, ne tikai LZP, bet visiem zinātniskajiem projektiem. Otra viņa iecere ir veidot atbalsta komandu zinātniekiem projektu sagatavošanā. Projektu «grantu ofisa» galvenais uzdevums būtu identificēt, kurās jomās mūsu zinātniekiem ir lielākas iespējas projektus iegūt. T. Juhna uzsvēra, ka LZP un citu projektu veiksme lielā mērā ir ārējais faktors. J. Grēviņš neredz iespēju politiski palielināt LZP grantu skaitu un piedāvā projektus «pārpakot» nacionālā mērogā un konkurēt ar tiem Briseles līmeņa zinātnisko vai politisko projektu jomā. Politiskie projekti ir ar milzīgu naudas apjomu un tā joma, kur J. Grēviņš redz RTU potenciālu.
Debašu nobeigumā abi kandidāti izklāstīja savu redzējumu, kā motivēt RTU saimi dzīvot taupīgāk un zaļāk.
Nākamās abu rektora amata kandidātu debates ar fakultāšu darbiniekiem notiks trešdien, 1. februārī, plkst. 14.00. Šajās debatēs klātienē ir aicināti piedalīties visi Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra kolēģi. Piektdien, 3. februārī, plkst. 15.00 uz tikšanos ar rektora amata pretendentiem gaidīti būs Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes darbinieki. Debates attālināti varēs vērot arī tiešsaistē ORTUS.
Noslēguma debates norisināsies 20. februārī plkst. 16.00 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».
RTU Satversmes sapulces sēde un rektora vēlēšanas plānotas 22. februārī plkst. 14.30 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».
Atgādināsim, ka RTU ir mūsdienīga, starptautiski pazīstama un prestiža zinātņu universitāte, vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā. Universitātes deviņās fakultātēs iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.
RTU padomes redzējumā universitātei jaunā rektora vadībā:
BIF Ziemassvētku sveiciens
RTU industriālais doktorants attīsta jaunu materiālu ēku siltināšanai no būvniecības atkritumiem
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā. Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.
«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris. Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.
«Atkritumiem, kas rodas fibrolīta plākšņu ražošanā, ir pievienotā vērtība, jo to sastāvā ir koksnes gabaliņi un cements. Tos pārstrādājot, mēs izgatavojam inovatīvu saistvielu. Sajaucot saistvielu ar koksnes ēveļskaidām, mēs iegūstam materiālu ar siltumizolācijas īpašībām starpsienu pildīšanai,» skaidro industriālais doktorants P. Ārgalis. Viņš norāda, ka materiālam ir laba siltumvadītspēja, turklāt tas ir videi daudz draudzīgāks par ēku siltināšanā aktīvi izmantoto putupolistirolu. Cementa otrreizēja izmantošana samazina būvniecības atkritumu daudzumu un nozares negatīvo ietekmi uz vidi.
Lai validētu tehnoloģiju un pārbaudītu jauno materiālu reālos apstākļos, šovasar uzbūvēta un siltināta dārza mājiņa. Tā aprīkota ar sensoriem, kas mēra temperatūru, relatīvo mitrumu un siltuma plūsmu. Dati ļauj pētniekiem reāllaikā sekot līdzi materiāla īpašībām un uzvedībai, ja nepieciešams, koriģējot tā sastāvu vai iestrādes metodi. P. Ārgalis laboratorijas apstākļos turpina materiāla pētīšanu un attīstīšanu, analizē tā siltuma plūsmu, siltumvadības koeficientu, blīvumu, spiedes un arī lieces stiprību. Šie rādītāji ir būtiski, lai nākotnē pamatotu materiāla lietošanu industrijā.
«Sadarbība ar SIA «Cewood» ir jau otrais industriālā doktoranta projekts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūtā. Mēs esam ļoti gandarīti par produktīvu sadarbību starp industriju un universitāti, risinot nozarei aktuālas problēmas,» pauž ir RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka.
P. Ārgalis ir ceturtais industriālais doktorants RTU. Industriālo doktorantu programma ir RTU izveidota zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības iniciatīva, kas sekmē inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Attīstot ciešāku sadarbību, pētniecībā iesaistās industrijas pārstāvji, bet doktoranti izstrādā promocijas darbus uzņēmumu inovāciju vajadzībām.
Roboti, droni, virtuālā realitāte un liesmojoši eksperimenti gaidīs apmeklētājus RTU Zinātnieku naktī Ķīpsalā
Pēc divu gadu pārtraukuma, kad pandēmijas dēļ bija ierobežota pulcēšanās, piektdien, 30. septembrī, plkst. 18.00–22.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti un zinātnieki atvērs laboratoriju durvis RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā un gaidīs Zinātnieku nakts apmeklētājus, lai parādītu un pastāstītu, kādus pētījumus veic inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju pētnieki.
Laikā, kad sekojam līdzi savam enerģijas patēriņam, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē būs iespējams piedalīties energoefektivitātes mācību stundā un uzzināt, kā ikdienā varam ietaupīt elektroenerģiju. Piemēram, varēs apgūt elektroenerģijas patēriņa mērītāja lietošanu, lai noskaidrotu dažādu elektroiekārtu jaudu un iemācītos vienkārši aprēķināt to enerģijas patēriņu. Būs arī iespēja uzzināt, kā enerģiju iegūst no saules un vēja un paviesoties uz fakultātes mājas jumta, kur izvietoti saules paneļi un vēja turbīna. Ekskursijas – plkst. 19.00 un 20.00.
Varēs iepazīties arī ar tehnoloģijām – sensoriem, droniem, Pepper robotiem, ko izmanto viedo pilsētu vadībā, kā arī atraktīvā veidā nostiprināt zināšanas par elektrotehnikas pamatlikumiem, bet «Latvenergo» radošajā laboratorijā salodēt sev mazu LED lukturīti.
Savukārt apmeklētāju radošās idejas gaidīs zinātnieki, kuri ikdienā strādā ar liela kustību diapazona robotizēto simulatoru jeb lielo robotu, kuram Zinātnieku naktī tiks izsludināts vārda došanas konkurss. Labāko robota vārdu autori saņems balvas, taču visi apmeklētāji varēs vērot robotu darbībā, izmantojot arī virtuālās realitātes brilles, un iepazīties gan ar robota vadības algoritmu tehnoloģijām, gan uzzināt, ko šādi lieli roboti spēj paveikt un kur tos izmanto gan zinātnē, gan rūpniecībā.
RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē notiks virtuālās realitātes demonstrējumi, kas balstīti uz zinātnieku uzmērītiem datiem, izmantojot lidmašīnas, dronus un lāzerskenerus, kā arī būs iespēja virtuāli ceļot pa RTU studentu pilsētiņu, neatstājot fakultātes telpas.
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē apmeklētājus sagaidīs dūmojošas kolbas, gaismu emitējoši organiskie savienojumi, lāzeri un eksperimenti, kuros māksla savienosies ar elektroķīmiju, bet pagalmā ik stundu tiks demonstrēti liesmojoši eksplozīvi eksperimenti.
Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē Zinātnieku nakts apmeklētāji uzzinās, kas ir skaņa un kā tā rodas, kā arī iepazīsies ar optiskajām šķiedrām un sensoriem un uzzinās, kā optiskās tehnoloģijas lieto datu pārraidē.
Savukārt RTU Zinātnes un inovāciju centrā apmeklētāji uzzinās, kas ir prototipēšana un kāpēc tā nepieciešama zinātnieku darbā, kā arī ikvienam būs iespēja iepazīties ar 3D printeriem, lāzergriezēju un citām tehnoloģijām, kuras zinātnieki un studenti izmanto prototipu veidošanā.
RTU Zinātnieku nakts programma.
RTU 3D betona drukāšanas laboratorijas aprīkojumu papildina SIA «Reaktīvs» dāvinājums
Baltijā vienīgajā 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā zinātnieku un studentu darbam pieejama jauna iekārta – javas maisītājs/pumpis «M-Tec Duo Mix», ko izmanto betona sagatavošanai un padošanai printēšanai. Iekārtu laboratorija saņēmusi dāvinājumā no profesionālās celtniecības tehnikas tirdzniecības, nomas un servisa uzņēmuma «Reaktīvs».
Laboratorijas vadītājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka ir pateicīgs par uzņēmuma dāvinājumu – aprīkojuma pilnveide paver arvien plašākas iespējas studentu apmācībā un pētniecībā. Īpaši viņš novērtē to, ka tagad universitātē ir pieejama iekārta, ko aktīvi izmanto arī 3D betona drukāšanas nozares profesionāļi. Tā ir dāvana arī visai Būvniecības inženierzinātņu fakultātei, kas teju kā tikusi pie modernām studiju un pētniecības telpām. 1. septembrī svinīgi tika atklāta atjaunotā fakultātes ēka.
«SIA «Reaktīvs» virsmēŗkis ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm celtniecības nozares iekārtu un aprīkojuma attīstībā un veicināt pēc iespējas efektīvāku darbaspēka izmantošanu celtniecības objektos. Tieši tāpēc – lai sekmētu šā brīža modernāko un aktuālāko virzienu attīstību Latvijā, esam priecīgi atbalstīt un sadarboties ar RTU 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju!» pauž uzņēmuma izpilddirektors Gundars Zariņš. Uzņēmums Latvijā un Baltijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.
3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju RTU izveidoja 2021. gadā partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA «Sakret», liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā. Laboratorija nodrošinās zināšanas un infrastruktūru studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādām ar būvniecību saistītām industrijām.
Atklājot atjaunoto Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, RTU uzlabo studiju un pētniecības kvalitāti
Līdz ar atjaunotās Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas atklāšanu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēdz būtisku posmu Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstīšanā, nodrošinot modernu, energoefektīvu un labi aprīkotu studiju vidi visiem RTU studentiem.
No šī akadēmiskā gada visas inženierzinātņu fakultātes atrodas jaunbūvētās vai atjaunotās ēkās Ķīpsalas studentu pilsētiņās, turklāt tās savstarpēji savienotas, sekmējot starpdisciplinaritāti un inovācijas, kas iespējamas sadarbojoties dažādu jomu pētniekiem un studentiem.
«Varam optimāli izmantot profesoru un mācībspēku resursus, attīstīt pētniecību un sadarbību. Studentiem šeit ir izveidota īpaši attīstoša vide, lai RTU kļūtu ne vien par vadošo inženierzinātņu centru Baltijā, bet ļoti spēcīgu pētniecības centru visā Ziemeļeiropā,» atklājot atjaunotās Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) ēku, uzsvēra RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.
Viņš pauda, ka BIF personālam šī ir īpaša diena, jo viņi atgriežas savā ēkā, kas kļuvusi daudz modernāka un skaistāka.
Gandarījumu pauda arī BIF dekāns Mārtiņš Vilnītis: «Mums ir ēka, vieta, kur attīstīties un attīstīt trīs būtiskākās vietas – nodrošināt izcilu studiju procesu, sagatavojot studentus būvniecības industrijai, veikt zinātnisko pētniecību, kam mums tagad ir pietiekami plašas telpas, un sadarboties ar industriju. Man ir patiess prieks, ka šodien klātesošs ir Valsts prezidents Egils Levits, jo tas apliecina, ka valsts domā par būvniecību un inženieriem, ko RTU sagatavo, jo inženieri ir nepieciešams valsts ilgtspējīgai un stabilai attīstībai.»
Savukārt Valsts prezidents, uzrunājot RTU saimi, uzsvēra, ka bez zinātnes Latvijas attīstība nav iespējama. Viņš pateicās gan RTU pētniekiem par tiekšanos uz izcilību un kvalitatīvo darbu dabaszinātņu un tehnoloģiju nozarē, gan mācībspēkiem un administratīvajam personālam, izglītojot studentus – nākamos zinātniekus un speciālistus.
Vizītes laikā Ķīpsalas studentu pilsētiņā E. Levits apmeklēja vairākas laboratorijas, iestādīja koku un tikās ar RTU vadību, zinātniekiem un studentiem. Pārrunājot ar RTU pārstāvjiem aktuālos universitātes un augstākās izglītības sektora jautājumus, viņš novērtēja RTU vadības tālredzīgo skatījumu noteikt tādus prioritāros pētījumu virzienus kā zaļās inovācijas un enerģētika, kas šobrīd ir ne tikai pētnieciskās intereses, bet visas valsts nacionālās drošības jautājums.
RTU saimi un industrijas pārstāvjus BIF ēkas atklāšanas pasākumā uzrunāja arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšteins.
BIF ēkas atjaunošana ir daļa no RTU teritoriālā kompleksa otrās kārtas, kurā līdz šim jau atjaunota ēka Ķīpsalas ielā 6B, ļaujot uz mūsdienīgām telpām pārcelties Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātei, uzbūvēta jauna ēka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei, kas iepriekš mita pielāgotās telpās ārpus Ķīpsalas, un auditoriju centrs. Turpinot attīstību, vēl plānota Baltijas Biomateriālu ekselences centra būvniecība.
RTU teritoriālā kompleksa otrās kārta tiek īstenota, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējumu.
«Mēs esam ļoti lepni, ka bijām daļa no šī projekta, lai modernizētu RTU studentu pilsētiņu un uzlabotu Latvijas augstskolu izglītības kvalitāti,» pauž Eiropas Padomes Attīstības bankas vadītājs Karlo Monticelli. «Ieguldījums izglītībā, lai sasniegtu labākus rezultātus, ir viena no mūsu galvenajā prioritātēm, un mēs cenšamies īstenot šo svarīgo misiju visās mūsu 42 dalībvalstīs.»
Atjaunotajā BIF ēkā izveidotas modernas studiju un pētniecības telpas, kur topošajiem būvniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas, transportbūvju, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju profesionāļiem būs iespēja gūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, bet zinātniekiem – turpināt attīstīt inovatīvas būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas un materiālus, rast risinājumus siltumapgādes, ēku energoefektivitātes un ūdens nozares problēmām, kas kļūst arvien aktuālākās kā vietējā, tā globālā mērogā, izvērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādos ar būvniecību un ģeomātiku saistītos procesos utt.
BIF ēka ir arī RTU rektorāta mājvieta. Tajā atradīsies arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas nodrošina atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā.
BIF ēku pārbūvēja SIA «Merks». Projekts īstenots, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējumu: «Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai» (vienošanās Nr. 8.1.1.0/17/I/002), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktūras attīstība Viedās specializācijas jomās» (Nr. 1.1.1.4/17/I/004), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra energoefektivitātes paaugstināšana Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā» (Nr. 4.2.1.2/19/I/020).
RTU rektora uzruna darbiniekiem, jauno studiju gadu sākot
2. septembrī plkst. 10.15 RTU auditoriju mājas «Domus Auditorialis» zālē notiks RTU rektora akadēmiķa Leonīda Ribicka tikšanās ar RTU darbiniekiem, lai kopīgi atskatītos uz pagājušajā gadā paveikto un iezīmētu jaunajā studiju gadā sasniedzamos mērķus.
Pasākuma laikā RTU darbinieki, kuri ir godprātīgi strādājuši un snieguši nozīmīgu ieguldījumu RTU attīstībā, saņems Sudraba apbalvojuma zīmes, kas radītas par godu RTU dzimšanas dienai un simbolizē izaugsmi, attīstību un jaunradi.
Rektora uzrunu interesenti varēs vērot arī tiešraidē ORTUSā.
Pirms rektora uzrunas plkst. 10.00 uz sēdi pulcēsies RTU Satversmes sapulces sēde.
Svinīgi atklās atjaunoto BIF ēku
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadībai un saimei, svinīgi tiks atklāta Būvniecības inženierzinātņu fakultātes atjaunotā ēka 1. septembrī plkst. 14.00 Ķīpsalas ielā 6A, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Līdz ar šīs ēkas atklāšanu tiek pabeigts nozīmīgākais posms Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstībā – no šī akadēmiskā gada visu RTU fakultāšu studenti studēs mūsdienīgās, energoefektīvās un labi aprīkotās telpās.
Līdz ar ēkas pārbūvi Būvniecības inženierzinātņu fakultāte (BIF) ir ieguvusi modernas studiju un pētniecības telpas. Tur topošajiem būvniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas, transportbūvju, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju profesionāļiem būs iespēja gūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, bet zinātniekiem – turpināt attīstīt inovatīvas būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas un materiālus, rast risinājumus siltumapgādes, ēku energoefektivitātes un ūdens nozares problēmām, kas kļūst arvien aktuālākās kā vietējā, tā globālā mērogā, izvērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādos ar būvniecību un ģeomātiku saistītos procesos utt.
BIF ēka būs arī RTU rektorāta mājvieta. Tajā atradīsies arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas nodrošina atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā.
Svinīgajā ēkas atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents, RTU un būvniecības nozares pārstāvji. E. Levits vizītes laikā Ķīpsalas studentu pilsētiņā tiksies arī ar RTU vadību un studentiem, apmeklēs zinātniskās laboratorijas, iepazīsies ar būvniecības inovācijām un zaļajām tehnoloģijām, ko attīsta RTU zinātnieki, kā arī izzinās augstskolā izveidoto inovāciju ekosistēmu. Valsts prezidents studentu pilsētiņā arī iestādīs koku. Svinot RTU 160. jubileju, šogad Ķīpsalā tiek stādīti 160 koki.
Studentu pilsētiņu Ķīpsalā RTU mērķtiecīgi veido par Baltijā lielāko un modernāko inženierzinātņu centru. RTU teritoriālā kompleksa otrās kārtas īstenošanā jau atjaunota ēka Ķīpsalas ielā 6B, ļaujot uz mūsdienīgām telpām pārcelties MTAF, uzbūvēta jauna ēka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei, kas iepriekš mita pielāgotās telpās ārpus Ķīpsalas, un auditoriju centrs. Tagad vienuviet Ķīpsalā koncentrējas visas RTU inženierzinātņu fakultātes, Laboratoriju māja, Zinātniskās bibliotēka, studentu dienesta viesnīcas un peldbaseins. Turpinot attīstību, vēl plānota Baltijas Biomateriālu ekselences centra būvniecība.
BIF ēku pārbūvēja SIA «Merks». Projekts īstenots, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes attīstības bankas finansējumu: «Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai» (vienošanās Nr. 8.1.1.0/17/I/002), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktūras attīstība Viedās specializācijas jomās» (Nr. 1.1.1.4/17/I/004), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra energoefektivitātes paaugstināšana Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā» (Nr. 4.2.1.2/19/I/020).
Divas RTU doktorantes saņem “L`ORÉAL-UNESCO” balvu “Sievietēm zinātnē”
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) doktorante Anda Barkāne un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) doktorante Laura Vītola saņem prestižo «L`ORÉAL-UNESCO» balvu «Sievietēm zinātnē».
Šogad «L`ORÉAL» sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmā «Sievietēm zinātnē» apbalvo septiņas talantīgas jaunās zinātnieces, trīs no viņām pārstāv Latviju. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai «L`ORÉAL-UNESCO» «Sievietēm zinātnē» starptautisko uzlecošo talantu programmai.
«Lepojamies ar to, ka šogad L`ORÉAL, UNESCO un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā projektu konkursā piedalījās 33 ļoti talantīgas Latvijas zinātnieces – gan Latvijas augstskolu, gan zinātnisko institūtu pārstāves. Žūrijas komisija ar gandarījumu atzīmē pretendentu iesniegto projektu augsto zinātnisko līmeni, aktualitāti un sasaisti ar valstij svarīgiem zinātnes un pētniecības virzieniem. Mēs priecājamies, ka varam atbalstīt trīs Latvijas zinātnieces to ceļā uz zinātnes virsotnēm ar prestižo «L`ORÉAL-UNESCO» Baltijas jauno talantu programmu «Sievietēm zinātnē», tādējādi apliecinot savu cieņu viņu izcilajam sniegumam un pienesumam zinātnē, pētniecībā un inovācijā,» uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Kopš 2005. gada, kad «L`ORÉAL-UNESCO» programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmušas 54 zinātnieces no Latvijas. Papildus jau sesto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas desmit zinātnieces no Lietuvas un desmit no Igaunijas.
«Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,» pauž «Sievietēm zinātnē» patronese, bijuši Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Apbalvojumu programmu pirms 18 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, «L`ORÉAL», UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien programma kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.
«Lai turpinātos zinātnes attīstība, pasaulē nepieciešams miers. Taču arī miers var būt zinātnē sakņots. Priecājamies atbalstīt izcilas zinātnieces, kuru atklājumi un idejas nākotnē kļūs par nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai attīstībai un sekmēs mieru visā pasaulē,» atzīst UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Starptautiskā programma «Sievietēm zinātnē» tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika «L`ORÉAL» un UNESCO ir apņēmušās veicināt sieviešu skaita pieaugumu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā.
https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?embed=0&id=161813&time=-1_0&size=16×9&theme=white&detached=1
Prof. Holm Altenbach vieslekcija “Composite Materials: Development – Characterization – Analysis – Applications “ 19. maijā, Ķīpsalā.
Prof. Holm Altenbach ir viens no vadošiem zinātniekiem : kompozītu materiālu / konstrukciju mehānikas jomā ( ne tikai Vācijā , bet arī pasaulē).
Laipni tiek uzaicināti, kā studenti tā arī zinātniskais / akadēmiskais personāls, 19.maijā pl. 16:00; Ķīpsalas 6B, 422 auditorijā apmeklēt Vācijas viesprofesora lekciju (angļu valodā).
Īsa informācija par Prof. H. Altenbach aktivitātēm:
Izglītība:
Diploms ar izcilību (mašīnu dinamika un stiprums), 1974 – 1980, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts (Darba vadītājs: Doc. Dr P.A. Žilins).
Tehnisko zinātņu kandidāts (ekvivalents doktora grādam), 1980 – 1983, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts (Darba vadītājs: Prof. Dr. V.A. Palmovs).
Tehnisko zinātņu doktors, 1985 – 1987, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts.
Dalība organizācijās:
GAMM (Starptautiskā lietišķās matemātikas un mehānikas asociācija).
EUROMECH (Eiropas Mehāniķu biedrība).
Pašreiz:
Pilntiesīgs profesors (Inženiermehānika) Otto-von-Guericke-University, Mašīnzinību fakultātē, Mehānikas institūtā (kopš 2011), Mehānikas institūta izpilddirektors no
2015. gada.
Cita būtiska informācija:
Publikācijas un lekcijas
– 24 grāmatu (mācību grāmatas, monogrāfijas) autors / līdzautors,
– 59 grāmatu redaktors / līdzredaktors (darbu krājums, rakstu krājums),
– 324 zinātniski recenzēti raksti
– 162 grāmatu ieguldījumi (daļēji recenzēti)
– 118 ieguldījumi konferences materiālos (daļēji recenzēti)
– Aptuveni 552 zinātniskās lekcijas
h koeficients
– Scopus 36, Web of Science 33, Google Scholar 48 (visi), 35 (kopš 2017. gada)
PhD / DSc aktivitātes
– 51 promocijas darba, 3 DSc darbu vadītājs
– 49 doktora darbu recenzents, 11 DSc darbu recenzents
Redaktora darbības:
– Springer sērijas “Advanced Structured Materials” līdzredaktors kopš 2010. gada
– Encyclopedia of Continuum Mechanics līdzredaktors (Pavasaris 2020)
– Žurnāla vadošais redaktors (2004–2014) un galvenais redaktors (2005. gada līdz šim).
– Lietišķās matemātikas un mehānikas žurnāla (ZAMM) vadošais redaktors (2004.–2014. gads) un galvenais redaktors (2005. gada līdz šim) — vecākais mehānikas žurnāls Vācijā (dibināja Ričards fon Misess 1921. gadā).
– žurnāla “Continuum Mechanics and Thermodynamics” padomdevēja redaktore kopš 2011.
– žurnāla “Mechanics of Composite Materials” (Springer) asociētais redaktors kopš 2014.
Forums “Ilgbūtība”
Forumā piedalīsies vairāk nekā 20 eksperti un nozares profesionāļi, kuri dalīsies praktiskos pieredzes stāstos par ilgtspējīgiem risinājumiem, idejām un jau realizētiem projektiem, kā arī diskutēs, kādi šobrīd ir priekšnosacījumi tālredzīgai organizācijas darbībai. Forumā būs gan lekcijas, gan ekspertu diskusijas.
BIF fakultātei rezervētas 15 bezmaksas vietas dalībai klātienē!
Vairāk par forumu un lektoriem: https://www.stasti.lv/ilgbutiba/
BIF Zinātnes brokastis 2022. gada 13. maijā plkst. 10:00
Aicinām piedalīties BIF Zinātnes brokastīs 2022. gada 13. maijā plkst. 10:00 Ķīpsalas ielā 6B 313. telpā. Pirmais no regulāri plānotajiem pasākumiem būs veltīts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnisko publikāciju konkursam.
Šogad konkursam ir pieteiktas 4 publikācijas, un Zinātnes brokastīs būs iespēja iepazīties tuvāk ar šiem pētījumiem 15-20 minūšu garās prezentācijās:
Pasākums plānots klātienē un atbilstoši brokastīm, tāpēc lūgums līdz pasākuma laikam reģistrēties, izmantojot saiti:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc-jsNH9jDHM2l6Ac-KFApEK9OYP2B_AK-6rEkfTNkxqkKCdA/viewform?usp=sf_link
RTU studentu konference
RTU studentu konference 2022. g. 21.aprīlī plkst. 10:00, Ķīpsalas iela 6B. – BIF. 104. (1.stāvs) vai attālināti
Sekcijas nosaukums: „BŪVMATERIĀLI UN BŪVIZSTRĀDĀJUMI”
Zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksandrs Korjakins
Komisijas locekli: Prof. Diāna Bajāre, Vad.pētn. Genadijs Šahmenko
Programma:
1. Jelizaveta Zoriča (Jelizaveta.zorica@rtu.lv) “Ģipša saistviela uz otrreizējo izejvielu (ģipškartona) bāzes”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Ģirts Būmanis
2. Iļja Baranovskis (iljakaa@gmail.com) “Degradācijas pakāpes noteikšana izmantojot ultraskaņas inovatīvu tehnoloģiju USS”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Aleksandrs Korjakins
Lūgums pievienoties konferencei no ORTUSā izmantojot TEAMS MS un aicinājumu vai kalendāru. Prezentācijas laiks 5-10 minūtes un 5 minūtes jautājumiem
STUDENT CONFERENCE WAS ORGANISED WITH SUPPORT OF EUROPEAN REGIONAL DEVELOPMENT FUND PROJECT “A NEW CONCEPT FOR LOW-ENERGY ECO-FRIENDLY HOUSE”, GRANT AGREEMENT NO 1.1.1.1/19/A/017.
Pirmajā 3D betona drukas konkursā triumfē ideja par multifunkcionālu soliņu
Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifuncionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.
Uzvarētājkomandu «4 AM» veido Jānis Vēveris, Lauris Krauze, Toms Čudars un Katrīna Anna Pētersone.
Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» (Harijs Vucens, Madara Portnaja, Anna Līva Traumane) iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» (Sintija Erte, Egīls Markus, Ervīns Gorelovs) ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.
Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā. LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā.
Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.
Visus konkursa finālistu darbus līdz 22. aprīlim iespējams apskatīt LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3. Pēc tam tos plānots izstādīt RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā.
Konkursa rīkotāji arī jebkuram 3D drukas entuziastam piedāvā iespēju, sekojot vietējo un starptautisko ekspertu lekcijām un praktiskām darbnīcām vietnē Youtube, iegūt jaunas zināšanas un pašiem izdrukāt vides objektus. Papildu informācija.
Baltijā pirmo 3D betona drukas konkursu rīkoja RTU Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrika sadarbībā ar LU un radošo prasmju izglītības platformu «C2D», lai popularizētu 3D betona drukāšanu un radītu pirmās publiski pieejamās 3D drukātās vides instalācijas Latvijā. 3D betona drukāšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību.
Komandu izstrādātos prototipus konkursa finālā vērtēja LU rektors Indriķis Muižnieks, RTU Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, RTU 3D Betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka, LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projekta direktors Jānis Ploks, LU Infrastruktūras departamenta Tehniskā nodrošinājuma daļas vadītājs Guntars Greters un 3D drukas eksperts Juris Kļava.
Konkursu finansiāli atbalstīja lielākais sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotājs Baltijas reģionā «Sakret», būvniecības uzņēmumu grupa «KUBS grupa» un jauno arhitektu klubs «ATELPA», savukārt informatīvu atbalstu sniedza viens no lielākajiem veidņu un sastatņu ražotājiem pasaulē «PERI».
3D betona drukas konkurss tika rīkots ar ERAF līdzfinansēta projekta «LU inovāciju granti studentiem» (Nr.1.1.1.3/18/A/007) atbalstu. Lai attīstītu studentos inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas, Latvijas lielākās augstskolas īsteno vērienīgu projektu, piedāvājot daudzveidīgus un modernus apmācību moduļus.
Atvērta pieteikšanās tehnoloģiski ietilpīgu prototipu izstrādes programmā PROTOTECH
No 2022. gada 4. līdz 24. aprīlim platformā www.business.gov.lv ir atvērta pieteikšanās prototipēšanas programmā PROTOTECH, kas sniedz atbalstu inovatīvi un tehnoloģiju intensīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem, un fiziskām personām produktu vai tehnoloģiju prototipu izstrādē un attīstībā, minimālā dzīvotspējīga produkta izstrādes procesam. Katrs projekts varēs saņemt atbalstu līdz 15 tūkstošiem eiro ar 100% atbalsta intensitāti.
LIAA Tehnoloģiju biznesa centra programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar Latvijas universitātēm un tā piedāvā iespēju izstrādāt sava produkta vai pakalpojuma prototipu labi aprīkotās laboratorijās, lai pieredzējušu mentoru vadībā daudz straujāk virzītos uz mērķi – radīt pasaulē pieprasītus produktus ar augstu eksportspēju. No idejas līdz konkurētspējīgam tehnoloģiju uzņēmumam – PIESAKIES!
Pieteikšanās
Pieteikumu PROTOTECH atbalstam iesniedz elektroniski platformā business.gov.lv šeit. Prototipēšanas atbalsta pieteikumam obligāti jāpievieno vismaz viena TBC sadarbības partnera prototipa izstrādes tāme un prototipa izstrādes tehniskā specifikācija. Aicinām pievienot arī citus pielikumus, kā piemēram tirgus izpētes vai nodomu protokolu, kas sniedz papildus informāciju par prototipa tālāko izmantošanu. TBC sadarbības partneri prototipa izstrādē ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte vai Rīgas Stradiņa universitāte.
Lai atrastu piemērotāko sadarbības partneri konkrēta prototipa izstrādei un dalībai PROTOTECH, TBC kopš 2022. gada 2. marta ir atvērtas un tiek sniegtas konsultācijas. Pieteikšanās konsultācijām ir atvērta business.gov.lv platformā līdz 2022. gada 11. aprīlim šeit un sadarbības partnerim var būt nepieciešamas 15 darba dienas tāmes sagatavošanā. Lai saņemtu konsultāciju par iespējām piesaistīt sadarbības partneri prototipa izstrādei pēc 11. aprīļa, lūdzam sazināties ar TBC projektu vadītāju Kristu Jegorovu vai Vinetu Šnori. Kontakti.
PROTOTECH process – 5 soļi | Infografika
Uzzini vairāk par atbalsta programmu šeit.
8. aprīlī aicina klātienē iepazīt RTU studentu radītas inovācijas
8. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6 klātienē norisināsies vērienīgā projekta «RTU Inovāciju granti studentiem» Demo diena. No plkst. 10.00 līdz 18.30 visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar studentu attīstītām zinātniski ietilpīgām biznesa idejām un apskatīt inovāciju prototipus.
Demo dienā piedalīsies studenti un absolventi, kas kādā no «RTU Inovāciju granti studentiem» aktivitātēm – «RTU IdeaLAB», «Co.LAB», «Produktu attīstības programma», «Vertikāli integrēts projekts», «UniLAB» un «Demola» – attīstījuši savu biznesa deju, izgatavojuši prototipu vai komercializējuši zinātniski ietilpīgu ideju.
RTU Arhitektūras fakultātes ātrijā visas dienas garumā būs skatāmi komandu izgatavotie ideju prototipi. Potenciālie investori, mediju pārstāvji un jebkurš interesents aicināts uzzināt vairāk par komandu izstrādātajām idejām, uzdot jautājumus, vienoties par sadarbību vai iegūt jaunus kontaktus.
Plkst. 14.00 sāksies ideju konkurss, kurā piedalīsies gan komandas, kas «RTU Inovāciju grantu studentiem» aktivitātēs iesaistījušās šobrīd, gan iepriekšējo sezonu absolventi. Komandas, prezentējot savas biznesa idejas, sacentīsies par 1000 eiro naudas balvu piecās kategorijās, kā arī saņems ekspertu žūrijas vērtējumu.
Ideju konkurss vienlaikus būs arī «RTU IdeaLAB» un «Co.LAB» sezonas noslēgums. «RTU IdeaLAB» ir pirmsinkubācijas programma, kas nodrošina atbalstu jaunu vai esošu studentu biznesa ideju attīstībai dažādos tautsaimniecības virzienos. Pēc programmas daudzas komandas turpina biznesa ideju attīstību, izmantojot RTU vai citu organizāciju atbalsta instrumentus, un sāk uzņēmējdarbību. Savukārt «Co.LAB» ir pētījumu komercializācijas potenciāla apmācību programma doktorantiem, kurā viņi sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem attīstīta uzņēmējspējas, izvērtē pētījumu komercializācijas potenciālu un izstrādā to ieviešanas stratēģijas.
Ideju konkursa norisei būs iespējams sekot līdzi RTU un RTU Zinātnes un inovāciju centra Facebook lapās.
Demo dienā piedalīsies tādas komandas kā «TreeHouse place» ar konstruktoru mājām kokos, «Velorūme» ar mūsdienīgu pilsētvides velonovietni, «ForQueenBee» ar iekārtu bišu saimju novērošanai, «Smart Air Tracker» ar iekštelpu gaisa attīrītāju, «Correcty» ar stāju koriģējošu apģērbu, «Asyde» ar drošības maliņām skrejriteņiem, «ErgoPillow» ar ergonomisku spilvenu, «AlarMe» ar inovatīvu modinātāja aplikāciju un citas.
Lai attīstītu studentos inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas, RTU īsteno projektu «Inovāciju granti studentiem» (ERAF līdzfinansētais projekts Nr. 1.1.1.3/18/A/001). Visu līmeņu studentiem tiek piedāvāts iesaistīties dažādās aktivitātēs un pilnveidot uzņēmējspējas, sadarboties ar industriju, attīstīt agrīnas zinātņietilpīgas biznesa idejas, saņemt stipendijas un atbalsta grantus. Tā ir platforma studentiem, industrijai un zinātniekiem, kas veicina sadarbību, izstrādi un jaunradi.
RTU un Itālijas vēstniecība aicina interesentus uz lekciju par Itāļu dizainu
Trešdien, 23. martā, plkst. 17.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) auditoriju mājā «Domus Auditorialis», Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10, norisināsies Itālijas Dizaina diena, kuru šogad Itālijas vēstniecība Latvijā organizē sadarbībā ar RTU. Pasākumam veltīto aktivitāšu priekšplānā izvirzīta itāļu arhitekta – 2022. gada Itālijas dizaina vēstneša Latvijā – Stefano Fontanas lekcija «Velaska: rokturis no pagātnes līdz nākotnei».
Pieteikšanās pasākumam notiek līdz 22. marta plkst. 20.00, rakstot e-pastu RTU Starptautiskās sadarbības nodaļas projekta vadītājam Ērikam Badamšinam. Vietu skaits pasākumā ir ierobežots.
Velaskas torņa arhitektoniskā kompozīcija ir atainota saskaņā ar Ernesto Rodžersa teoriju par iepriekš eksistējošu vidi, izmantojot tā laika mūsdienīgu arhitektūras valodu. Savukārt «Velaska» durvju rokturis, ko 1957. gadā izstrādāja Milānas arhitektu grupa BBPR, ir atbrīvojies no torņa «striktajām» formām, iegūstot «harmonisku» stilu.
Rokturis, kas gadu desmitiem vairs nebija ražošanā, tika atkārtoti pārveidots pēc torņa restaurācijas, kuras projektu izstrādāja S. Fontana kopā ar savu arhitektu studiju. Šobrīd roktura ražošanā tiek izmantoti produkta aprites cikli ar zemu emisiju, un to tāpat kā piecdesmitajos gados ražo uzņēmums «Olivari» – Itālijas nacionālais flagmanis misiņa dizaina priekšmetu ražošanā.
Pasākuma turpinājumā RTU 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka auditoriju iepazīstinās ar jaunu būvniecības tehnoloģiju – 3D betona drukāšanu. Tā arhitektiem un dizaineriem piedāvā daudz lielāku konstrukciju formas brīvību, kā arī paver iespējas ar automatizācijas palīdzību uzlabot būvniecības nozares produktivitāti, samazinot nepieciešamību pēc mazkvalificēta darbaspēka.
3D drukāšanas izmantošana var arī samazināt materiālu patēriņu un pārstrādes atkritumus, ļaujot optimizēt konstrukcijas. Prezentācijā tiks apskatīta 3D betona drukāšanas zinātniskā un industriālā aktualitāte Latvijā un pasaulē, kā arī līdz šim sasniegtais RTU 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā.
Daudzviet pasaulē Itālijas Dizaina diena tiks atzīmēta jau sesto gadu. Pasākuma atbalstīšanā un organizēšanā ir iesaistītas dažādas organizācijas, kā, piemēram, MiBACT, MISE, ICE Agenzia, Confindustria, Associazione per il Disegno Insdustriale (ADI), Fondazione ADI-Compasso d’Oro, Federlegno Arredo, Salone del Mobile Milano, Triennale Milano, Altagamma.
Rīgas Tehniskās universitātes 5. starptautiskā konference “Inovatīvi materiāli, konstrukcijas un tehnoloģijas” (IMST 2022), Rīgā 28.-30.09.2022.
Rīgas Tehniskās universitātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte ar prieku aicina inženierus un zinātniekus no visas pasaules apmeklēt 5. starptautisko konferenci “Inovatīvi materiāli, konstrukcijas un tehnoloģijas” (IMST 2022), kas notiks Rīgā 28.-30. 2022. Konferenci organizē RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāte sadarbībā ar EIT RawMaterials Baltic HUB.
Konferences mērķis ir popularizēt un apspriest jaunākos rūpniecisko un akadēmisko pētījumu rezultātus progresīvu konstrukciju un ēku analīzē un projektēšanā; inovatīvi, ekoloģiski un energoefektīvi būvmateriāli; apkopes, pārbaudes un uzraudzības metožu izstrāde; strukturālā vadība; ilgtspējīga un droša transporta infrastruktūra. Konference paredzēta būvniecības nozares zinātniekiem, inženieriem, studentiem, vadītājiem un profesionāļiem, sniedzot iespēju dalīties ar jaunākajiem sasniegumiem, apspriest jaunākos sasniegumus un aktualizēt aktuālos izaicinājumus. Dalībniekiem tiks dota lieliska iespēja veidot kontaktus, kā arī satikties ar kolēģiem un draugiem.
Visas pieņemtās tēzes tiks iekļautas drukātajā konferences tēžu grāmatā. Pilni raksti tiks recenzēti, un pieņemtos rakstus plānots publicēt IOP konferenču sērijā: Materiālu zinātne un inženierija, ko indeksē SCOPUS un Web of Science.
Seko informācijai imst.rtu.lv
RTU Attīstības fonds aicina ikvienu ar savu artavu atbalstīt Ukrainas studentus un mācībspēkus
Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds (RTU AF) ir iesaistījies atbalsta sniegšanā Ukrainai. Aicinām RTU darbiniekus, studentus un sadarbības partnerus ziedot līdzekļus Ukrainas studentiem un mācībspēkiem. Ziedojumus izmantosim, lai ieceļojušajiem ukraiņiem piešķirtu finansiālu atbalstu ikdienas tēriņu segšanai un studiju un darba uzsākšanai Latvijā. RTU AF kopā ar sadarbības partneriem vasarā piedāvās arī apmaksātas prakses vietas ukraiņu studentiem.
Kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši vairāk nekā 2 miljoni bēgļu, tostarp arī bakalaura un maģistra līmeņa studenti, kuri palikuši bez mājvietas, uzturēšanās līdzekļiem un iespējas turpināt savas iesāktās studijas. RTU ir saņēmusi vairāku studējošo vēstules, kurās lūgta palīdzība: «Es rakstu šo vēstuli no bumbu patvertnes. [..] Mani ārkārtīgi aizrauj datorzinātnes un inženierzinātnes. No visas sirds vēlos turpināt studijas, tāpēc lūdzu Jūs izskatīt manu pieteikumu turpināt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē.»
Aicinām ikvienu ar savu artavu atbalstīt Ukrainas studentus un mācībspēkus!
Ziedojuma saņēmējs: Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds»
Reģistrācijas numurs: 40008067097
Ziedojuma mērķis: Atbalsts ukraiņu studentiem un mācībspēkiem
Banku konti ziedojumiem:
AS «SEB banka»: LV35UNLA0050001320294
AS «Swedbank»: LV44HABA0551032123394
Visa pasaule ir sadevusies rokās, lai palīdzētu Ukrainai. Arī Tu vari piedalīties un atbalstīt ukraiņus. Neesi vienaldzīgs un sniedz palīdzīgu roku tiem, kam tas šobrīd tik ļoti nepieciešams!
Iepazīstinās ar progresīvu tehnoloģiju kompozītmateriālu ražošanai
Rīgas Tehniskās universitāte 22. martā aicina rūpniecības nozares uzņēmumus un asociācijas uz semināru, lai iepazīstinātu ar projekta «Tradicionālu pultrūzijas procesu efektivitātes uzlabošana» rezultātiem. Pultrūzija ir viens no pasaulē izplatītākajiem kompozītmateriālu ražošanas procesiem.
Seminārs notiks tiešsaistē platformā Zoom no plkst. 10.00 līdz 13.00. Tajā aicināti piedalīties arī citi interesenti. Programma.
Tajā RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Materiālu un konstrukciju institūta zinātnieki iepazīstinās interesentus ar trīs gadus īstenota ERAF projekta rezultātiem. Tiks apspriests inovatīvs ar mikroviļņiem veicināts pultrūzijas process, runāts par daudzfunkcionāliem pultrūzijas formas veidņiem un in-line ultraskaņas un optiskās tehnikas pielietošanu pultrūdētu profilu kvalitātes kontrolei ražošanas apstākļos. Seminārs tiks veltīts pultrūzijas procesam, bet izstrādātas metodoloģijas var pielietot arī ekstrūzijā vai citu kompozītmateriālu tehnoloģiju uzlabošanai, norāda BIF profesors Jevgenijs Barkanovs.
Pultrūzijas process intensīvi tiek izmantots kompozītmateriālu ražošanā – virzot caur sakarsētu veidni, stiklšķiedras izejmateriāli tiek impregnēti ar termoreaktīviem sveķiem. Latvijā lielākoties tiek izmantoti sveķi uz epoksīda, poliestera un vinilestera bāzes. Pultrūzija procesā tiek ražoti dažādi stieņi, leņķu un dubult-T profili, kā arī liekta profila izstrādājumi (ar nemainīgu šķērsgriezumu), piemēram, vēja turbīnu rotora spārni. Ir arī iespējams izgatavot augstas kvalitātes pultrūdētos profilus ar aizsargpārklājumiem, kuri ir viegli un ilgmūžīgi, kuriem piemīt izcilas mehāniskās un ķīmiskās īpašības, izturība agresīvas vides apstākļos, piemēram, izturība pret uguni vai koroziju. Tas ir svarīgi dažādās materiālu lietošanas jomās, piemēram, ostu būvniecībā intensīvi izmanto stiegroto betonu, kurā metāla armatūras vietā lieto no kompozītmateriāliem ražotus stieņus un režģus, kas nerūsē.
Tradicionālais pultrūzijas process, kur veidņu sildīšanai izmantoti elektriskie sildķermeņi, ir pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad tas tika patentēts. RTU Materiālu un konstrukciju institūtā vērienīgā zinātniskā projektā tehnoloģija ir pilnveidota. Izmantojot jaunus sildīšanas avotus, samazinot ražošanas soļu skaitu un ieviešot pultrūdētu profilu kvalitātes kontroles monitoringu reāllaikā, tiek būtiski uzlabota procesa efektivitāte. RTU zinātnieki rosina līdz šim izmantotos elektriskos sildītājus, kam raksturīgi lieli siltuma zudumu, aizvietot ar augstas frekvences siltuma avotiem – mikroviļņiem. Pilnveidojot tehnoloģiju, automatizēti dažādi procesi, samazināta tās ietekme uz vidi.
Projekts «Tradicionālu pultrūzijas procesu efektivitātes uzlabošana» (proj. Nr.1.1.1.1/18/A/053) tiek īstenots ar ERAF finansiālu atbalstu programmā «Praktiskas ievirzes pētījumi».
Par RTU padomes priekšsēdētāju ievēlēts «Sakret Holdings» vadītājs Andris Vanags
Otrdien, 1. martā, pirmoreiz notika Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju ievēlēja AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesori Anitu Straujumu.
RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents. 15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.
No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds. RTU pārstāvji ir no akadēmiskās vides un padomē nodrošinās akadēmisko un zinātnisko kompetenci.
IZM darbam padomē izraudzījusies VAS «Elektroniskie sakari» «5G Techritory» programmas vadītāju Neilu Kalniņu, RTU Rīgas Biznesa skolas Padomnieku konventa priekšsēdētāju un Pasaules Bankas privātā sektora finansēšanas struktūrvienības «International Finance Corporation» starptautisko programmu vadītāju Sandu Liepiņu, AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētāju, Biznesa augstskolas «Turība» asociēto profesoru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja padomnieku Andri Vanagu, kā arī divus starptautiskos ekspertus – RTU Goda doktoru, Āhenes Reinas-Vestfālenes Tehniskās universitātes Vācijā profesoru Riku de Donkeru (Rik De Doncker) un Ālto Universitātes Somijā Inženierzinātņu skolas dekānu un mehāniskās inženierijas profesoru Geriju Markī (Gary B. Marquis).
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits darbam RTU padomē izvirzīja Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes un Vaterlo universitātes Kvantu skaitļošanas institūta profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Andri Ambaini.
Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija. Tā ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Sākot no 1. marta, RTU studijas notiek klātienē
Sākot no 1. marta, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) studiju process notiek klātienē, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai arī klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija lēmumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku. Atrodoties RTU telpās, studentiem, mācībspēkiem, zinātniekiem un administratīvajam personālam ir jālieto medicīniskās sejas maskas vai arī FFP2 respiratori. RTU netiek pieļauta to personu klātbūtne, kurām ir elpceļu infekcijas slimību pazīmes.
Klātienē studiju process ir atļauts, ja studentu grupa, kas atrodas vienā telpā, nepārsniedz 100 cilvēku, stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Nodarbības, kurās vienlaikus piedalās vairāk nekā 100 cilvēku, ir jānodrošina attālināti.
Tomēr, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, RTU fakultāšu dekāni, kā arī RTU Rīgas Biznesa skolas (RBS) un reģionālo studiju un zinātnes centru direktori ir tiesīgi pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, nodrošinot studiju kvalitātes līmeņa saglabāšanu.
Savukārt vakcināciju uzsākušās personas studiju procesā drīkst piedalīties tikai attālināti. Mācību materiāli ir atrodami iekštīklā ORTUS, e-studiju sadaļā, un mācībspēkiem nav pienākuma nodrošināt visa studiju procesa dublēšanu klātienē un attālināti.
Zinātniskajā bibliotēkā – tikai ar sertifikātiem
RTU Zinātnisko bibliotēku klātienē drīkst apmeklēt tikai personas, kuras ir uzrādījušas sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, uzrādot darbinieka vai studenta apliecību ar RTU izsniegtu hologrāfisko uzlīmi, kas apliecina sertifikāta esamības faktu, vai arī Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu, transporta vadītāja apliecību, RTU darbinieka apliecību vai studenta apliecību
Lietotāji, kuriem nav Covid-19 sertifikātu, attālināti var rezervēt grāmatas līdzņemšanai un tās saņemt bibliotēkas 1. stāvā, Paula Valdena ielā 5 darba laikā. Grāmatas nodot var pašapkalpošanās grāmatu nodošanas aparātā pie bibliotēkas ieejas no Zunda kanāla puses.
Saziņai ar bibliotēku jāizmanto e-pasts un tālrunis. Kontaktinformācija atrodama RTU mājaslapā.
Darba organizācija – ievērojot epidemioloģiskās prasības
Darba pienākumu veikšanā un pakalpojumu sniegšanā RTU piedalās tikai personas ar sadarbspējīgu sertifikātu. Visām personām, ierodoties RTU telpās, jāuzrāda darbinieka vai studenta apliecība ar RTU izsniegtu hologrāfisko uzlīmi, kas apliecina sertifikāta esamības faktu, vai sertifikāts un personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai studentu apliecība. Personām bez sertifikāta RTU telpās ieeja aizliegta.
RTU neveicina darbinieku pulcēšanos darba telpās gadījumos, kas nav saistīti ar tiešo darba pienākumu veikšanu.
Zinātniskā darbība klātienē notiek epidemioloģiski drošā vidē, ievērojot visas nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības.
Izsludināta pieteikšanās ikgadējai L’ORÉAL-UNESCO balvai «Sievietēm zinātnē»
Līdz 17. martam Baltijas valstu zinātnieces aicinātas pieteikties prestižajai L’ORÉAL-UNESCO Baltijas jauno talantu programmai «Sievietēm zinātnē». Jau 18. reizi Latvijā un sesto reizi Igaunijā un Lietuvā septiņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems 6 000 eiro balvu par darbu dažādās zinātnes jomās. Papildus viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai, starptautiski atzītajai L’ORÉAL-UNESCO «Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu» programmai.
Pieteikties jauno talantu programmai «Sievietēm zinātnē» zinātnieces var, aizpildot pieteikuma anketu projekta mājaslapā.
Pēc zinātniskās žūrijas rūpīgas visu pieteikumu izvērtēšanas par pētījumu veikšanu dzīvības, fizikas un vides zinātņu, materiālzinātņu, matemātikas, datorzinātnes, informācijas zinātnes, kā arī inženierzinātņu jomās Latvijā tiks piešķirta viena balva zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem, un divas balvas saņems doktorantes līdz 40 gadu vecumam doktora darba izstrādei.
Šī ir vienīgā atbalsta programma Baltijas valstīs zinātniecēm, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un radot ieguvumus gan zinātnei, gan sabiedrībai.
Kopš 2005. gada, kad L’ORÉAL-UNESCO programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmusi 51 zinātniece no Latvijas, tostarp arī vairākas Rīgas Tehniskās universitātes pētnieces. Papildus jau sesto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas astoņas zinātnieces no Lietuvas, kā arī astoņas no Igaunijas.
Jauno talantu programmu «Sievietēm zinātnē» pirms 18 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien L`ORÉAL-UNESCO Baltijas jauno talantu apbalvojumu programma «Sievietēm zinātnē» kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.
Starptautiskā programma «Sievietēm zinātnē» tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika L`ORÉAL un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir apņēmušās veicināt sieviešu skaitu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā. Tādēļ pēdējo 24 gadu laikā L`ORÉAL un UNESCO programma «Sievietēm zinātnē» godina zinātnieces viņu galvenajos karjeras posmos, dodot nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā, kā arī veicinot dzimumu vienlīdzību zinātnes jomā.
In Memoriam. Rolands Rikards (15.12.1942–02.02.2022)
2. februārī 79 gadu vecumā mūžībā aizsaukts zinātnieks, profesors un politiķis Rolands Rikards. Atvadīšanās no Rolanda Rikarda notiks trešdien, 9. februārī, plkst. 12 Rīgas Krematorijā.
Rolands Rikards dzimis 1942. gada 15. decembrī Rīgā. 1966. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūtu. No 1966. līdz 1981. gadam viņš strādāja Polimēru mehāniskas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku.
1970. gadā Rolands Rikards aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu un turpināja darbu Rīgas Politehniskajā institūtā kā Materiālu pretestības katedras docents.
Tehnisko zinātņu doktora grādu Rolands Rikards aizstāvēja 1983. gadā Maskavas Elektronikas mašīnbūves institūtā. Dažus gadus vēlāk viņš kļuva par Materiālu stiprības katedras profesoru.
No 1994. gada Rolands Rikards bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes profesors. 2001. gada viņam tika uzticēti RTU Materiālu un konstrukciju institūta direktora pienākumi.
No 1990. līdz 1992. gadam Rolands Rikards bija Baltijas valstu sadarbības žurnāla «Revue Baltique» redaktors.
1997. gadā viņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
Rolanda Rikarda zinātniskās intereses bija saistītas ar kompozītu un polimēru materiālu mehāniku, materiālu īpašību optimizāciju un identifikāciju, kompozītu materiālu plīsuma mehāniku, čaulu teoriju, galīgo elementu metodi.
Viņš ir vairāk nekā 300 zinātnisku darbu, tajā skaitā piecu monogrāfiju, autors.
Rolandam Rikardam rūpēja Latvijas nākotne. 1988. gadā Rolands Rikards bija viens no Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas dibinātājiem. No 1990. līdz 1993. gadam viņš bija Augstākās Padomes deputāts. Būdams viens no četriem sākotnējiem 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, viņš ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā.
Rolands Rikards strādāja pie Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanas likuma, Imigrācijas likuma, Konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņu tiesībām un pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. Viņš aktīvi darbojās Eiropas Kustībā Latvijā. No 1993. līdz 1994. gadam Rolands Rikards bija Tieslietu ministra Egila Levita padomnieks.
Rolands Rikards apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 1996. gadā viņš saņēmis Fridriha Candera balvu par pētījumiem kompozītu materiālu mehānikā. Par nopelniem zinātniskajā darbā viņam 1997. gadā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīme. 2000. gadā Rolands Rikards saņēmis arī III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas zinātni ir skāris smags zaudējums, spilgta zinātnieka un politiķa dzīve ir noslēgusies. Rīgas Tehniskā universitāte izsaka visdziļāko līdzjūtību Rolanda Rikarda tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.
Saistītie raksti:
https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/933-in-memoriam-rolands-rikards-15-12-1942-02-02-2022
https://nra.lv/latvija/371177-muziba-devies-levitam-tuvs-domubiedrs.htm
RTU sadarbībā ar SIA «Sakret» izstrādā betona maisījumu 3D drukāšanai
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar SIA «Sakret», Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju, izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.
3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā.
Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».
«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.
RTU studenti un zinātnieki arī pēta, kā 3D drukātos objektos iestrādāt armatūru, ar ko tiek stiprināti betona būvizstrādājumi. Tiek arī testēts, cik lielus un augstus objektus iespējams izdrukāt. «Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāka izmēra objektus, lai tos varētu ieviest kā gatavus izstrādājumus vai arī printēt uz vietas būvobjektā, tā automatizējot būvniecību,» uzsver K. Ziemelis.
«Inovatīvais materiāls ir par 70–80% gatavs. Sadarbībā ar zinātniekiem iegūstam un uzkrājam zināšanas, lai Latvija kā valsts, RTU kā universitāte un «Sakret» kā uzņēmums varētu Eiropas līmenī virzīt standartu izstrādi 3D betona izmantošanai būvniecībā,» uzsver SIA «Sakret» attīstības un kvalitātes vadītāja Eva Dzene.
RTU partnerībā ar uzņēmumu 2021. gada pavasarī izveidoja 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, lai būvniecības nozarē Baltijā ieviestu inovatīvas tehnoloģijas.
K. Ziemelis ir trešais industriālais doktorants RTU. Industriālo doktorantu programma ir RTU izveidota zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības iniciatīva, kas sekmē inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Attīstot ciešāku sadarbību, pētniecībā iesaistās industrijas pārstāvji, bet doktoranti izstrādā promocijas darbus atbilstoši uzņēmumu inovāciju vajadzībām. Pirmie divi industriālie doktoranti izstrādā promocijas darbus LMT vajadzībām. Industriālie doktoranti ir daļa no programmas «Inovāciju granti studentiem» (ERAF līdzfinansētais projekts Nr. 1.1.1.3/18/A/001 «RTU inovāciju granti studentiem»).