Jaunumi

Rektors un prorektori 5. jūnijā informēs par aktualitātēm RTU

Lai ar kolēģiem un studējošajiem pārrunātu aktualitātes Rīgas Tehniskajā universitātē, rektors Tālis Juhna un prorektori 5. junijā plkst. 11.00 aicina visus uz tikšanos. Informatīvajā sanāksmē varēs uzzināt par RTU jaunās vadības komandas jau paveiktajiem darbiem un iecerēm, kuras plānots īstenot tuvākajā laikā.

Tikšanās notiks klātienē, Zinātnes un inovāciju centra zālē «The Moon», Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā, un tās norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē ORTUS.

Dalībniekiem būs iespēja piedalīties neformālā diskusijā un uzdot rektoram un prorektoriem jautājumus gan klātienē, gan arī, izmantojot digitālo rīku menti.com.

Studētgribētāji vebinārā varēs uzzināt, kā šovasar iestāties RTU

Kādi šovasar būs uzņemšanas nosacījumi Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), ņemot vērā, ka šis ir pirmais gads, kad vidusskolu absolvēs jaunieši, kuri būs mācījušies dažādus priekšmetus dažādos līmeņos? Par to trešdien, 29. martā, plkst. 18.00 tiešsaistes vebinārā Facebook RTU lapā interesentiem stāstīs RTU Uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska.

Šajā pavasarī, absolvējot vidusskolu, centralizētos eksāmenus kārtos skolēni, kuri ir izvēlējušies dažādus mācību priekšmetu «grozus» un līdz ar to atšķirīgā – augstākajā, optimālajā vai vispārīgajā – līmenī apguvuši gan obligāto centralizēto eksāmenu priekšmetus.

Savukārt RTU reflektantu uzņemšana pamatstudiju programmās notiek, ņemot vērā visu nokārtoto centralizēto eksāmenu rezultātus, gada atzīmes atsevišķos priekšmetos vidējās izglītības dokumentā, kā arī iestājpārbaudījumu rezultātus, stājoties trīs studiju programmās – «Arhitektūra», «Materiālu tehnoloģija un dizains» un «Industriālais dizains». Atbilstoši šiem kritērijiem tiek aprēķināts reflektanta rangs, lai iegūtu budžeta vietu.

I. Bušovska vebinārā skaidros, kā notiks dažādo zināšanu līmeņu salīdzināšana un kā tiks aprēķināts reflektanta rangs, kad uz budžeta vietām pretendēs vidusskolu absolventi, kuri mācību priekšmetus ir apguvuši gan augstākajā, gan optimālajā, gan vispārīgajā līmenī. Tāpat varēs uzzināt vēl citus ar uzņemšanu saistītus jautājumus, piemēram, kā rīkoties tiem reflektantiem, kuri vidusskolu absolvējuši vēl pirms dažādu līmeņu eksāmenu kārtošanas, ko darīt absolventiem, kuri ir atbrīvoti no centralizēto eksāmenu kārtošanas, un kā notiks pats uzņemšanas process. Vebināra skatītājiem būs arī iespējams uzdot jautājumus.

Šovasar uzņemšana RTU notiks no 14. līdz 24. jūlijam gan klātienē, gan attālināti, reģistrējoties portālā Latvija.lv, savukārt iestājpārbaudījumi zīmēšanā norisināsies no 25. līdz 27. jūlijam. Arī šogad reflektanti, kuriem būs elektroniskais paraksts, visas uzņemšanas formalitātes varēs nokārtot attālināti.

Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, notiks seminārs «Variable Angle Tow Designs for Lightweight Fibre-Reinforced Composite Structures».

Kompozītu materiālu un konstrukcijas katedra aicina apmeklēt semināru “Variable Angle Tow Designs for Lightweight Fibre-Reinforced Composite Structures”, kas norisināsies 5. aprīlī, plkst. 14.30, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, Ķīpsalas ielā 6A, 428. telpā.

Reģistrēties semināram.

Semināru vadīs Queen’s University Belfast profesors Humberto Almeida Jr. Vairāk informācijas par lektoru.

Semināru rīko Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Kompozītu materiālu un konstrukcijas katedra.

Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki iepazīstina ar starptautiski nozīmīgiem pētījumiem

Lai veicinātu komunikāciju un sadarbību pētnieku starpā un motivētu viņus publicēties starptautiskos zinātniskos žurnālos ar augstu ietekmes faktoru, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultāte (BIF) rīko Zinātnes brokastis un publikāciju konkursu.

Zinātnes brokastis notiek trīs līdz četras reizes gadā. Šā gada pirmajās BIF Zinātnes brokastīs 10. martā ar prezentācijām uzstājās zinātnieki, iepazīstinot ar pieciem pētījumiem, kuri pieteikti BIF publikāciju konkursā.

Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore Kristīna Kokina un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras pētniece Iveta Pugajeva iepazīstināja ar publikāciju «Consumption trends of pharmaceuticals and psychoactive drugs in Latvia determined by the analysis of wastewater», bet Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus – ar publikāciju «Detection of SARS-CoV-2 RNA in wastewater and importance of population size assessment in smaller cities: An exploratory case study from two municipalities in Latvia». Abas publikācijas parāda notekūdeņu monitoringa izmantošanas plašās iespējas gan Covid pandēmijas apkarošanā, gan dažādu ar sabiedrības veselību un paradumiem saistītu jautājumu risināšanā. Abi pētījumi ir starpdisciplināri un tie ir tapuši, RTU zinātniekiem cieši sadarbojoties gan ar Latvijas zinātnisko institūtu zinātniekiem, gan industriju.

Savukārt Ceļu un tiltu katedras zinātnieki savās publikācijās pievērsušies inovatīviem ceļu būvniecības materiāliem. Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs Zinātnes brokastīs dalījās ar pieredzi, gatavojot publikāciju «Rheological and Chemical Evaluation of Aging in 100% Reclaimed Asphalt Mixtures Containing Rejuvenators», bet zinātniskais asistents Artūrs Riekstiņš – publikāciju «Economic and Environmental Analysis of Crumb Rubber Modified Asphalt».

Tikmēr 3D betona drukāšanas zinātniskā laboratorijas vadošā pētnieka Māra Šinkas un BIF tenūrprofesores Diānas Bajāres publikācija «Combined in situ and in silico Validation of a Material Model for Hempcrete», kas tapusi sadarbībā ar Latvijas universitātes kolēģiem, veltīta inovatīva celtniecības materiāla – kaņepju betona – veiktspējas novērtēšanai un validācijai.

BIF Zinātnes brokastīs pētnieki ne vien iepazīstina ar saviem pētījumiem, bet dalās arī pieredzē, sagatavojot publikācijas, sadarbojoties ar citu jomu zinātniekiem utt. Notiek arī diskusijas ar interesentiem.

BIF Zinātnes brokastis un publikāciju konkurss tiek organizēts pēc BIF prodekāna zinātnes jomā Sandra Ručevska iniciatīvas un BIF Fakultates zinātnes komisijas atbalsta.

Publikāciju konkurss šogad tika organizēts otro reizi ar mērķi mudināt BIF zinātniekus veidot kvalitatīvas publikācijas un publicēties nozares vadošajos žurnālos. Konkursā var piedalīties zinātnieki, kuri iepriekšējā gadā publicējuši rakstu Q1 žurnālā, kas ir arī nozares vadošo 10 žurnālu rangā (SCImago Journal Rank). Konkurss tiek izsludināts gada sākumā. BIF zinātnes komisija izvērtē pieteiktās publikācijas un lemj par 3000 eiro lielu naudas balvu piešķiršanu trīs labāko publikāciju autoriem.

Šogad konkursā tika pieteiktas piecas publikācijas. Izvērtējot tās, Fakultātes zinātnes komisija lēma trešās vietas naudas balvu sadalīt starp trim publikācijām, piešķirot katras publikācijas autoriem 1000 eiro.

Par RTU jauno rektoru kļūst Tālis Juhna

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ar ievērojamu balsu pārsvaru par jauno rektoru ievēlēja RTU zinātņu prorektoru akadēmiķi Tāli Juhnu, kurš saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi.

«Liels paldies Satversmes sapulcei, kas man ir uzticējusies un nobalsojusi par iesāktā darba turpinājumu – par spēcīgu RTU un par mūsu valsts nākotni, kas nav iedomājama bez RTU, jo mēs palīdzam veidot Latvijas tautsaimniecību un attīstīt zinātnē balstītu ekonomiku. RTU studiju procesam ir jākļūst personalizētākam, studentus vairāk iesaistot pētniecībā, inovāciju radīšanā un inženierdizainā, tā veicinot nepieciešamo nākotnes prasmju apguvi. Kā zinātnes universitātei RTU uzdevums ir radīt zināšanas un nodrošināt to pārtapšanu par globāla mēroga tehnoloģijām, veidojot universitāti par dinamisku, atvērtu un iekļaujošu zināšanu centru ne tikai Latvijā un Baltijā, bet Ziemeļvalstu reģionā,» saka T. Juhna.

Par zinātņu prorektoru T. Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Paralēli administratīvajam darbam T. Juhna aktīvi darbojas zinātnē – vadot un kā zinātnieks piedaloties vietējos un starptautiski finansētajos zinātnes projektos. Pēdējie nozīmīgākie – kopā ar sadarbības partneriem izstrādāti risinājumi Covid-19 monitorēšanai vidē – notekūdeņos, kā arī septiņi prototipi, kas uzlabo pakalpojumu noturību un kvalitāti veselības aprūpes zonās Covid-19 un citu infekcijas slimību laikā. Savukārt studiju jomā T. Juhna ir izveidojis jaunu starptautisko bakalaura studiju programmu «Biotehnoloģija un bioinženierija», un pēc T. Juhnas iniciatīvas RTU ir izveidoti un ieviesti jauni studentu mācību veidi, piemēram, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīva «Industriālais doktors», kuras mērķis – attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību.

RTU rektoru atbilstoši universitātes Satversmei ievēlē Satversmes sapulce, kuru veido 200 RTU saimes ievēlēti darbinieki un studenti. T. Juhnu un J. Grēviņu kā rektora amata pretendentus RTU padome izvēlējās no deviņiem kandidātiem, kuri bija pieteikušies RTU rektora amata konkursam. Konkursu izsludināja pagājušā gada rudenī, un pretendentu atlasē piedalījās personāla atlases kompānija «Eiro Personāls» un RTU padomes izveidotā Nominācijas komisija. Abi kandidāti mēneša garumā savas RTU attīstības vīzijas debatēs prezentēja RTU saimei.

RTU padome jaunajam rektoram ir izvirzījusi vairākus uzdevumus – RTU ir jāiekļūst starptautisko reitingu 500 spēcīgāko universitāšu saimē, RTU nepieciešams turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un inovācijas, kā arī RTU ir jāpiesaista finansējums no zinātniskās darbības un sadarbības ar industriju.

EDUARDS SKUĶIS aizstāvēs promocijas darbu “Vibrācijas korelācijas tehnika cilindrisko konstrukciju nestspējas novērtēšanā”

Rīgas Tehniskās universitāte precizē oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 2022.gada 13.decembra, laidiena Nr. 241, OP 2022/241.PM1, publicēto paziņojumu, pārceļot Eduarda Skuķa promocijas darba aizstāvēšanas datumu no 2023.gada 20.janvāra uz 17. martu plkst. 14.15 Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un transporta inženierzinātnes nozares promocijas padomē “RTU P-06” atklātā sēdē Rīgā, Ķīpsalas 6A 342. kab.

EDUARDS SKUĶIS aizstāvēs promocijas darbu: “Vibrācijas korelācijas tehnika cilindrisko konstrukciju nestspējas novērtēšanā”, (angl.val.) “Vibration Correlation Technique for Cylindrical Structural Safety Assessment”, zinātnes doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai.

Recenzenti:

– prof., Dr.sc.ing. Dmitrijs Serdjuks, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija;

– prof., Ph.D. Haim Abramovich, Technion-Izraēlas tehnoloģiju institūts, Izraēla;

– prof., Ph.D. Chiara Bisagni, Delftas tehnoloģiju universitāte, Nīderlande.

Ar promocijas darbu un kopsavilkumiem var iepazīties interneta vietnēs RTU Zinātnes resursi Promocijas darbi: https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/doctoral_thesis/, Valsts Nacionālajā Digitālajā bibliotēkā, e-grāmatu platformā: https://ebooks.rtu.lv/, kā arī elektroniski RTU mājaslapā http://www.rtu.lv (Doktorantiem → Promocija → Promocijas darbi).

RTU Arhitektūras fakultātes un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki iztaujā abus rektora amata kandidātus

Piektdien, 27. janvārī, notika trešās RTU rektora amata kandidātu debates. Debatēs klātienē piedalījās vairāk nekā 40 Arhitektūras fakultātes un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki, bet pasākumu tiešsaistē vēroja 103 skatītāji.

Debašu laikā rektora amata kandidāti izklāstīja savu redzējumu un atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Jautājumus ikviens varēja uzdot klātienē vai iesūtīt e-pastā un tērzētavā menti.com.

Diskusiju cikls sākās ar jautājumu: «Vai kandidātiem ir izstrādāta stratēģija ārvalstu vieslektoru piesaistei?».

Pēc T. Juhnas domām ārvalstu mācībspēku piesaiste iet kopsolī ar RTU personāla politikas pilnveidi. Lai piesaistītu ārvalstu mācībspēkus, ir nepieciešams komunicēt šādu iespēju, ir vajadzīgs skaidrs process un atbilstoša apmaksas sistēma. Savukārt J. Grēviņš uzskata, ka ir nepieciešama vide un finansiālais atbalsts. Pēc RBS direktora domām ārvalstu mācībspēki uz RTU brauktu strādāt tikai par lielu algu, tāpēc klātesošie tikai aicināti uzturēt kontaktus ar ārzemēs esošajiem latviešiem, jo tos aicināt atpakaļ uz Latviju kā mācībspēkus būs lētāk.

Klātesošos interesēja abu kandidātu viedoklis par nepieciešamību regulāri strādāt ar skolām un skolēniem katrā RTU specialitātē. T. Juhna atzīmēja RTU jau paveikto šajā jomā, tostarp zinātniski pētnieciskos darbus, RTU Inženierzinātņu vidusskolu, norādot, ka noteikti nepieciešams darbu ar skolām stiprināt, lai popularizētu inženierzinātnes. Pavasarī plānots atklāt RTU veidoto zinātkāres centru «Futurimo Rīga». Tas būs labs atbalsts šādām aktivitātēm. Turklāt tieši sadarbībai ar skolām ir jāstiprina RTU reģionālie studiju un zinātnes centri. Kā piemēru T. Juhna minēja Cēsis. J. Grēviņš akcentēja, ka skolās ir ieviesta programma «Skola 2030», un mūs kā universitāti interesē augstākā līmeņa priekšmeti vidusskolās. ASV un Lielbritānijā augstākā līmeņa priekšmetus skolām uztur augstskolas. RTU DITF jau strādā pie Harvarda Universitātes, Oksfordas un Kembridžas Universitāšu materiālu sagatavošanas skolām. Šādas sadarbības mērķis ir kontrolēt gan mācību procesu, gan eksāmenu norisi, jo tas ir būtiski universitātei, lai uzņemtu studentus.

Diskusijā izskanēja arī jautājums par dārgajām telpu uzturēšanas izmaksām Ķīpsalā un iespējamiem risinājumiem šajā jomā. T. Juhna uzsvēra nepieciešamību optimizēt telpu izmantošanu un ieviest energoefektivitātes risinājumus. Savukārt J. Grēviņš aicināja visus vairāk uzturēties Ķīpsalā, solot siltuma izmaksas centralizēt.

Taujāti par būtiskākajām problēmām administrācijas darbā, kas būtu jārisina, T. Juhna norādīja, ka svarīgi ir samazināt administratīvo slogu, kas šobrīd gulstas uz fakultātēm, lai zinātnieki un mācībspēki varētu efektīvāk darīt savu darbu. Otrs risināmais jautājums ir izmaksu samazināšana un servisa uzlabošana. Savukārt J. Grēviņš norādīja, ka mainoties pārvaldības modelim, visi uzstādījumi no padomes un stratēģijas realizācija ir jākaskadē dekāniem, prodekāniem un institūtu direktoriem. Katram šajā ķēdē būs jādara savi darbi ar noteiktiem atbildības līmeņiem. Otra prioritāte būtu birokrātijas samazināšana finansējuma piesaistes jomā universitātē.

Diskusijas dalībnieki interesējās, kādos pētniecības projektos abi rektora amata pretendenti ir iesaistīti un kādi ir viņu pienākumi šajos projektos, un saņēma detalizētas atbildes.

T. Juhna stāstīja par «Apvārsnis 2020» projektu «ITS-THIN» programmā «FET Open», kur viņa vadībā starpdisciplināra un starptautiska komanda izstrādā inovāciju – membrānas tipa jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu. Kopā ar ķīmiķiem ir izstrādāta jauna fotokatalītiskas oksidācijas metode, kas ir iekļauta attīrīšanas iekārtā. Ļoti plāns optiskais vads tiek pārklāts ar katalizatoru (titāna dioksīdu), kas ultravioletā starojuma ietekmē rada aktīvos radikāļus, kuri noārda bioloģisko slāni. Rezultātā taps unikāls produkts, ko varēs izmantot ūdens attīrīšanai dažādos veidos un mērogos.

Savukārt J. Grēviņš izklāstīja savu lomu uzņēmumu LMT un «MikroTik» izveidotā projekta «Genomu datu tīkls» realizācijā. Viņš skaidroja, ka vadības sistēmas ir joma, kas integrē lielas sistēmas – cilvēkus, iekārtas un mašīnas, lai atvieglotu mūsu ikdienu. J. Grēviņa zinātniskais pienesums šajā projektā ir tehnisko, ekonomisko un juridisko protokolu veidošana organizāciju savstarpējas sadarbības nodrošināšanai, lai informācija nokļūtu RTU datu centros un to varētu izmantot dažādās organizācijas, tostarp arī projektā iesaistītā Rīgas Stradiņa universitāte. Robežas šajā jomā ir ļoti mainīgas, un tieši jautājumi par maksu ir J. Grēviņa zinātniskās darbības fokusā jau ļoti sen.

Izklāstot savas domas par veicamajiem uzlabojumiem datu apstrādes un pārvaldības jomā, lai atvieglotu RTU kolēģu darbu, T. Juhna aicināja ieviest vienotu sistēmu, panākot mazāku cilvēku iesaisti. Arī J. Grēviņš uzsvēra, ka vajadzētu centralizēt, integrēt un standartizēt sistēmas, kā arī koplietot universitāšu infrastruktūru valsts mērogā.

Diskusijā tika skarts arī jautājums par gaidāmo augstākās izglītības modeļa maiņu un studiju kvalitāti, kas varētu kristies, ja Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis būs nodrošināt absolventu skaita atbilstību finansētajām budžeta vietām. T. Juhna uzsvēra, ka kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izmantot vairākus instrumentus, starp tiem, piemēram, uzņemšanas prasību paaugstināšanu. Noteikti ir jādomā par kvalitātes jautājumiem, mācībspēku zināšanu n prasmju pilnveidi un citiem jautājumiem. Savukārt J. Grēviņš darīs visu, lai rūpētos par studentu nodrošināšanu ar papildus materiāliem un nodarbībām, kā arī veicinās servisus ārpus pedagoga darba, piemēram, psihologa pakalpojumus. Viņaprāt, studentu skaita izlīdzināšanas risku ir jāuzņemas augstākajai administrācijai un dekāniem.

Nepilna laika un neklātienes apmācības attīstībai tika solīti dažādi risinājumi. T. Juhna ieteica vairāk domāt par mūžizglītību un veidot skaidru sistēmu, lai cilvēki no industrijas varētu pēc nepieciešamības pilnveidot savas profesionālas kompetences. Piemēram, RTU nodrošina iespēju apgūt dažādus priekšmetus un, saliekot apgūto kopā, var iegūt diplomu. To visu var darīt, izmantojot mūsdienīgus dažāda veida tehniskos risinājumus un arī klātienes darbu. J. Grēviņš atzīmēja, ka mūsu kā klātienes universitātes uzdevums ne vairs tik daudz saistīts ar zināšanu nodošanu studentiem, bet gan ar mācīšanās procesa un domu apmaiņas veicināšanu, studentu motivēšanu un ieinteresēšanu mācīties. Līdz ar to RTU uzdevums ir no visas pasaules lokalizēt studiju kursus un bāzes materiālus angļu valodā, lai studenti varētu efektīvi mācīties mājās, un mēs klātienē vai reālā laikā attālināti nodrošinātu mijiedarbību starp mācībspēku un studentu un veidotu motivāciju pirms tikšanās ar profesoru 4 līdz 5 stundas mācīties patstāvīgi.

Runājot par mācībspēku atalgojuma paaugstināšanu, kā pirmos veicamos darbus T. Juhna minēja atalgojuma politikas pārskatīšanu un atalgojuma būtisku paaugstināšanu tiem mācībspēkiem, kuri aktīvi iesaistās studiju procesā, piebilstot, ka viens no būtiskiem nosacījumiem ir terminētu līgumu aizvietošana ar ilgtermiņa līgumiem. Svarīgi ir veidot drošības sajūtu un pastāvīgumu darba attiecībās. Lai arī RTU piešķirtais budžets nav būtiski pieaudzis, tomēr T. Juhna redz iespēju papildus izmantot struktūrfondus un jaunos finansēšanas mehānismus, kas var palīdzēt palielināt RTU akadēmiskā personāla atalgojumu. J. Grēviņš uzskata, ka pašlaik sistēma ir sadrumstalota. Pirmais darbs ir sakārtot finanšu sistēmu un panākt, lai cilvēkam būtu viens līgums par konkrētu summu. Pēc tam katedras vadītājs vai dekāns vienotos par to, kas par šo summu ir darāms, un fiksētu to amata aprakstā. Mērķis ir konsolidēt finansējumu no dažādiem avotiem un risku par ienākumiem pārcelt no zinātnieka vai pedagoga uz administrācijas pleciem.

Abu rektora amata kandidātu ieceres attiecībā uz prorektoru atbildības jomām, kopš pirmajām debatēm ir palikušas nemainīgas, tomēr šoreiz jau nedaudz detalizētāk iezīmējās visu prorektoru veicamie darbi. T. Juhna savā komandā redz studiju, zinātņu, inovāciju un attīstības prorektorus, kuri darbosies ciešā sadarbībā ar administratīvo direktoru un finanšu direktoru. Viņa mērķis ir nākotnē vairāk piesaistīt RTU papildus līdzekļus no industrijas un projektiem. J. Grēviņa komandā varētu darboties akadēmiskais, zinātņu un valorizācijas, starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas, un finanšu prorektori. Finanšu prorektora esamību ir plānots saskaņot ar padomi, bet starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas prorektors veidos komandu, kas nodrošinās ienākumus RTU.

Analizējot Latvijas Zinātnes padomes (LZP) projektu pieteikumu veiksmes faktoru un tam izmantoto resursu lietderību, T. Juhna norādīja, ka jāaudzē atbalsta mehānisms projektu sagatavošanā, ne tikai LZP, bet visiem zinātniskajiem projektiem. Otra viņa iecere ir veidot atbalsta komandu zinātniekiem projektu sagatavošanā. Projektu «grantu ofisa» galvenais uzdevums būtu identificēt, kurās jomās mūsu zinātniekiem ir lielākas iespējas projektus iegūt. T. Juhna uzsvēra, ka LZP un citu projektu veiksme lielā mērā ir ārējais faktors. J. Grēviņš neredz iespēju politiski palielināt LZP grantu skaitu un piedāvā projektus «pārpakot» nacionālā mērogā un konkurēt ar tiem Briseles līmeņa zinātnisko vai politisko projektu jomā. Politiskie projekti ir ar milzīgu naudas apjomu un tā joma, kur J. Grēviņš redz RTU potenciālu.

Debašu nobeigumā abi kandidāti izklāstīja savu redzējumu, kā motivēt RTU saimi dzīvot taupīgāk un zaļāk.

Nākamās abu rektora amata kandidātu debates ar fakultāšu darbiniekiem notiks trešdien, 1. februārī, plkst. 14.00. Šajās debatēs klātienē ir aicināti piedalīties visi Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra kolēģi. Piektdien, 3. februārī, plkst. 15.00 uz tikšanos ar rektora amata pretendentiem gaidīti būs Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes darbinieki. Debates attālināti varēs vērot arī tiešsaistē ORTUS.

Noslēguma debates norisināsies 20. februārī plkst. 16.00 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».

RTU Satversmes sapulces sēde un rektora vēlēšanas plānotas 22. februārī plkst. 14.30 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».

Atgādināsim, ka RTU ir mūsdienīga, starptautiski pazīstama un prestiža zinātņu universitāte, vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā. Universitātes deviņās fakultātēs iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

RTU padomes redzējumā universitātei jaunā rektora vadībā:

atbilstoši LR valdības vīzijai ir jāiekļūst pasaules reitingu «QS Top 500»,
kā tehnoloģiju universitātei ir nepieciešams turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un inovācijas,
nākotnē ir jāpiesaista universitātei finansējumu no zinātniskās darbības un sadarbības ar industriju,
ir nepieciešamas uz attīstību un izaugsmi vērstas pārmaiņas.

BIF Ziemassvētku sveiciens

RTU industriālais doktorants attīsta jaunu materiālu ēku siltināšanai no būvniecības atkritumiem

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā. Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris. Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

«Atkritumiem, kas rodas fibrolīta plākšņu ražošanā, ir pievienotā vērtība, jo to sastāvā ir koksnes gabaliņi un cements. Tos pārstrādājot, mēs izgatavojam inovatīvu saistvielu. Sajaucot saistvielu ar koksnes ēveļskaidām, mēs iegūstam materiālu ar siltumizolācijas īpašībām starpsienu pildīšanai,» skaidro industriālais doktorants P. Ārgalis. Viņš norāda, ka materiālam ir laba siltumvadītspēja, turklāt tas ir videi daudz draudzīgāks par ēku siltināšanā aktīvi izmantoto putupolistirolu. Cementa otrreizēja izmantošana samazina būvniecības atkritumu daudzumu un nozares negatīvo ietekmi uz vidi.

Lai validētu tehnoloģiju un pārbaudītu jauno materiālu reālos apstākļos, šovasar uzbūvēta un siltināta dārza mājiņa. Tā aprīkota ar sensoriem, kas mēra temperatūru, relatīvo mitrumu un siltuma plūsmu. Dati ļauj pētniekiem reāllaikā sekot līdzi materiāla īpašībām un uzvedībai, ja nepieciešams, koriģējot tā sastāvu vai iestrādes metodi. P. Ārgalis laboratorijas apstākļos turpina materiāla pētīšanu un attīstīšanu, analizē tā siltuma plūsmu, siltumvadības koeficientu, blīvumu, spiedes un arī lieces stiprību. Šie rādītāji ir būtiski, lai nākotnē pamatotu materiāla lietošanu industrijā.

«Sadarbība ar SIA «Cewood» ir jau otrais industriālā doktoranta projekts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūtā. Mēs esam ļoti gandarīti par produktīvu sadarbību starp industriju un universitāti, risinot nozarei aktuālas problēmas,» pauž ir RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka.

P. Ārgalis ir ceturtais industriālais doktorants RTU. Industriālo doktorantu programma ir RTU izveidota zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības iniciatīva, kas sekmē inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Attīstot ciešāku sadarbību, pētniecībā iesaistās industrijas pārstāvji, bet doktoranti izstrādā promocijas darbus uzņēmumu inovāciju vajadzībām.

Roboti, droni, virtuālā realitāte un liesmojoši eksperimenti gaidīs apmeklētājus RTU Zinātnieku naktī Ķīpsalā

Pēc divu gadu pārtraukuma, kad pandēmijas dēļ bija ierobežota pulcēšanās, piektdien, 30. septembrī, plkst. 18.00–22.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti un zinātnieki atvērs laboratoriju durvis RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā un gaidīs Zinātnieku nakts apmeklētājus, lai parādītu un pastāstītu, kādus pētījumus veic inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju pētnieki.

Laikā, kad sekojam līdzi savam enerģijas patēriņam, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē būs iespējams piedalīties energoefektivitātes mācību stundā un uzzināt, kā ikdienā varam ietaupīt elektroenerģiju. Piemēram, varēs apgūt elektroenerģijas patēriņa mērītāja lietošanu, lai noskaidrotu dažādu elektroiekārtu jaudu un iemācītos vienkārši aprēķināt to enerģijas patēriņu. Būs arī iespēja uzzināt, kā enerģiju iegūst no saules un vēja un paviesoties uz fakultātes mājas jumta, kur izvietoti saules paneļi un vēja turbīna. Ekskursijas – plkst. 19.00 un 20.00.

Varēs iepazīties arī ar tehnoloģijām – sensoriem, droniem, Pepper robotiem, ko izmanto viedo pilsētu vadībā, kā arī atraktīvā veidā nostiprināt zināšanas par elektrotehnikas pamatlikumiem, bet «Latvenergo» radošajā laboratorijā salodēt sev mazu LED lukturīti.

Savukārt apmeklētāju radošās idejas gaidīs zinātnieki, kuri ikdienā strādā ar liela kustību diapazona robotizēto simulatoru jeb lielo robotu, kuram Zinātnieku naktī tiks izsludināts vārda došanas konkurss. Labāko robota vārdu autori saņems balvas, taču visi apmeklētāji varēs vērot robotu darbībā, izmantojot arī virtuālās realitātes brilles, un iepazīties gan ar robota vadības algoritmu tehnoloģijām, gan uzzināt, ko šādi lieli roboti spēj paveikt un kur tos izmanto gan zinātnē, gan rūpniecībā.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē notiks virtuālās realitātes demonstrējumi, kas balstīti uz zinātnieku uzmērītiem datiem, izmantojot lidmašīnas, dronus un lāzerskenerus, kā arī būs iespēja virtuāli ceļot pa RTU studentu pilsētiņu, neatstājot fakultātes telpas.

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē apmeklētājus sagaidīs dūmojošas kolbas, gaismu emitējoši organiskie savienojumi, lāzeri un eksperimenti, kuros māksla savienosies ar elektroķīmiju, bet pagalmā ik stundu tiks demonstrēti liesmojoši eksplozīvi eksperimenti.

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē Zinātnieku nakts apmeklētāji uzzinās, kas ir skaņa un kā tā rodas, kā arī iepazīsies ar optiskajām šķiedrām un sensoriem un uzzinās, kā optiskās tehnoloģijas lieto datu pārraidē.

Savukārt RTU Zinātnes un inovāciju centrā apmeklētāji uzzinās, kas ir prototipēšana un kāpēc tā nepieciešama zinātnieku darbā, kā arī ikvienam būs iespēja iepazīties ar 3D printeriem, lāzergriezēju un citām tehnoloģijām, kuras zinātnieki un studenti izmanto prototipu veidošanā.

RTU Zinātnieku nakts programma.

RTU 3D betona drukāšanas laboratorijas aprīkojumu papildina SIA «Reaktīvs» dāvinājums

Baltijā vienīgajā 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā zinātnieku un studentu darbam pieejama jauna iekārta – javas maisītājs/pumpis «M-Tec Duo Mix», ko izmanto betona sagatavošanai un padošanai printēšanai. Iekārtu laboratorija saņēmusi dāvinājumā no profesionālās celtniecības tehnikas tirdzniecības, nomas un servisa uzņēmuma «Reaktīvs».

Laboratorijas vadītājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka ir pateicīgs par uzņēmuma dāvinājumu – aprīkojuma pilnveide paver arvien plašākas iespējas studentu apmācībā un pētniecībā. Īpaši viņš novērtē to, ka tagad universitātē ir pieejama iekārta, ko aktīvi izmanto arī 3D betona drukāšanas nozares profesionāļi. Tā ir dāvana arī visai Būvniecības inženierzinātņu fakultātei, kas teju kā tikusi pie modernām studiju un pētniecības telpām. 1. septembrī svinīgi tika atklāta atjaunotā fakultātes ēka.

«SIA «Reaktīvs» virsmēŗkis ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm celtniecības nozares iekārtu un aprīkojuma attīstībā un veicināt pēc iespējas efektīvāku darbaspēka izmantošanu celtniecības objektos. Tieši tāpēc – lai sekmētu šā brīža modernāko un aktuālāko virzienu attīstību Latvijā, esam priecīgi atbalstīt un sadarboties ar RTU 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju!» pauž uzņēmuma izpilddirektors Gundars Zariņš. Uzņēmums Latvijā un Baltijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.

3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju RTU izveidoja 2021. gadā partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA «Sakret», liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā. Laboratorija nodrošinās zināšanas un infrastruktūru studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādām ar būvniecību saistītām industrijām.

Atklājot atjaunoto Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, RTU uzlabo studiju un pētniecības kvalitāti

Līdz ar atjaunotās Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas atklāšanu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēdz būtisku posmu Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstīšanā, nodrošinot modernu, energoefektīvu un labi aprīkotu studiju vidi visiem RTU studentiem.

No šī akadēmiskā gada visas inženierzinātņu fakultātes atrodas jaunbūvētās vai atjaunotās ēkās Ķīpsalas studentu pilsētiņās, turklāt tās savstarpēji savienotas, sekmējot starpdisciplinaritāti un inovācijas, kas iespējamas sadarbojoties dažādu jomu pētniekiem un studentiem.

«Varam optimāli izmantot profesoru un mācībspēku resursus, attīstīt pētniecību un sadarbību. Studentiem šeit ir izveidota īpaši attīstoša vide, lai RTU kļūtu ne vien par vadošo inženierzinātņu centru Baltijā, bet ļoti spēcīgu pētniecības centru visā Ziemeļeiropā,» atklājot atjaunotās Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) ēku, uzsvēra RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Viņš pauda, ka BIF personālam šī ir īpaša diena, jo viņi atgriežas savā ēkā, kas kļuvusi daudz modernāka un skaistāka.

Gandarījumu pauda arī BIF dekāns Mārtiņš Vilnītis: «Mums ir ēka, vieta, kur attīstīties un attīstīt trīs būtiskākās vietas – nodrošināt izcilu studiju procesu, sagatavojot studentus būvniecības industrijai, veikt zinātnisko pētniecību, kam mums tagad ir pietiekami plašas telpas, un sadarboties ar industriju. Man ir patiess prieks, ka šodien klātesošs ir Valsts prezidents Egils Levits, jo tas apliecina, ka valsts domā par būvniecību un inženieriem, ko RTU sagatavo, jo inženieri ir nepieciešams valsts ilgtspējīgai un stabilai attīstībai.»

Savukārt Valsts prezidents, uzrunājot RTU saimi, uzsvēra, ka bez zinātnes Latvijas attīstība nav iespējama. Viņš pateicās gan RTU pētniekiem par tiekšanos uz izcilību un kvalitatīvo darbu dabaszinātņu un tehnoloģiju nozarē, gan mācībspēkiem un administratīvajam personālam, izglītojot studentus – nākamos zinātniekus un speciālistus.

Vizītes laikā Ķīpsalas studentu pilsētiņā E. Levits apmeklēja vairākas laboratorijas, iestādīja koku un tikās ar RTU vadību, zinātniekiem un studentiem. Pārrunājot ar RTU pārstāvjiem aktuālos universitātes un augstākās izglītības sektora jautājumus, viņš novērtēja RTU vadības tālredzīgo skatījumu noteikt tādus prioritāros pētījumu virzienus kā zaļās inovācijas un enerģētika, kas šobrīd ir ne tikai pētnieciskās intereses, bet visas valsts nacionālās drošības jautājums.

RTU saimi un industrijas pārstāvjus BIF ēkas atklāšanas pasākumā uzrunāja arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšteins.

BIF ēkas atjaunošana ir daļa no RTU teritoriālā kompleksa otrās kārtas, kurā līdz šim jau atjaunota ēka Ķīpsalas ielā 6B, ļaujot uz mūsdienīgām telpām pārcelties Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātei, uzbūvēta jauna ēka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei, kas iepriekš mita pielāgotās telpās ārpus Ķīpsalas, un auditoriju centrs. Turpinot attīstību, vēl plānota Baltijas Biomateriālu ekselences centra būvniecība.

RTU teritoriālā kompleksa otrās kārta tiek īstenota, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējumu.

«Mēs esam ļoti lepni, ka bijām daļa no šī projekta, lai modernizētu RTU studentu pilsētiņu un uzlabotu Latvijas augstskolu izglītības kvalitāti,» pauž Eiropas Padomes Attīstības bankas vadītājs Karlo Monticelli. «Ieguldījums izglītībā, lai sasniegtu labākus rezultātus, ir viena no mūsu galvenajā prioritātēm, un mēs cenšamies īstenot šo svarīgo misiju visās mūsu 42 dalībvalstīs.»

Atjaunotajā BIF ēkā izveidotas modernas studiju un pētniecības telpas, kur topošajiem būvniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas, transportbūvju, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju profesionāļiem būs iespēja gūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, bet zinātniekiem – turpināt attīstīt inovatīvas būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas un materiālus, rast risinājumus siltumapgādes, ēku energoefektivitātes un ūdens nozares problēmām, kas kļūst arvien aktuālākās kā vietējā, tā globālā mērogā, izvērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādos ar būvniecību un ģeomātiku saistītos procesos utt.

BIF ēka ir arī RTU rektorāta mājvieta. Tajā atradīsies arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas nodrošina atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā.

BIF ēku pārbūvēja SIA «Merks». Projekts īstenots, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējumu: «Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai» (vienošanās Nr. 8.1.1.0/17/I/002), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktūras attīstība Viedās specializācijas jomās» (Nr. 1.1.1.4/17/I/004), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra energoefektivitātes paaugstināšana Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā» (Nr. 4.2.1.2/19/I/020).

RTU rektora uzruna darbiniekiem, jauno studiju gadu sākot

2. septembrī plkst. 10.15 RTU auditoriju mājas «Domus Auditorialis» zālē notiks RTU rektora akadēmiķa Leonīda Ribicka tikšanās ar RTU darbiniekiem, lai kopīgi atskatītos uz pagājušajā gadā paveikto un iezīmētu jaunajā studiju gadā sasniedzamos mērķus.

Pasākuma laikā RTU darbinieki, kuri ir godprātīgi strādājuši un snieguši nozīmīgu ieguldījumu RTU attīstībā, saņems Sudraba apbalvojuma zīmes, kas radītas par godu RTU dzimšanas dienai un simbolizē izaugsmi, attīstību un jaunradi.

Rektora uzrunu interesenti varēs vērot arī tiešraidē ORTUSā.

Pirms rektora uzrunas plkst. 10.00 uz sēdi pulcēsies RTU Satversmes sapulces sēde.

Svinīgi atklās atjaunoto BIF ēku

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadībai un saimei, svinīgi tiks atklāta Būvniecības inženierzinātņu fakultātes atjaunotā ēka 1. septembrī plkst. 14.00 Ķīpsalas ielā 6A, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Līdz ar šīs ēkas atklāšanu tiek pabeigts nozīmīgākais posms Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstībā – no šī akadēmiskā gada visu RTU fakultāšu studenti studēs mūsdienīgās, energoefektīvās un labi aprīkotās telpās.

Līdz ar ēkas pārbūvi Būvniecības inženierzinātņu fakultāte (BIF) ir ieguvusi modernas studiju un pētniecības telpas. Tur topošajiem būvniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas, transportbūvju, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju profesionāļiem būs iespēja gūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, bet zinātniekiem – turpināt attīstīt inovatīvas būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas un materiālus, rast risinājumus siltumapgādes, ēku energoefektivitātes un ūdens nozares problēmām, kas kļūst arvien aktuālākās kā vietējā, tā globālā mērogā, izvērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādos ar būvniecību un ģeomātiku saistītos procesos utt.

BIF ēka būs arī RTU rektorāta mājvieta. Tajā atradīsies arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas nodrošina atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā.

Svinīgajā ēkas atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents, RTU un būvniecības nozares pārstāvji. E. Levits vizītes laikā Ķīpsalas studentu pilsētiņā tiksies arī ar RTU vadību un studentiem, apmeklēs zinātniskās laboratorijas, iepazīsies ar būvniecības inovācijām un zaļajām tehnoloģijām, ko attīsta RTU zinātnieki, kā arī izzinās augstskolā izveidoto inovāciju ekosistēmu. Valsts prezidents studentu pilsētiņā arī iestādīs koku. Svinot RTU 160. jubileju, šogad Ķīpsalā tiek stādīti 160 koki.

Studentu pilsētiņu Ķīpsalā RTU mērķtiecīgi veido par Baltijā lielāko un modernāko inženierzinātņu centru. RTU teritoriālā kompleksa otrās kārtas īstenošanā jau atjaunota ēka Ķīpsalas ielā 6B, ļaujot uz mūsdienīgām telpām pārcelties MTAF, uzbūvēta jauna ēka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei, kas iepriekš mita pielāgotās telpās ārpus Ķīpsalas, un auditoriju centrs. Tagad vienuviet Ķīpsalā koncentrējas visas RTU inženierzinātņu fakultātes, Laboratoriju māja, Zinātniskās bibliotēka, studentu dienesta viesnīcas un peldbaseins. Turpinot attīstību, vēl plānota Baltijas Biomateriālu ekselences centra būvniecība.

BIF ēku pārbūvēja SIA «Merks». Projekts īstenots, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes attīstības bankas finansējumu: «Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai» (vienošanās Nr. 8.1.1.0/17/I/002), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktūras attīstība Viedās specializācijas jomās» (Nr. 1.1.1.4/17/I/004), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra energoefektivitātes paaugstināšana Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā» (Nr. 4.2.1.2/19/I/020).

Divas RTU doktorantes saņem “L`ORÉAL-UNESCO” balvu “Sievietēm zinātnē”

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) doktorante Anda Barkāne un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) doktorante Laura Vītola saņem prestižo «L`ORÉAL-UNESCO» balvu «Sievietēm zinātnē».

A. Barkāne ir pētniece RTU MLĶF Polimērmateriālu institūtā. Viņa saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai. Šī unikālā pētījuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu dabai draudzīgu alternatīvu, lai aizstātu uz naftas bāzes ražotās komerciālās tintes, ko izmanto 3D drukā. Pētījumā tiek veikta celulozes modifikācija, lai uzlabotu tintes izmantošanas īpašības un veiktspēju.

Savukārt BIF pētniece L. Vītola tiek apbalvota par pētījumu, kurā izstrādā ilgtspējīgus zema blīvuma ģeopolimēru bāzes būvmateriālus. Pētījumā tiek rasti risinājumi dažādu industriālo blakusproduktu un atkritumu iespējamai izmantošanai būvmateriālu izgatavošanā. Šī pētījuma rezultātā industriālie atkritumi un blakusprodukti kļūst par vērtīgiem izejmateriāliem, samazinot neatjaunojamo resursu patēriņu.

Šogad «L`ORÉAL» sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmā «Sievietēm zinātnē» apbalvo septiņas talantīgas jaunās zinātnieces, trīs no viņām pārstāv Latviju. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai «L`ORÉAL-UNESCO» «Sievietēm zinātnē» starptautisko uzlecošo talantu programmai.

«Lepojamies ar to, ka šogad L`ORÉAL, UNESCO un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā projektu konkursā piedalījās 33 ļoti talantīgas Latvijas zinātnieces – gan Latvijas augstskolu, gan zinātnisko institūtu pārstāves. Žūrijas komisija ar gandarījumu atzīmē pretendentu iesniegto projektu augsto zinātnisko līmeni, aktualitāti un sasaisti ar valstij svarīgiem zinātnes un pētniecības virzieniem. Mēs priecājamies, ka varam atbalstīt trīs Latvijas zinātnieces to ceļā uz zinātnes virsotnēm ar prestižo «L`ORÉAL-UNESCO» Baltijas jauno talantu programmu «Sievietēm zinātnē», tādējādi apliecinot savu cieņu viņu izcilajam sniegumam un pienesumam zinātnē, pētniecībā un inovācijā,» uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Kopš 2005. gada, kad «L`ORÉAL-UNESCO» programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmušas 54 zinātnieces no Latvijas. Papildus jau sesto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas desmit zinātnieces no Lietuvas un desmit no Igaunijas.

«Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,» pauž «Sievietēm zinātnē» patronese, bijuši Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Apbalvojumu programmu pirms 18 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, «L`ORÉAL», UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien programma kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.

«Lai turpinātos zinātnes attīstība, pasaulē nepieciešams miers. Taču arī miers var būt zinātnē sakņots. Priecājamies atbalstīt izcilas zinātnieces, kuru atklājumi un idejas nākotnē kļūs par nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai attīstībai un sekmēs mieru visā pasaulē,» atzīst UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Starptautiskā programma «Sievietēm zinātnē» tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika «L`ORÉAL» un UNESCO ir apņēmušās veicināt sieviešu skaita pieaugumu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā.

https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?embed=0&id=161813&time=-1_0&size=16×9&theme=white&detached=1

Prof. Holm Altenbach vieslekcija “Composite Materials: Development – Characterization – Analysis – Applications “ 19. maijā, Ķīpsalā.

Prof. Holm Altenbach ir viens no vadošiem zinātniekiem : kompozītu materiālu / konstrukciju mehānikas jomā ( ne tikai Vācijā , bet arī pasaulē).

Laipni tiek uzaicināti, kā studenti tā arī zinātniskais / akadēmiskais personāls, 19.maijā pl. 16:00; Ķīpsalas 6B, 422 auditorijā apmeklēt Vācijas viesprofesora lekciju (angļu valodā).

Īsa informācija par Prof. H. Altenbach aktivitātēm:

Izglītība:
Diploms ar izcilību (mašīnu dinamika un stiprums), 1974 – 1980, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts (Darba vadītājs: Doc. Dr P.A. Žilins).
Tehnisko zinātņu kandidāts (ekvivalents doktora grādam), 1980 – 1983, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts (Darba vadītājs: Prof. Dr. V.A. Palmovs).
Tehnisko zinātņu doktors, 1985 – 1987, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts.

Dalība organizācijās:
GAMM (Starptautiskā lietišķās matemātikas un mehānikas asociācija).
EUROMECH (Eiropas Mehāniķu biedrība).

Pašreiz:
Pilntiesīgs profesors (Inženiermehānika) Otto-von-Guericke-University, Mašīnzinību fakultātē, Mehānikas institūtā (kopš 2011), Mehānikas institūta izpilddirektors no
2015. gada.

Cita būtiska informācija:

Publikācijas un lekcijas
– 24 grāmatu (mācību grāmatas, monogrāfijas) autors / līdzautors,
– 59 grāmatu redaktors / līdzredaktors (darbu krājums, rakstu krājums),
– 324 zinātniski recenzēti raksti
– 162 grāmatu ieguldījumi (daļēji recenzēti)
– 118 ieguldījumi konferences materiālos (daļēji recenzēti)
– Aptuveni 552 zinātniskās lekcijas
h koeficients
– Scopus 36, Web of Science 33, Google Scholar 48 (visi), 35 (kopš 2017. gada)
PhD / DSc aktivitātes
– 51 promocijas darba, 3 DSc darbu vadītājs
– 49 doktora darbu recenzents, 11 DSc darbu recenzents

Redaktora darbības:
– Springer sērijas “Advanced Structured Materials” līdzredaktors kopš 2010. gada
– Encyclopedia of Continuum Mechanics līdzredaktors (Pavasaris 2020)
– Žurnāla vadošais redaktors (2004–2014) un galvenais redaktors (2005. gada līdz šim).
– Lietišķās matemātikas un mehānikas žurnāla (ZAMM) vadošais redaktors (2004.–2014. gads) un galvenais redaktors (2005. gada līdz šim) — vecākais mehānikas žurnāls Vācijā (dibināja Ričards fon Misess 1921. gadā).
– žurnāla “Continuum Mechanics and Thermodynamics” padomdevēja redaktore kopš 2011.
– žurnāla “Mechanics of Composite Materials” (Springer) asociētais redaktors kopš 2014.

Forums “Ilgbūtība”

Aicinām RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes mācībspēkus un darbiniekus klātienē apmeklēt forumu “Ilgbūtību”, kas notiks piektdien, 13. maijā (Fantadroms, Jaunā Teika, Gustava Zemgala gatvē 74).

Forumā piedalīsies vairāk nekā 20 eksperti un nozares profesionāļi, kuri dalīsies praktiskos pieredzes stāstos par ilgtspējīgiem risinājumiem, idejām un jau realizētiem projektiem, kā arī diskutēs, kādi šobrīd ir priekšnosacījumi tālredzīgai organizācijas darbībai. Forumā būs gan lekcijas, gan ekspertu diskusijas. BIF fakultātei rezervētas 15 bezmaksas vietas dalībai klātienē!

Interesentus lūdzam pieteikties (nosūtot vārds, uzvārds un e-pasta adrese) uz epasta adresi sintija.krasta@rtu.lv līdz pl. 17:00, 11. maijam.

Vairāk par forumu un lektoriem: https://www.stasti.lv/ilgbutiba/

BIF Zinātnes brokastis 2022. gada 13. maijā plkst. 10:00

Aicinām piedalīties BIF Zinātnes brokastīs 2022. gada 13. maijā plkst. 10:00 Ķīpsalas ielā 6B 313. telpā. Pirmais no regulāri plānotajiem pasākumiem būs veltīts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnisko publikāciju konkursam.

Šogad konkursam ir pieteiktas 4 publikācijas, un Zinātnes brokastīs būs iespēja iepazīties tuvāk ar šiem pētījumiem 15-20 minūšu garās prezentācijās:

Impact of impinging jet ventilation on thermal comfort and indoor air quality in office buildings (Prof. A. Borodiņecs)
Laboratory Investigation of Crumb Rubber in Dense Graded Asphalt by Wet and Dry Processes (dokt. A. Riekstiņš)
Recycling of Rice Husks Ash for the Preparation of Resistant, Lightweight and Environment-Friendly Fired Bricks (vad. pētn. V. Haritonovs)
Triboelectrification of Nanocomposites Using Identical Polymer Matrixes with Different Concentrations of Nanoparticle Fillers (vad. pētn. A. Kovaļovs)

Pasākums plānots klātienē un atbilstoši brokastīm, tāpēc lūgums līdz pasākuma laikam reģistrēties, izmantojot saiti:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc-jsNH9jDHM2l6Ac-KFApEK9OYP2B_AK-6rEkfTNkxqkKCdA/viewform?usp=sf_link

RTU studentu konference

RTU studentu konference 2022. g. 21.aprīlī plkst. 10:00, Ķīpsalas iela 6B. – BIF. 104. (1.stāvs) vai attālināti

Sekcijas nosaukums: „BŪVMATERIĀLI UN BŪVIZSTRĀDĀJUMI”

Zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksandrs Korjakins

Komisijas locekli: Prof. Diāna Bajāre, Vad.pētn. Genadijs Šahmenko

Programma:

1. Jelizaveta Zoriča (Jelizaveta.zorica@rtu.lv) “Ģipša saistviela uz otrreizējo izejvielu (ģipškartona) bāzes”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Ģirts Būmanis

2. Iļja Baranovskis (iljakaa@gmail.com) “Degradācijas pakāpes noteikšana izmantojot ultraskaņas inovatīvu tehnoloģiju USS”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Aleksandrs Korjakins

Lūgums pievienoties konferencei no ORTUSā izmantojot TEAMS MS un aicinājumu vai kalendāru. Prezentācijas laiks 5-10 minūtes un 5 minūtes jautājumiem

STUDENT CONFERENCE WAS ORGANISED WITH SUPPORT OF EUROPEAN REGIONAL DEVELOPMENT FUND PROJECT “A NEW CONCEPT FOR LOW-ENERGY ECO-FRIENDLY HOUSE”, GRANT AGREEMENT NO 1.1.1.1/19/A/017.

Pirmajā 3D betona drukas konkursā triumfē ideja par multifunkcionālu soliņu

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifuncionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Uzvarētājkomandu «4 AM» veido Jānis Vēveris, Lauris Krauze, Toms Čudars un Katrīna Anna Pētersone.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» (Harijs Vucens, Madara Portnaja, Anna Līva Traumane) iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» (Sintija Erte, Egīls Markus, Ervīns Gorelovs) ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā. LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā.

Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Visus konkursa finālistu darbus līdz 22. aprīlim iespējams apskatīt LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3. Pēc tam tos plānots izstādīt RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā.

Konkursa rīkotāji arī jebkuram 3D drukas entuziastam piedāvā iespēju, sekojot vietējo un starptautisko ekspertu lekcijām un praktiskām darbnīcām vietnē Youtube, iegūt jaunas zināšanas un pašiem izdrukāt vides objektus. Papildu informācija.

Baltijā pirmo 3D betona drukas konkursu rīkoja RTU Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrika sadarbībā ar LU un radošo prasmju izglītības platformu «C2D», lai popularizētu 3D betona drukāšanu un radītu pirmās publiski pieejamās 3D drukātās vides instalācijas Latvijā. 3D betona drukāšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību.

Komandu izstrādātos prototipus konkursa finālā vērtēja LU rektors Indriķis Muižnieks, RTU Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, RTU 3D Betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka, LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projekta direktors Jānis Ploks, LU Infrastruktūras departamenta Tehniskā nodrošinājuma daļas vadītājs Guntars Greters un 3D drukas eksperts Juris Kļava.

Konkursu finansiāli atbalstīja lielākais sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotājs Baltijas reģionā «Sakret», būvniecības uzņēmumu grupa «KUBS grupa» un jauno arhitektu klubs «ATELPA», savukārt informatīvu atbalstu sniedza viens no lielākajiem veidņu un sastatņu ražotājiem pasaulē «PERI».

3D betona drukas konkurss tika rīkots ar ERAF līdzfinansēta projekta «LU inovāciju granti studentiem» (Nr.1.1.1.3/18/A/007) atbalstu. Lai attīstītu studentos inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas, Latvijas lielākās augstskolas īsteno vērienīgu projektu, piedāvājot daudzveidīgus un modernus apmācību moduļus.

Atvērta pieteikšanās tehnoloģiski ietilpīgu prototipu izstrādes programmā PROTOTECH

No 2022. gada 4. līdz 24. aprīlim platformā www.business.gov.lv ir atvērta pieteikšanās prototipēšanas programmā PROTOTECH, kas sniedz atbalstu inovatīvi un tehnoloģiju intensīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem, un fiziskām personām produktu vai tehnoloģiju prototipu izstrādē un attīstībā, minimālā dzīvotspējīga produkta izstrādes procesam. Katrs projekts varēs saņemt atbalstu līdz 15 tūkstošiem eiro ar 100% atbalsta intensitāti.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar Latvijas universitātēm un tā piedāvā iespēju izstrādāt sava produkta vai pakalpojuma prototipu labi aprīkotās laboratorijās, lai pieredzējušu mentoru vadībā daudz straujāk virzītos uz mērķi – radīt pasaulē pieprasītus produktus ar augstu eksportspēju. No idejas līdz konkurētspējīgam tehnoloģiju uzņēmumam – PIESAKIES!

Pieteikšanās

Pieteikumu PROTOTECH atbalstam iesniedz elektroniski platformā business.gov.lv šeit. Prototipēšanas atbalsta pieteikumam obligāti jāpievieno vismaz viena TBC sadarbības partnera prototipa izstrādes tāme un prototipa izstrādes tehniskā specifikācija. Aicinām pievienot arī citus pielikumus, kā piemēram tirgus izpētes vai nodomu protokolu, kas sniedz papildus informāciju par prototipa tālāko izmantošanu. TBC sadarbības partneri prototipa izstrādē ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte vai Rīgas Stradiņa universitāte.

Lai atrastu piemērotāko sadarbības partneri konkrēta prototipa izstrādei un dalībai PROTOTECH, TBC kopš 2022. gada 2. marta ir atvērtas un tiek sniegtas konsultācijas. Pieteikšanās konsultācijām ir atvērta business.gov.lv platformā līdz 2022. gada 11. aprīlim šeit un sadarbības partnerim var būt nepieciešamas 15 darba dienas tāmes sagatavošanā. Lai saņemtu konsultāciju par iespējām piesaistīt sadarbības partneri prototipa izstrādei pēc 11. aprīļa, lūdzam sazināties ar TBC projektu vadītāju Kristu Jegorovu vai Vinetu Šnori. Kontakti.

Kā pieteikties PROTOTECH

PROTOTECH process – 5 soļi | Infografika

Uzzini vairāk par atbalsta programmu šeit.

8. aprīlī aicina klātienē iepazīt RTU studentu radītas inovācijas

8. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6 klātienē norisināsies vērienīgā projekta «RTU Inovāciju granti studentiem» Demo diena. No plkst. 10.00 līdz 18.30 visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar studentu attīstītām zinātniski ietilpīgām biznesa idejām un apskatīt inovāciju prototipus.

Demo dienā piedalīsies studenti un absolventi, kas kādā no «RTU Inovāciju granti studentiem» aktivitātēm – «RTU IdeaLAB», «Co.LAB», «Produktu attīstības programma», «Vertikāli integrēts projekts», «UniLAB» un «Demola» – attīstījuši savu biznesa deju, izgatavojuši prototipu vai komercializējuši zinātniski ietilpīgu ideju.

RTU Arhitektūras fakultātes ātrijā visas dienas garumā būs skatāmi komandu izgatavotie ideju prototipi. Potenciālie investori, mediju pārstāvji un jebkurš interesents aicināts uzzināt vairāk par komandu izstrādātajām idejām, uzdot jautājumus, vienoties par sadarbību vai iegūt jaunus kontaktus.

Plkst. 14.00 sāksies ideju konkurss, kurā piedalīsies gan komandas, kas «RTU Inovāciju grantu studentiem» aktivitātēs iesaistījušās šobrīd, gan iepriekšējo sezonu absolventi. Komandas, prezentējot savas biznesa idejas, sacentīsies par 1000 eiro naudas balvu piecās kategorijās, kā arī saņems ekspertu žūrijas vērtējumu.

Ideju konkurss vienlaikus būs arī «RTU IdeaLAB» un «Co.LAB» sezonas noslēgums. «RTU IdeaLAB» ir pirmsinkubācijas programma, kas nodrošina atbalstu jaunu vai esošu studentu biznesa ideju attīstībai dažādos tautsaimniecības virzienos. Pēc programmas daudzas komandas turpina biznesa ideju attīstību, izmantojot RTU vai citu organizāciju atbalsta instrumentus, un sāk uzņēmējdarbību. Savukārt «Co.LAB» ir pētījumu komercializācijas potenciāla apmācību programma doktorantiem, kurā viņi sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem attīstīta uzņēmējspējas, izvērtē pētījumu komercializācijas potenciālu un izstrādā to ieviešanas stratēģijas.

Ideju konkursa norisei būs iespējams sekot līdzi RTU un RTU Zinātnes un inovāciju centra Facebook lapās.

Demo dienā piedalīsies tādas komandas kā «TreeHouse place» ar konstruktoru mājām kokos, «Velorūme» ar mūsdienīgu pilsētvides velonovietni, «ForQueenBee» ar iekārtu bišu saimju novērošanai, «Smart Air Tracker» ar iekštelpu gaisa attīrītāju, «Correcty» ar stāju koriģējošu apģērbu, «Asyde» ar drošības maliņām skrejriteņiem, «ErgoPillow» ar ergonomisku spilvenu, «AlarMe» ar inovatīvu modinātāja aplikāciju un citas.

Lai attīstītu studentos inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas, RTU īsteno projektu «Inovāciju granti studentiem» (ERAF līdzfinansētais projekts Nr. 1.1.1.3/18/A/001). Visu līmeņu studentiem tiek piedāvāts iesaistīties dažādās aktivitātēs un pilnveidot uzņēmējspējas, sadarboties ar industriju, attīstīt agrīnas zinātņietilpīgas biznesa idejas, saņemt stipendijas un atbalsta grantus. Tā ir platforma studentiem, industrijai un zinātniekiem, kas veicina sadarbību, izstrādi un jaunradi.

RTU un Itālijas vēstniecība aicina interesentus uz lekciju par Itāļu dizainu

Trešdien, 23. martā, plkst. 17.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) auditoriju mājā «Domus Auditorialis», Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10, norisināsies Itālijas Dizaina diena, kuru šogad Itālijas vēstniecība Latvijā organizē sadarbībā ar RTU. Pasākumam veltīto aktivitāšu priekšplānā izvirzīta itāļu arhitekta – 2022. gada Itālijas dizaina vēstneša Latvijā – Stefano Fontanas lekcija «Velaska: rokturis no pagātnes līdz nākotnei».

Saskaņā ar 2022. gadā izvēlēto pasākuma tematu «Reģenerācija. Dizains un jaunās tehnoloģijas ilgtspējīgai nākotnei» (Re-Generation. Design and new technologies for a sustainable future) S. Fontana runās un ar auditoriju diskutēs par Velaskas torni (Torre Velasca), vienu no spilgtākajiem 20. gadsimta 50. gadu «Milānas racionālisma» arhitektūras paraugiem, tā iekštelpu durvīs izmantoto «Velaska» rokturi, šī elementa dizaina un ēkas arhitektūras attiecību.

Pieteikšanās pasākumam notiek līdz 22. marta plkst. 20.00, rakstot e-pastu RTU Starptautiskās sadarbības nodaļas projekta vadītājam Ērikam Badamšinam. Vietu skaits pasākumā ir ierobežots.

Velaskas torņa arhitektoniskā kompozīcija ir atainota saskaņā ar Ernesto Rodžersa teoriju par iepriekš eksistējošu vidi, izmantojot tā laika mūsdienīgu arhitektūras valodu. Savukārt «Velaska» durvju rokturis, ko 1957. gadā izstrādāja Milānas arhitektu grupa BBPR, ir atbrīvojies no torņa «striktajām» formām, iegūstot «harmonisku» stilu.

Rokturis, kas gadu desmitiem vairs nebija ražošanā, tika atkārtoti pārveidots pēc torņa restaurācijas, kuras projektu izstrādāja S. Fontana kopā ar savu arhitektu studiju. Šobrīd roktura ražošanā tiek izmantoti produkta aprites cikli ar zemu emisiju, un to tāpat kā piecdesmitajos gados ražo uzņēmums «Olivari» – Itālijas nacionālais flagmanis misiņa dizaina priekšmetu ražošanā.

Pasākuma turpinājumā RTU 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka auditoriju iepazīstinās ar jaunu būvniecības tehnoloģiju – 3D betona drukāšanu. Tā arhitektiem un dizaineriem piedāvā daudz lielāku konstrukciju formas brīvību, kā arī paver iespējas ar automatizācijas palīdzību uzlabot būvniecības nozares produktivitāti, samazinot nepieciešamību pēc mazkvalificēta darbaspēka.

3D drukāšanas izmantošana var arī samazināt materiālu patēriņu un pārstrādes atkritumus, ļaujot optimizēt konstrukcijas. Prezentācijā tiks apskatīta 3D betona drukāšanas zinātniskā un industriālā aktualitāte Latvijā un pasaulē, kā arī līdz šim sasniegtais RTU 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā.

Daudzviet pasaulē Itālijas Dizaina diena tiks atzīmēta jau sesto gadu. Pasākuma atbalstīšanā un organizēšanā ir iesaistītas dažādas organizācijas, kā, piemēram, MiBACT, MISE, ICE Agenzia, Confindustria, Associazione per il Disegno Insdustriale (ADI), Fondazione ADI-Compasso d’Oro, Federlegno Arredo, Salone del Mobile Milano, Triennale Milano, Altagamma.

Rīgas Tehniskās universitātes 5. starptautiskā konference “Inovatīvi materiāli, konstrukcijas un tehnoloģijas” (IMST 2022), Rīgā 28.-30.09.2022.

Rīgas Tehniskās universitātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte ar prieku aicina inženierus un zinātniekus no visas pasaules apmeklēt 5. starptautisko konferenci “Inovatīvi materiāli, konstrukcijas un tehnoloģijas” (IMST 2022), kas notiks Rīgā 28.-30. 2022. Konferenci organizē RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāte sadarbībā ar EIT RawMaterials Baltic HUB.

Konferences mērķis ir popularizēt un apspriest jaunākos rūpniecisko un akadēmisko pētījumu rezultātus progresīvu konstrukciju un ēku analīzē un projektēšanā; inovatīvi, ekoloģiski un energoefektīvi būvmateriāli; apkopes, pārbaudes un uzraudzības metožu izstrāde; strukturālā vadība; ilgtspējīga un droša transporta infrastruktūra. Konference paredzēta būvniecības nozares zinātniekiem, inženieriem, studentiem, vadītājiem un profesionāļiem, sniedzot iespēju dalīties ar jaunākajiem sasniegumiem, apspriest jaunākos sasniegumus un aktualizēt aktuālos izaicinājumus. Dalībniekiem tiks dota lieliska iespēja veidot kontaktus, kā arī satikties ar kolēģiem un draugiem.

Visas pieņemtās tēzes tiks iekļautas drukātajā konferences tēžu grāmatā. Pilni raksti tiks recenzēti, un pieņemtos rakstus plānots publicēt IOP konferenču sērijā: Materiālu zinātne un inženierija, ko indeksē SCOPUS un Web of Science.

Seko informācijai imst.rtu.lv

RTU Attīstības fonds aicina ikvienu ar savu artavu atbalstīt Ukrainas studentus un mācībspēkus

Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds (RTU AF) ir iesaistījies atbalsta sniegšanā Ukrainai. Aicinām RTU darbiniekus, studentus un sadarbības partnerus ziedot līdzekļus Ukrainas studentiem un mācībspēkiem. Ziedojumus izmantosim, lai ieceļojušajiem ukraiņiem piešķirtu finansiālu atbalstu ikdienas tēriņu segšanai un studiju un darba uzsākšanai Latvijā. RTU AF kopā ar sadarbības partneriem vasarā piedāvās arī apmaksātas prakses vietas ukraiņu studentiem.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši vairāk nekā 2 miljoni bēgļu, tostarp arī bakalaura un maģistra līmeņa studenti, kuri palikuši bez mājvietas, uzturēšanās līdzekļiem un iespējas turpināt savas iesāktās studijas. RTU ir saņēmusi vairāku studējošo vēstules, kurās lūgta palīdzība: «Es rakstu šo vēstuli no bumbu patvertnes. [..] Mani ārkārtīgi aizrauj datorzinātnes un inženierzinātnes. No visas sirds vēlos turpināt studijas, tāpēc lūdzu Jūs izskatīt manu pieteikumu turpināt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē.»

Aicinām ikvienu ar savu artavu atbalstīt Ukrainas studentus un mācībspēkus!

Ziedojuma saņēmējs: Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds»
Reģistrācijas numurs: 40008067097
Ziedojuma mērķis: Atbalsts ukraiņu studentiem un mācībspēkiem

Banku konti ziedojumiem:

AS «SEB banka»: LV35UNLA0050001320294
AS «Swedbank»: LV44HABA0551032123394

Visa pasaule ir sadevusies rokās, lai palīdzētu Ukrainai. Arī Tu vari piedalīties un atbalstīt ukraiņus. Neesi vienaldzīgs un sniedz palīdzīgu roku tiem, kam tas šobrīd tik ļoti nepieciešams!

Iepazīstinās ar progresīvu tehnoloģiju kompozītmateriālu ražošanai

Rīgas Tehniskās universitāte 22. martā aicina rūpniecības nozares uzņēmumus un asociācijas uz semināru, lai iepazīstinātu ar projekta «Tradicionālu pultrūzijas procesu efektivitātes uzlabošana» rezultātiem. Pultrūzija ir viens no pasaulē izplatītākajiem kompozītmateriālu ražošanas procesiem.

Seminārs notiks tiešsaistē platformā Zoom no plkst. 10.00 līdz 13.00. Tajā aicināti piedalīties arī citi interesenti. Programma.

Tajā RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Materiālu un konstrukciju institūta zinātnieki iepazīstinās interesentus ar trīs gadus īstenota ERAF projekta rezultātiem. Tiks apspriests inovatīvs ar mikroviļņiem veicināts pultrūzijas process, runāts par daudzfunkcionāliem pultrūzijas formas veidņiem un in-line ultraskaņas un optiskās tehnikas pielietošanu pultrūdētu profilu kvalitātes kontrolei ražošanas apstākļos. Seminārs tiks veltīts pultrūzijas procesam, bet izstrādātas metodoloģijas var pielietot arī ekstrūzijā vai citu kompozītmateriālu tehnoloģiju uzlabošanai, norāda BIF profesors Jevgenijs Barkanovs.

Pultrūzijas process intensīvi tiek izmantots kompozītmateriālu ražošanā – virzot caur sakarsētu veidni, stiklšķiedras izejmateriāli tiek impregnēti ar termoreaktīviem sveķiem. Latvijā lielākoties tiek izmantoti sveķi uz epoksīda, poliestera un vinilestera bāzes. Pultrūzija procesā tiek ražoti dažādi stieņi, leņķu un dubult-T profili, kā arī liekta profila izstrādājumi (ar nemainīgu šķērsgriezumu), piemēram, vēja turbīnu rotora spārni. Ir arī iespējams izgatavot augstas kvalitātes pultrūdētos profilus ar aizsargpārklājumiem, kuri ir viegli un ilgmūžīgi, kuriem piemīt izcilas mehāniskās un ķīmiskās īpašības, izturība agresīvas vides apstākļos, piemēram, izturība pret uguni vai koroziju. Tas ir svarīgi dažādās materiālu lietošanas jomās, piemēram, ostu būvniecībā intensīvi izmanto stiegroto betonu, kurā metāla armatūras vietā lieto no kompozītmateriāliem ražotus stieņus un režģus, kas nerūsē.

Tradicionālais pultrūzijas process, kur veidņu sildīšanai izmantoti elektriskie sildķermeņi, ir pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad tas tika patentēts. RTU Materiālu un konstrukciju institūtā vērienīgā zinātniskā projektā tehnoloģija ir pilnveidota. Izmantojot jaunus sildīšanas avotus, samazinot ražošanas soļu skaitu un ieviešot pultrūdētu profilu kvalitātes kontroles monitoringu reāllaikā, tiek būtiski uzlabota procesa efektivitāte. RTU zinātnieki rosina līdz šim izmantotos elektriskos sildītājus, kam raksturīgi lieli siltuma zudumu, aizvietot ar augstas frekvences siltuma avotiem – mikroviļņiem. Pilnveidojot tehnoloģiju, automatizēti dažādi procesi, samazināta tās ietekme uz vidi.

Projekts «Tradicionālu pultrūzijas procesu efektivitātes uzlabošana» (proj. Nr.1.1.1.1/18/A/053) tiek īstenots ar ERAF finansiālu atbalstu programmā «Praktiskas ievirzes pētījumi».

Par RTU padomes priekšsēdētāju ievēlēts «Sakret Holdings» vadītājs Andris Vanags

Otrdien, 1. martā, pirmoreiz notika Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju ievēlēja AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesori Anitu Straujumu.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents. 15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds. RTU pārstāvji ir no akadēmiskās vides un padomē nodrošinās akadēmisko un zinātnisko kompetenci.

IZM darbam padomē izraudzījusies VAS «Elektroniskie sakari» «5G Techritory» programmas vadītāju Neilu Kalniņu, RTU Rīgas Biznesa skolas Padomnieku konventa priekšsēdētāju un Pasaules Bankas privātā sektora finansēšanas struktūrvienības «International Finance Corporation» starptautisko programmu vadītāju Sandu Liepiņu, AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētāju, Biznesa augstskolas «Turība» asociēto profesoru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja padomnieku Andri Vanagu, kā arī divus starptautiskos ekspertus – RTU Goda doktoru, Āhenes Reinas-Vestfālenes Tehniskās universitātes Vācijā profesoru Riku de Donkeru (Rik De Doncker) un Ālto Universitātes Somijā Inženierzinātņu skolas dekānu un mehāniskās inženierijas profesoru Geriju Markī (Gary B. Marquis).

Savukārt Valsts prezidents Egils Levits darbam RTU padomē izvirzīja Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes un Vaterlo universitātes Kvantu skaitļošanas institūta profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Andri Ambaini.

Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija. Tā ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Sākot no 1. marta, RTU studijas notiek klātienē

Sākot no 1. marta, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) studiju process notiek klātienē, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai arī klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija lēmumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku. Atrodoties RTU telpās, studentiem, mācībspēkiem, zinātniekiem un administratīvajam personālam ir jālieto medicīniskās sejas maskas vai arī FFP2 respiratori. RTU netiek pieļauta to personu klātbūtne, kurām ir elpceļu infekcijas slimību pazīmes.

Studiju process – iespēju robežās klātienē

Klātienē studiju process ir atļauts, ja studentu grupa, kas atrodas vienā telpā, nepārsniedz 100 cilvēku, stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Nodarbības, kurās vienlaikus piedalās vairāk nekā 100 cilvēku, ir jānodrošina attālināti.

Tomēr, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, RTU fakultāšu dekāni, kā arī RTU Rīgas Biznesa skolas (RBS) un reģionālo studiju un zinātnes centru direktori ir tiesīgi pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, nodrošinot studiju kvalitātes līmeņa saglabāšanu.

Savukārt vakcināciju uzsākušās personas studiju procesā drīkst piedalīties tikai attālināti. Mācību materiāli ir atrodami iekštīklā ORTUS, e-studiju sadaļā, un mācībspēkiem nav pienākuma nodrošināt visa studiju procesa dublēšanu klātienē un attālināti.

Zinātniskajā bibliotēkā – tikai ar sertifikātiem

RTU Zinātnisko bibliotēku klātienē drīkst apmeklēt tikai personas, kuras ir uzrādījušas sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, uzrādot darbinieka vai studenta apliecību ar RTU izsniegtu hologrāfisko uzlīmi, kas apliecina sertifikāta esamības faktu, vai arī Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu, transporta vadītāja apliecību, RTU darbinieka apliecību vai studenta apliecību

Lietotāji, kuriem nav Covid-19 sertifikātu, attālināti var rezervēt grāmatas līdzņemšanai un tās saņemt bibliotēkas 1. stāvā, Paula Valdena ielā 5 darba laikā. Grāmatas nodot var pašapkalpošanās grāmatu nodošanas aparātā pie bibliotēkas ieejas no Zunda kanāla puses.
Saziņai ar bibliotēku jāizmanto e-pasts un tālrunis. Kontaktinformācija atrodama RTU mājaslapā.

Darba organizācija – ievērojot epidemioloģiskās prasības

Darba pienākumu veikšanā un pakalpojumu sniegšanā RTU piedalās tikai personas ar sadarbspējīgu sertifikātu. Visām personām, ierodoties RTU telpās, jāuzrāda darbinieka vai studenta apliecība ar RTU izsniegtu hologrāfisko uzlīmi, kas apliecina sertifikāta esamības faktu, vai sertifikāts un personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai studentu apliecība. Personām bez sertifikāta RTU telpās ieeja aizliegta.

RTU neveicina darbinieku pulcēšanos darba telpās gadījumos, kas nav saistīti ar tiešo darba pienākumu veikšanu.

Zinātniskā darbība klātienē notiek epidemioloģiski drošā vidē, ievērojot visas nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības.

Izsludināta pieteikšanās ikgadējai L’ORÉAL-UNESCO balvai «Sievietēm zinātnē»

Līdz 17. martam Baltijas valstu zinātnieces aicinātas pieteikties prestižajai L’ORÉAL-UNESCO Baltijas jauno talantu programmai «Sievietēm zinātnē». Jau 18. reizi Latvijā un sesto reizi Igaunijā un Lietuvā septiņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems 6 000 eiro balvu par darbu dažādās zinātnes jomās. Papildus viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai, starptautiski atzītajai L’ORÉAL-UNESCO «Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu» programmai.

Pieteikties jauno talantu programmai «Sievietēm zinātnē» zinātnieces var, aizpildot pieteikuma anketu projekta mājaslapā.

Pēc zinātniskās žūrijas rūpīgas visu pieteikumu izvērtēšanas par pētījumu veikšanu dzīvības, fizikas un vides zinātņu, materiālzinātņu, matemātikas, datorzinātnes, informācijas zinātnes, kā arī inženierzinātņu jomās Latvijā tiks piešķirta viena balva zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem, un divas balvas saņems doktorantes līdz 40 gadu vecumam doktora darba izstrādei.

Šī ir vienīgā atbalsta programma Baltijas valstīs zinātniecēm, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un radot ieguvumus gan zinātnei, gan sabiedrībai.

Kopš 2005. gada, kad L’ORÉAL-UNESCO programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmusi 51 zinātniece no Latvijas, tostarp arī vairākas Rīgas Tehniskās universitātes pētnieces. Papildus jau sesto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas astoņas zinātnieces no Lietuvas, kā arī astoņas no Igaunijas.

Jauno talantu programmu «Sievietēm zinātnē» pirms 18 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien L`ORÉAL-UNESCO Baltijas jauno talantu apbalvojumu programma «Sievietēm zinātnē» kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.

Starptautiskā programma «Sievietēm zinātnē» tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika L`ORÉAL un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir apņēmušās veicināt sieviešu skaitu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā. Tādēļ pēdējo 24 gadu laikā L`ORÉAL un UNESCO programma «Sievietēm zinātnē» godina zinātnieces viņu galvenajos karjeras posmos, dodot nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā, kā arī veicinot dzimumu vienlīdzību zinātnes jomā.

In Memoriam. Rolands Rikards (15.12.1942–02.02.2022)

2. februārī 79 gadu vecumā mūžībā aizsaukts zinātnieks, profesors un politiķis Rolands Rikards. Atvadīšanās no Rolanda Rikarda notiks trešdien, 9. februārī, plkst. 12 Rīgas Krematorijā.

Rolands Rikards dzimis 1942. gada 15. decembrī Rīgā. 1966. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūtu. No 1966. līdz 1981. gadam viņš strādāja Polimēru mehāniskas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku.

1970. gadā Rolands Rikards aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu un turpināja darbu Rīgas Politehniskajā institūtā kā Materiālu pretestības katedras docents.

Tehnisko zinātņu doktora grādu Rolands Rikards aizstāvēja 1983. gadā Maskavas Elektronikas mašīnbūves institūtā. Dažus gadus vēlāk viņš kļuva par Materiālu stiprības katedras profesoru.

No 1994. gada Rolands Rikards bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes profesors. 2001. gada viņam tika uzticēti RTU Materiālu un konstrukciju institūta direktora pienākumi.

No 1990. līdz 1992. gadam Rolands Rikards bija Baltijas valstu sadarbības žurnāla «Revue Baltique» redaktors.

1997. gadā viņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

Rolanda Rikarda zinātniskās intereses bija saistītas ar kompozītu un polimēru materiālu mehāniku, materiālu īpašību optimizāciju un identifikāciju, kompozītu materiālu plīsuma mehāniku, čaulu teoriju, galīgo elementu metodi.

Viņš ir vairāk nekā 300 zinātnisku darbu, tajā skaitā piecu monogrāfiju, autors.

Rolandam Rikardam rūpēja Latvijas nākotne. 1988. gadā Rolands Rikards bija viens no Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas dibinātājiem. No 1990. līdz 1993. gadam viņš bija Augstākās Padomes deputāts. Būdams viens no četriem sākotnējiem 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, viņš ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā.

Rolands Rikards strādāja pie Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanas likuma, Imigrācijas likuma, Konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņu tiesībām un pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. Viņš aktīvi darbojās Eiropas Kustībā Latvijā. No 1993. līdz 1994. gadam Rolands Rikards bija Tieslietu ministra Egila Levita padomnieks.

Rolands Rikards apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 1996. gadā viņš saņēmis Fridriha Candera balvu par pētījumiem kompozītu materiālu mehānikā. Par nopelniem zinātniskajā darbā viņam 1997. gadā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīme. 2000. gadā Rolands Rikards saņēmis arī III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas zinātni ir skāris smags zaudējums, spilgta zinātnieka un politiķa dzīve ir noslēgusies. Rīgas Tehniskā universitāte izsaka visdziļāko līdzjūtību Rolanda Rikarda tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Saistītie raksti:

https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/933-in-memoriam-rolands-rikards-15-12-1942-02-02-2022

https://nra.lv/latvija/371177-muziba-devies-levitam-tuvs-domubiedrs.htm

RTU sadarbībā ar SIA «Sakret» izstrādā betona maisījumu 3D drukāšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar SIA «Sakret», Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju, izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā.

Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

RTU studenti un zinātnieki arī pēta, kā 3D drukātos objektos iestrādāt armatūru, ar ko tiek stiprināti betona būvizstrādājumi. Tiek arī testēts, cik lielus un augstus objektus iespējams izdrukāt. «Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāka izmēra objektus, lai tos varētu ieviest kā gatavus izstrādājumus vai arī printēt uz vietas būvobjektā, tā automatizējot būvniecību,» uzsver K. Ziemelis.

«Inovatīvais materiāls ir par 70–80% gatavs. Sadarbībā ar zinātniekiem iegūstam un uzkrājam zināšanas, lai Latvija kā valsts, RTU kā universitāte un «Sakret» kā uzņēmums varētu Eiropas līmenī virzīt standartu izstrādi 3D betona izmantošanai būvniecībā,» uzsver SIA «Sakret» attīstības un kvalitātes vadītāja Eva Dzene.

RTU partnerībā ar uzņēmumu 2021. gada pavasarī izveidoja 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, lai būvniecības nozarē Baltijā ieviestu inovatīvas tehnoloģijas.

K. Ziemelis ir trešais industriālais doktorants RTU. Industriālo doktorantu programma ir RTU izveidota zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības iniciatīva, kas sekmē inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Attīstot ciešāku sadarbību, pētniecībā iesaistās industrijas pārstāvji, bet doktoranti izstrādā promocijas darbus atbilstoši uzņēmumu inovāciju vajadzībām. Pirmie divi industriālie doktoranti izstrādā promocijas darbus LMT vajadzībām. Industriālie doktoranti ir daļa no programmas «Inovāciju granti studentiem» (ERAF līdzfinansētais projekts Nr. 1.1.1.3/18/A/001 «RTU inovāciju granti studentiem»).

RTU pārstāvi ieceļ Eiropas ietekmīgākās inovāciju padomes valdē

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra direktora pienākumu izpildītāja Liene Briede apstiprināta kā pirmā Latvijas pārstāve Eiropas Inovāciju padomes valdē. Šogad izveidotā padome ir vērienīgākā inovāciju iniciatīva Eiropā, kuras mērķis ir sekmēt pētniecības, inovāciju un jaunuzņēmumu attīstību, lai panāktu Eiropas tehnoloģisko izrāvienu.

Eiropas Komisija iecēlusi Eiropas Inovāciju padomes (European Innovation Council –EIC) valdē 20 vadošus pētniekus, uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, inovāciju ekosistēmas veidotājus un inovāciju ekspertus ar kompetencēm Eiropas nākotnes inovācijās, kas tostarp skar digitālās tehnoloģijas, veselības aprūpi un zaļo transformāciju. Vairāk informācijas.

L. Briede ir vienīgā Latvijas pārstāve jaunizveidotajā padomē, uz kuru pretendēja vairāk nekā 430 speciālistu. Eiropas Komisija novērtējusi viņas desmit gadu pieredzi Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēmas uzlabošanā, ieviešot un pilnveidojot dažādas uzņēmējdarbības attīstības un atbalsta programmas RTU, piemēram, pirmsinkubācijas, inkubācijas un akcelerācijas aktivitātes studentiem, zinātniekiem un jaunuzņēmumiem. Viņas vadībā Latvijā īstenotas arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienu «EIT Climate-KIC», «EIT Food», «EIT RawMaterials» aktivitātes, vairojot inovāciju kapacitāti dažādos tautsaimniecības sektoros.

«Sekojot inovāciju ekosistēmas attīstībai Latvijā un Eiropā, redzu, ka nepieciešama fokusa maiņa no tehnoloģijās balstītiem procesiem uz cilvēkresursu attīstības procesiem. Zinātnieki un novatori rada daudz tehnoloģiju, taču visas nenonāk tirgū. Būtisks zinātņietilpīgu risinājumu komercializācijas priekšnoteikums ir dažādu nozaru un līmeņa speciālistu sadarbība, vienota motivācija un vērtību sistēma, kā arī sistēmiska pieeja atbalsta procesu īstenošanai,» uzsver L. Briede.

Viņa stāsta, ka jaunā valde pārskatīs Eiropas inovāciju politiku, vērtēs EIC instrumentu darbību un, ja būs nepieciešams, ieteiks jaunus risinājumus, kas nodrošinās efektīvāku zināšanu apmaiņu un novatorisku risinājumu izstrādi un ieviešanu. «Dalība valdē nodrošinās Latvijas pārstāvniecību un aktīvāku iesaisti globālajā inovāciju ekosistēmā. Latvija ierindojas vienā no pēdējām vietām EIC instrumentu izmantošanā. Līdzdalība valdē paver iespēju kļūt par «tulku», proti, izskaidrot Eiropas inovāciju politikas veidotājiem Latvijas un citu mazu valstu vajadzības, bet Latvijas ekosistēmas dalībniekiem – EIC iespējas un ieguvumus,» turpina L. Briede.

RTU ir attīstīta inovāciju vide, kas piedāvā zināšanas, atbalstu produktu izstrādē, kā arī dažādus instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Arvien pilnveidojot šo sistēmu, teju kā izveidots RTU Zinātnes un inovāciju centrs, kas veicinās gan studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, gan sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā.

Par padomes izveidi Eiropas Komisija paziņoja šā gada pavasarī. EIC budžets 2021. – 2027. gadam ir vairāk nekā desmit miljardi eiro.

Aicinām piedalīties Būvniecības inženierzinātņu fakultātes stratēģijas projekta apspriešanā

Labdien, cienījamie Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki un studenti! Aicinām jūs iepazīties ar fakultātes attīstības plānu un līdz 12. novembrim izmantot iespēju paust savu viedokli, izteikt priekšlikumus fakultātes stratēģijas pilnveidei.

Fakultātes stratēģijas projekts ir izstrādāts atbilstoši RTU Stratēģijas 2021.–2025. gadam izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un rezultatīvajiem rādītājiem.

Iepazīties ar BIF stratēģijas projektu

Komentārus un ierosinājumus lūdzam sūtīt uz šādām e-pasta adresēm: martins.vilnitis@rtu.lv un vija.kinna@rtu.lv.

Liels paldies par atsaucību, veltīto laiku un idejām jau iepriekš! Lai produktīvas diskusijas!

RTU Stratēģijas 2. līmeņa plānošanas dokumentu apspriešana ir viena no aktivitātēm ESF projektā «Rīgas Tehniskās universitātes efektīvas pārvaldības attīstība» 8.2.3.0/18/A/012.

Apstiprināti grozījumi Augstskolu likumā. Kas un kā mainīsies RTU?

16. augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu.

Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Augstskolas turpmāk iedalīs trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes.

Plānots ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi, kas būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Kā augstskolu pārvaldības reforma ietekmēs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbību? Kādas izmaiņas tuvākajā laikā sagaidāmas RTU? Uz šiem jautājumiem atbildes video formātā sniedz RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps.

Izglītības un zinātnes ministrijai biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Augstākās izglītības reformu

Ja arī jums ir jautājumi par grozījumiem Augstskolu likumā un augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu RTU, aicinām tos sūtīt uz e-pastu: jautajumi@rtu.lv.

Profesors Mārtiņš Vilnītis ievēlēts par RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekānu

RTU profesors Mārtiņš Vilnītis turpmāk vadīs RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāti.

Viņš ar balsu vairākumu 29. jūnijā notikušajās vēlēšanās izraudzīts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāna amatam. Uz amatu pretendēja trīs kandidāti: Anatolijs Borodiņecs, Mārtiņš Zaumanis un Mārtiņš Vilnītis.

Mārtiņa Vilnīša RTU BIF attīstības stratēģija

Sirsnīgi apsveicam profesoru Vilnīti un vēlam veiksmi uz izdošanos visu plānu un ieceru īstenošanā!

RTU Studentu zinātniskās konferences sekcijā «Būvmateriāli un būvizstrādājumi» varēs iepazīties ar jaunākajiem studentu pētījumu rezultātiem

Studenti ir veikuši dažādus pētījumus un ar saviem secinājumiem un idejām iepazīstinās RTU Studentu zinātniskās konferences sekcijā «Būvmateriāli un būvizstrādājumi».

2021g. 28.aprīlī plkst. 10:00, Ķīpsalas iela 6B. – BIF. 104. (1.stāvs) vai attālināti

Zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksandrs Korjakins

Komisijas locekli: Prof. Diāna Bajāre

Vad.pētn. Genadijs Šahmenko

Programma:

Jānis Akmentiņš (akmentins1@gmail.com) “Koka polimēru kompozītu mehānisko īpašību uzlabošana”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Andrejs Kovaļovs
Mareks Petrovskis (petrovskismareks@gmail.com) “Ģipša-kaņepju spaļu biokompozītu mehānisko un fizikālo īpašību uzlabošana, bioloģiskā noturība un ugunsreakcija”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Ģirts Būmanis
Jegors Lazarevs (jegors.lazarevs@gmail.com) “Pultrūzijas procesa optimizācija plānsienu leņķprofila ražošanai”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Jevgenijs Barkanovs.
Ella Spuriņa (spurinaella@gmail.com ) “Betona maisījuma sastāva pielāgošana 3D printēšanai un ietekmes uz vidi samazināšanai”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Māris Šinka.
Jelizaveta Zoriča (zorica@rtu.lv) “Uzlabots magnija cements ilgmūžīgām kaņepju kompozīta plāksnēm”, zinātniskais vadītājs Dr.sc.ing. Māris Šinka

Lūgums pievienoties konferencei no ORTUSā izmantojot TEAMS MS un aicinājumu vai kalendāru. Prezentācijas laiks 5-10 minūtes un 5 minūtes jautājumiem

Studentu konference rīkota ar ERAF projekta “Jaunas koncepcijas izstrāde zema energopatēriņa būvniecībai no ekoloģiskiem būvmateriāliem” (proj. līguma Nr. 1.1.1.1/19/A/017)

Izveidota Baltijā pirmā 3D betona drukāšanas laboratorija

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar būvmaisījumu ražotāju SIA “Sakret” izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju.

Laboratorija nodrošinās zināšanas un infrastruktūru studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādām ar būvniecību saistītām industrijām.

Vaivare norādīja, ka 3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris ŠinkaŠinka stāstīja, ka laboratorija izveidota, lai izstrādātu inovatīvus veidus betona konstrukciju izgatavošanai. Viņš uzsvēra, ka patlaban Baltijā nav neviena, kam būtu infrastruktūra un zināšanas par visiem 3D betona printēšanas posmiem – sauso materiālu izgatavošanu, printeri, printera galvu un padeves iekārtām, modelēšanu un programmatūru, materiālu īpašībām un to testēšanu svaigā un sacietējušā stāvoklī, konstrukciju projektēšanu, normatīviem un likumdošanu.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

RTU partnerībā ar «SAKRET» izveido Baltijā pirmo 3D betona drukāšanas laboratoriju

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA «Sakret» izveido 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā. Laboratorija nodrošinās zināšanas un infrastruktūru studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādām ar būvniecību saistītām industrijām. Tā tiks atklāta 13. aprīlī plkst. 16.00.

Laboratorijas atklāšana notiks tiešsaistē platformā Zoom.

Atklāšanā piedalīsies RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Juris Smirnovs un AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Ar 3D betona printēšanas attīstības tendencēm pasaulē un iespējām tehnoloģiju izmantot Latvijā un Baltijā iepazīstinās zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību.

3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

«Laboratorija izveidota, lai izstrādātu inovatīvus veidus betona konstrukciju izgatavošanai. Šobrīd Baltijā nav neviena, kam būtu infrastruktūra un zināšanas par visiem 3D betona printēšanas posmiem – sauso materiālu izgatavošanu, printeri, printera galvu un padeves iekārtām, modelēšanu un programmatūru, materiālu īpašībām un to testēšanu svaigā un sacietējušā stāvoklī, konstrukciju projektēšanu, normatīviem un likumdošanu. Mērķis ir izveidotu zināšanu un tehnoloģisko bāzi, ļaujot pētniekiem veidot zinātniskos projektus, bet industrijai attīstīt jaunus produktus,» uzsver M. Šinka.

«Ir ierasts, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kur plaši tiek izmantoti gadsimtiem pārbaudīti materiāli un tehnoloģijas. Meklējot iespējas būvēt videi draudzīgāk, ilgtspējīgāk un ekonomiski izdevīgāk, būvniecībā arvien straujāk ienāk dažādas inovācijas. Uzsākot sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes 3D laboratoriju, «Sakret» mērķis ir veicināt straujāku mūsdienīgu materiālu ienākšanu Latvijas būvniecības nozarē, kas paaugstinās Latvijas būvmateriālu ražotāju un būvnieku konkurētspēju starptautiskā mērogā,» norāda «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

Izmaiņas atsevišķu kursu apguves gala termiņos un studiju rezultātu vērtēšanā

Valstī ieviestā ārkārtas situācija un valdības noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai ieviesuši izmaiņas arī RTU studiju procesā. Lai veiksmīgāk pielāgotos esošajai situācijai, RTU ir noteikusi vairākas izmaiņas.

Apzinoties, ka ne visos studiju kursos to satura specifikas dēļ ir iespējams pilnībā pabeigt kursa apguvi striktu ierobežojumu laikā attālinātā mācību režīmā līdz šī semestra beigām, t.i. 2021. gada 31. janvārim, atsevišķu kursu apguves gala termiņš tiks pagarināts un kursus varēs turpināt apgūt paralēli pavasara semestrī plānotajām nodarbībām.

Savukārt kursos, kuru apguve ir noritējusi sekmīgi un nav nepārvaramu šķēršļu to pabeigšanai, eksāmenu kārtošana un gala termiņi tiek saglabāti, kā ierasts, nemainot semestra beigu termiņu un nākamā semestra sākuma laiku.

Tātad vairumu kursu pabeigsim, kā plānots, bet īpašā režīmā pabeidzamos studiju kursus katrā fakultātē vai reģionālajā studiju un zinātnes centrā noteiks ar dekāna vai centra direktora rīkojumu. Ja studiju kursa īstenošanu ārkārtējās situācijas seku iespaidā nav iespējams pabeigt līdz 2020./2021. studiju gada rudens semestra beigām, mācībspēkiem par to jāinformē fakultātes dekāns vai reģionālā centra direktors. Ar dekāna vai direktora rīkojumu šo kursu apguves gala termiņš tiek pārcelts. Kursi, kas iekļauti šajā rīkojumā un kuru apguve turpinās pavasara semestrī, netiks ņemti vērā valsts budžeta stipendijas un budžeta vietu rotācijas konkursos! Mācībspēkam studējošie par pārbaudījumu norisi un visām izmaiņām studiju un eksāmenu grafikā ir jāinformē e-studiju vidē.

Atgādinām, ka jau kopš 2019./2020. gada pavasara semestra vairs netiek veikts striktais dalījums – 16 nedēļas nodarbības un 4 nedēļas sesija. Lai plānojumu padarītu elastīgāku, visas 20 semestra nedēļas var notikt gan studiju nodarbības, gan pārbaudījumi, tostarp, eksāmeni. Līdz ar to, jēdzieni ‘eksāmenu sesija’ un ‘sesijas pagarinājums’ vairākos RTU nolikumos ir mainīti, lai atbilstu jaunajai situācijai. Tomēr būtība vairumā gadījumu saglabāta tāda pati:

starppārbaudījumu kārtošana un studiju projektu aizstāvēšana notiek mācībspēka noteiktajos termiņos semestra 20 nedēļu ietvaros;
eksāmenus jāorganizē studiju kursa apgūšanas noslēgumā līdz semestra beigām, proti, 31. janvārim, saskaņā ar eksāmenu grafiku;
mācībspēka pienākums ir nodrošināt vienu papildu eksāmenu semestra laikā un, ja tas ir nepieciešams, otra papildu eksāmena pieņemšanu semestra pagarinājumā (5 darba dienas pēc semestra beigām, t.i. līdz 5. februārim). Par šiem atkārtotajiem eksāmeniem nav jāmaksā, ja tie ir šajā rudens semestrī pirmo reizi apgūti kursi. Tātad studentam bez maksas iespējams eksāmenu kārtot 3 reizes. Izņēmums ir gadījums, ja eksāmenā saņemts vērtējums 1 (ļoti, ļoti vāji) – tad to atļauts atkārtoti kārtot tikai par RTU Senāta noteikto maksu;
prakses atskaišu aizstāvēšana notiek četru nedēļu laikā pēc prakses beigu datuma. Konkrētu laiku nosaka prakses vadītājs;
ja studiju kursa apguve noslēdzas ar ieskaiti, tad vērtēšana jāveic līdz semestra beigām, gala vērtējumu nosakot tikai no semestra laikā starppārbaudījumos iegūtajiem vērtējumiem;
akadēmiskā parāda kopējo apjomu studējošajiem nosaka 2021. gada 8. februārī. Šajā apjomā netiek iekļauti kursi, kam ar dekāna vai centra direktora rīkojumu ir pārcelts apguves beigu termiņš.

Lai atvieglotu saspringto situāciju, pieņemt lēmums nepiemērot četrkāršu maksu par akadēmisko parādu kārtošanu pēc semestra 14. nedēļas.

Izmaiņas, kas ieviestas, lai atvieglotu gala atzīmju izlikšanu studiju kursos un samazinātu nepieciešamību fiziski atrasties RTU, ir tiesības mācībspēkam nenodot lietvedībā vērtējumu lapas papīra formā, ja vērtējumi būs elektroniski reģistrēti RTU elektroniskajā datu bāzē «Studiju vadības sistēma».

Iepazīties ar pilniem studiju prorektora rīkojumiem:

RTU 158. dzimšanas dienā sumina izcilākos zinātniekus un mācībspēkus

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), svinot 158. dzimšanas dienu, tradicionāli godināja izcilākos zinātniekus par ieguldījumu zinātnē un tehnoloģiju un produktu komercializāciju, kā arī apbalvoja gada labākos mācībspēkus un sumināja Gada absolventu.

Apskatīt fotogaleriju

Gada balvas zinātniekiem tika pasniegtas RTU 61. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē. Tās piešķir, izvērtējot vairāku kritēriju kopumu – starptautiskas zinātniskās publikācijas, organizatorisko darbu pētniecībā, RTU piesaistītā finansējuma apjomu, pretendenta vadībā izstrādāto un aizstāvēto promocijas darbu kvalitāti un iegūtos patentus un licences.

Vērtējot pēc šiem kritērijiem, balvu «RTU Gada zinātnieks 2020» saņēma Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) dekāns akadēmiķis Māris Turks. Balvu «RTU Gada Jaunā zinātniece 2020» ieguva MLĶF Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Līga Stīpniece, savukārt balvu «RTU Gada jaunais zinātnieks 2020» – Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks – Ģirts Būmanis.

Jau ceturto gadu RTU sumina arī zinātniekus, kuri veiksmīgi sadarbojas ar industriju un savus radītos produktus ir spējuši komercializēt jeb valorizēt. Žūrija vērtēja pretendentu ieguldījumu jaunu tehnoloģiju attīstībā un to popularizēšanā, kā arī sadarbību ar industriju. Šogad Gada balvu valorizācijā saņēma BIF Transportbūvju institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.

Gada balva valorizācijā tika pasniegta arī studentam, un to saņēma Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Telekomunikāciju institūta pētnieks Jānis Braunfelds. Viņš ir viens no pirmajiem RTU doktorantiem, kurš projektā «Industriālais doktors» ar SIA «Latvijas Mobilais telefons» («LMT») finansiālu atbalstu izstrādā inovācijas, ko «LMT» nākotnē izmantos savā darbā.

Savukārt Senāta svinīgajā sēdē par godu RTU jubilejai tradicionāli sveica labākos mācībspēkus, pasniedzot «Akadēmiskās izcilības gada balvu 2020». To saņēma RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga. Savukārt «Gada jaunā mācībspēka goda nosaukumu 2020» saņēma ETF Radioelektronikas institūta vadošā pētniece Anna Litviņenko.

Par atbalstu inženierzinātņu studijām tituls «RTU Goda absolvents» tika piešķirts «LMT» prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem. Viņa vadītais uzņēmums ilgus gadus ir atbalstījis RTU studijas un zinātni, un, pateicoties J. Bindes atsaucībai, RTU ar «LMT» finansiālo atbalstu īsteno Latvijā vēl nebijušu projektu «Industriālais doktors», kura laikā gan jau minētais studentu valorizācijas balvas saņēmējs J. Braunfelds, gan RTU doktorants Rūdolfs Rumba izstrādā inovatīvus risinājumus «LMT».

Senātā tika sveikti arī vairāki RTU mācībspēki par jauno zinātnieku sagatavošanu, tāpat tika godināti Inženierzinātņu vidusskolas skolotāji, vairāki RTU darbinieki saņēma Goda diplomus, savukārt RTU dienesta viesnīcu vadītājiem tika teikts paldies par uzcītīgo un atbidlīgo darbu Covid-19 laikā.

RTU ir pirmā Latvijas teritorijā izveidotā augstskola, kas dibināta 1862. gada 14. oktobrī. Rīgā augstskola bija nepieciešama, jo 19. gadsimta vidū Baltijas saimnieciskā attīstība bija sasniegusi tādu līmeni, ka bez vietējiem tehniskajiem speciālistiem tās attīstība draudēja palēnināties vai pat vispār apstāties. Rīgas Politehnikumu (tagadējo RTU) dibināja, paraugu gūstot no attīstītākajām Rietumeiropas valstīm, kur jau bija trīspakāpju tehniskās izglītības sistēma. Līdz ar Politehnikuma izveidi Rīgā sākās strauja inženiertehnisko zinātņu attīstība.

Mūsdienās RTU ir starptautiski pazīstama un prestiža vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā. RTU deviņās fakultātēs iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. RTU nodrošina augstas kvalitātes izglītību, izcilu pētniecību un valorizāciju jeb inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, zinātnes sasniegumus iedzīvinot praksē.

RTU šogad svinēs savu 158. jubileju

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vēstures diena, kurai šogad dots nosaukums «Laikmets un personība», norisināsies piektdien, 9. oktobrī, plkst. 9.30 RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra (IVPC) ekspozīcijas zālē, Kronvalda bulvārī 1. Vēstures diena tradicionāli notiek pirms RTU dzimšanas dienas, kas gaidāma 14. oktobrī. RTU šogad svinēs savu 158. jubileju.

Vēstures dienu ievadīs RTU 61. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija «Inženierzinātņu un augstskolu vēsture», kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies RTU, Latvijas Universitātes, Valsts valodas centra, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas un citu organizāciju pārstāvji. Zinātniskās sekcijas programmā ir referāti par dažiem aktuāliem akadēmiskās dzīves aspektiem un privātdocenta statusu 20. gadsimta pirmajā pusē, kā arī par vairāku bijušo Rīgas Politehnikuma/Rīgas Politehniskā institūta (RPI) docētāju un absolventu dzīvesgājumu Latvijā un ārpus tās. Konferencē piedalīsies arī zinātnisko rakstu varoņi – RPI absolvents (1972), inženieris un sportists Mārtiņš Stabiņš un RPI absolvents (1968), vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis.

Zinātniskās sekcijas noslēgumā paredzēts arī atceres mirklis, kurā tiks pieminēts akadēmiķis Jānis Stradiņš – izcila personība, daudzu Latvijas un ārzemju profesionālo organizāciju Goda biedrs, RTU Goda biedrs un zinātniskā žurnāla «Inženierzinātņu un augstskolu vēsture» bijušais redkolēģijas loceklis, kurš mūžībā aizgāja pagājušajā gadā. Tiks pieminēts viņa nozīmīgais devums zinātnē, Latvijas zinātņu vēsturē un sabiedrībā. RTU IVPC komanda izveidojusi arī ekspresizstādi par J. Stradiņu un viņa sadarbību ar RTU un tās Vēstures muzeju.

Pasākuma noslēgumā tiks atvērts RTU IVPC sagatavotais ceturtais zinātniskais žurnāls «Inženierzinātņu un augstskolu vēsture» (2020/4).

Studentu biznesa iespēju festivālā «ICEBREAKERS’20» RTU iepazīstinās ar studentu inovācijām

9. oktobrī virtuālā formā notiks studentu un jauno profesionāļu biznesa iespēju festivāls «Icebreakers’20», ko rīko Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubators sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabriku. Festivālā RTU iepazīstinās ar studentu inovācijām un piedāvās vairākas interesantas aktivitātes.

Festiāls ir pulcēšanās vieta studentiem un jaunajiem profesionāļiem, kur no zinātniekiem un uzņēmējiem uzzināt jaunāko par inovatīvām biznesa iespējām un iegūt aktuālo informāciju par dažādām nozarēm. Šogad «Icebreakers’20» notiks tiešsaistē, tā virstēma būs «Jaunā realitāte», akcentējot mainīgo un neprognozējamo vidi, kurā iespējas var atrast ikviens.

Festivālā īpaši studentiem, jaunajiem profesionāļiem un pētniekiem sagatavotas praktiskās nodarbības, būs diskusijas, virtuālā izstāžu zona un daudz kas cits. Tēmu fokusā – jaunu iespēju rašanās krīzes apstākļos, attālinātā dzīve, medicīna, pārtika, kosmoss, IT u.c.

RTU stendā festivāla virtuālajā izstāžu zonā būs iespējams uzzināt par RTU Dizaina fabriku – inovāciju un uzņēmējdarbības platformu ar vislabāk aprīkoto prototipēšanas darbnīcu Baltijas valstīs, augsti kvalificētu ekspertu komandu un zinātnisko atbalstu uzņēmējiem, vadītājiem un studentiem, lai radītu inovāciju idejas, augstas pievienotās vērtības produktus un inženiertehniskus risinājumus. Turpat būs iespējams iegūt vērtīgu informāciju par vērienīgās programmas «Inovāciju granti studentiem» aktivitātēm – pirmsinskubatoru «ideaLAB», inovāciju platformu «Demola Latvia», «Produktu attīstības projektu», kurā studentu komandas, sistematizējot un padziļinot zināšanas jaunu produktu izstrādāšanā, tehnoloģiju pārnesē un komercializācijā, rada prototipus, RTU un LU kopīgi izveidoto «Universitāšu inkubatoru», kā arī «Creative Tuesdays» – platformu radošuma prasmju attīstīšanai, izmantojot praktisku darbošanos grupās, diskusijas un ideju ģenerēšanu. Stendā būs iespēja gan uzzināt vairāk par pašām programmām un to piedāvājumu studentiem uzņēmējspēju un radošuma attīstībai, gan iedvesmoties, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstoties ar citu studentu paveikto.

Paralēli tam «ideaLAB» koordinatori vadīs prakstisko darbnīcu par biznesa ideju validēšanu un ekspermintēšanu, bet RTU Dizaina fabrikas «EIT Food Hub Latvia» organizēs diskusiju paneli par pārtikas nākotni, kurā piedalīsies zinātnieki un nozares uzņēmēji.

Festivālā pieredzē dalīsies un studentus iedvesmos arī RTU zinātnieki, piemēram, zinātņu prorektors Tālis Juhna un HPC centra jeb Zinātniskā skaitļošanas centra vadītājs Lauris Cikovskis.

Šogad festivālā piedalīsies Latvijas spēcīgākās augstskolas – LU, RTU, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils augstskola, Latvijas Jūras akadēmija, Banku augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība.

LU aicina studentu komandas līdz 4. oktobrim pieteikties dalībai grantu konkursā, lai iegūtu finansējumu biznesa ideju attīstībai. Jāņem gan vērā, ka piesakoties konkursam, interesenti kļūs par LU Studentu Biznesa inkubatora dalībniekiem. LU Studentu Biznesa inkubators uzņem komandas, kur vismaz 50% no komandas ir LU studenti, darbinieki, pētnieki vai pēdējo divu gadu absolventi. Papildu informācija un pieteikšanās.

Arī lielākās Lietuvas universitātes – Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Viļņas Universitāte un Vītauta Dižā Universitāte – atbalsta festivāla norisi un iesaistās tā satura veidošanā. «Icebreakers’20» atbalsta arī «Microsoft Latvia», «Accenture», «Bite Latvija», Eiropas Komisija. Dalība festivālā ir bez maksas. Papildu informācija un reģistrācija.

RTU pārceļ studiju semestru termiņus

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar rektora rīkojumu ir pārcēlusi pavasara semestra beigu termiņu līdz 14. augustam, savukārt jaunais studiju gads sāksies 14. septembrī. Šāds lēmums pieņemts, lai studentiem dotu iespēju kvalitatīvi izpildīt visus studiju uzdevumus un laboratorijas darbus, kas aizkavējušies, jo valstī Covid-19 saslimšanas dēļ ir noteikta ārkārtējā situācija.

Studiju semestra termiņa pārcelšana gan nenozīmē, ka visiem RTU studentiem obligāti būs jāmācās līdz 14. augustam. RTU studiju programmas ir dažādas — daļu no tām varēs pabeigt agrāk, iespējams, pat jūnijā, savukārt citās, īpaši inženierzinātņu programmās, ir nepieciešams pildīt laboratorijas darbus, kurus atšķirībā no lekcijām nevar veikt attālināti.

RTU diploms apliecina, ka universitāte sagatavo augstas raudzes inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, tāpēc arī ārkārtējos apstākļos RTU studiju process ir jāveic pilnā apjomā un studentiem ir jāapgūst praktiskās iemaņas darbā ar speciālām iekārtām, lai viņus pilnvērtīgi sagatavotu darba tirgum.

Lai to paveiktu, ir atcelts noteiktais eksāmenu sesijas periods, kas bija paredzēts no 25. maija līdz 21. jūnijam, un RTU deviņās fakultātēs tiks elastīgi plānoti nodarbību un eksāmenu laiki, lai studenti pēc iespējas ātrāk varētu pabeigt semestri.

Patlaban noteiktie semestru termiņi gan varētu vēl mainīties, ja valstī mainīsies ārkārtējās situācijas termiņi un nosacījumi.

Atceltas visas studiju nodarbības

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), sākot no piektdienas, 13. marta, līdz 14. aprīlim atceļ visas studiju nodarbības. Šāds lēmums pieņemts, jo Latvijas valdība valstī ir izsludinājusi ārkārtas situāciju, lai ierobežotu «Covid-19» vīrusa izplatību.

RTU šobrīd izvērtē iespēju daļu studiju procesa nodrošināt attālināti, izmantojot digitālos saziņas līdzekļus.

Lūgums visiem regulāri sekot līdzi informācijai un turpmākiem norādījumiem šeit, ORTUSā, RTU mājaslapā un oficiālajos sociālo tīklu profilos.

RTU Dienesta viesnīcu departaments informē, ka uz nenoteiktu laiku tiek pārtraukta arī studentu izvietošana dienesta viesnīcās, vai pārkārtošanās no vienas dienesta viesnīcas uz citu.

RTU zinātnieki izstrādā progresīvu tehnoloģiju kompozītmateriālu ražošanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā progresīvu tehnoloģiju, lai būvniecībā un infrastruktūrā, aeronautikā, automobiļu un kuģu būvē izmantoto kompozītmateriālu ražošanu padarītu par 30% efektīvāku un lētāku.

Viens no pasaulē izplatītākajiem un straujāk augošajiem kompozītmateriālu ražošanas procesiem ir pultrūzija – virzot caur sakarsētu veidni, stiklšķiedras izejmateriāli tiek impregnēti ar termoreaktīviem sveķiem. Latvijā lielākoties tiek izmantoti sveķi uz epoksīda, poliestera un vinilestera bāzes. Pultrūzijas procesā tiek ražoti dažādi stieņi, leņķu un dubult-T profili, kā arī liekta profila izstrādājumi (ar nemainīgu šķērsgriezumu), piemēram, vēja turbīnu rotora spārni. Ir arī iespējams izgatavot augstas kvalitātes pultrūdētos profilus ar aizsargpārklājumiem, kuri ir viegli un ilgmūžīgi, kuriem piemīt izcilas mehāniskās un ķīmiskās īpašības, izturība agresīvas vides apstākļos, piemēram, izturība pret uguni vai koroziju. Tas ir svarīgi dažādās materiālu lietošanas jomās, piemēram, stiegroto betonu, kurā metāla armatūras vietā izmanto no kompozītmateriāliem ražotus stieņus un režģus, kas nerūsē, intensīvi lieto ostu būvniecībā.

Tradicionālais pultrūzijas process, kur veidņu sildīšanai izmantoti elektriskie sildķermeņi, ir pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad tas tika patentēts. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta pētnieki profesora Jevgenija Barkanova vadībā sadarbībā ar SIA «Juvitek» vērienīgā zinātniskā projektā plāno būtiski paaugstināt šī procesa efektivitāti, izmantojot jaunus sildīšanas avotus, samazinot ražošanas soļu skaitu un ieviešot pultrūdētu profilu kvalitātes kontroles monitoringu reāllaikā.

Līdz šim izmantotajiem elektriskajiem sildītājiem ir raksturīgi lieli siltuma zudumi, tāpēc zinātnieki piedāvā tos aizvietot ar augstas frekvences siltuma avotiem, proti, mikroviļņiem. Tas ļautu paaugstināt energoefektivitāti par 30%.

Savukārt, optimizējot un automatizējot pultrūzijas procesu, profilu izmaksas varētu samazināt līdz pat 35%, lēš zinātnieki. Viņi izstrādā inovatīvu in-line pultrūzijas procesu, kurā vairāki ražošanas soļi, piemēram, profilu formēšana, polimerizācija, virsmas sagatavošana un pārklājuma uznešana, tiks apvienoti vienā. Šī jaunā ideja ievērojami palielinās ražošanas ātrumu, vienlaikus samazinot procesā iesaistīto darbinieku skaitu, min RTU Materiālu un konstrukciju institūta pētnieks Pāvels Akišins. Progresīvā tehnoloģija būs arī videi un cilvēkam draudzīgāka, samazinot gaistošo organisko vielu savienojumu un smalko daļiņu emisiju, kas rodas profilu ražošanas un pārklājuma uzklāšanas laikā.

Zinātniskā projekta laikā plānots arī attīstīt kombinētu in-line ultraskaņas un optiskas mērīšanas iekārtas prototipu pultrūdēto profilu kvalitātes kontrolei tiešsaistē. Iekārta nepieciešama, lai pārliecinātos, ka gatavajos materiālos nerodas plaisas, poras un sveķi ir pilnībā polimerizējušies.

Zinātniskais projekts radīs jaunas zināšanas Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai, tā rezultāti un izgudrojumi būs noderīgi vietējiem un starptautiskajiem termoreaktīvu un termoplastisku kompozītmateriālu un konstrukciju ražotājiem jaunu augstas pievienotās vērtības produktu izveidei. Šie produkti arvien veicinās vieglo kompozītmateriālu izmantošanu dažādās jomās, piemēram, aeronautikā, automobiļu un kuģu būvē, būvniecībā un infrastruktūrā.

Projekts «Tradicionālu pultrūzijas procesu efektivitātes uzlabošana» (proj. Nr.1.1.1.1/18/A/053) tiek īstenots ar ERAF finansiālu atbalstu programmā «Praktiskas ievirzes pētījumi». Projektu noslēgsies 2022. gadā.

Studiju forums «Digitalizācija studiju procesā»

Kā studiju vide izskatīsies pēc pieciem gadiem? Vai un kā digitalizācija var uzlabot studiju procesu? Kāpēc būtu lietderīgi pārvarēt bailes un aizspriedumus no jaunajām iespējām un tās apgūt un izmantot? Par šiem un citiem jautājumiem RTU Studiju departaments un Studentu parlaments aicina mācībspēkus un studējošos diskutēt 5. martā, kad RTU Zinātniskajā bibliotēkā no plkst. 11.00 – 15.00 norisināsies forums «Digitalizācija studiju procesā».

Jau šobrīd ir pieejami dažādi digitāli rīki, ko mācībspēki un studējošie var izmantot studiju procesā, padarot to interaktīvāku un efektīvāku. Forumā varēs iepazīties ar dažiem no tiem. Par savu pieredzi digitālo rīku izmantošanā studiju procesā stāstīs IEVF Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras lektors Leonards Budņiks. Viņš nebaidās eksperimentēt, un viņa azartiskā pieeja studiju procesa dažādošanai ir attaisnojusies. 2018. gadā L. Budņiks saņēma «Gada jaunā mācībspēka goda nosaukumu», un arī studenti vairākkārt viņu ir atzinuši par vienu no labākajiem mācībspēkiem, piešķirot Studentu parlamenta Gada balvu.

Lai iedvesmotu un iedrošinātu studiju procesā izmantot mūsdienīgas metodes un rīkus, tiks demonstrēti RTU mācībspēku veidoti studiju kursi ORTUS e-studiju vidē, kurus pozitīvi novērtējuši studenti un arī paši autori atzīst, ka tie uzlabo studiju rezultātus un atvieglo viņu darbu. Foruma praktiskajā daļā arī tie, kuri ar digitālo pasauli ir uz «jūs», varēs izmēģināt dažādus digitālos rīkus un pārliecināties, ka to izmantošana nav ne sarežģīta, ne laikietilpīga.

Foruma programma:

10.30 Reģistrācija un interaktīvā aktivitāte

11.00 Atklāšana

11. 20 Interaktīvās aktivitātes apkopojums

11.25 Studentu apkopojums par šī brīža situāciju ORTUS E-studiju vidē

11.55 ORTUS E-studiju vides labie piemēri

12.25 Kāpēc izmantot digitālos rīkus studiju procesā?

13.00 Kafijas pauze

13.30-15.00 Praktiskais uzdevums

Par dalību konferencē dalībnieki saņems sertifikātu par profesionālo pilnveidi piecu akadēmisko stundu apjomā.

Pieteikšanās forumam

RTU Karjeras dienā varēs satikt darba devējus un iedvesmoties karjeras izaugsmei

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Karjeras dienā, kas norisināsies 6. martā starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsalā un pulcēs 130 uzņēmumu pārstāvjus no 40 dažādām nozarēm, aicināti piedalīties visu Latvijas augstskolu studenti, bet jo īpaši RTU studējošie, lai gūtu ieskatu situācijā darba tirgū, klātienē tiktos ar darba devējiem, dibinātu karjeras attīstībai vērtīgus kontaktus, kā arī piedalītos izglītojošos pasākumos – diskusijā, iedvesmojošā seminārā un īsās intervijās noskaidrotu savas iespējas saņemt jau pavisam konkrētu darba piedāvājumu.

RTU Karjeras dienā, kas ir Latvijā lielākais jauniešu profesionālās orientācijas pasākums, šogad piedalīsies gan Latvijas, gan četri ārvalstu uzņēmumi, un uz to tiek aicināti gan Latvijas, gan ārvalstu studenti.

Karjeras dienas izstāde – tikšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem izstāžu hallē notiks no plkst. 10.00 līdz 16.00, dalība tajā ir bez maksas.

Lai nodrošinātu iespēju Karjeras dienu apmeklēt visiem RTU studentiem, 6. martā no plkst. 12.30 studentiem ir atceltas nodarbības.

Paralēli aktivitātēm hallē, kur jaunieši tiksies ar uzņēmumu pārstāvjiem, norisināsies trīs izglītojoši un praktiski ar karjeras izglītību saistīti pasākumi.

11.00 – 12.00 notiks seminārs par profesijas izvēli «Nākotne ir Tavās rokās», kuru vadīs TV personība un aktrise Ieva Florence-Vīksne. Lektore dalīsies ar savu pieredzi, kā meklēt un atrast savu profesiju, runās par šķēršļiem, to pārvarēšanu un izmantošanu savā labā. Seminārā varēs arī uzzināt, kur rast iedvesmu tad, kad gribas padoties. Lai piedalītos seminārā, lūgums iepriekš reģistrēties.
12.30 – 13.30 diskusija par nākotnes prasmēm un darba tirgus izaicinājumiem, kurā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps, Anta Praņeviča no uzņēmuma «Fontes», RTU Absolventu asociācijas valdes pārstāvis un uzņēmuma «MILZU» vadītājs Enno Ence. Katrs diskusijas dalībnieks iepazīstinās ar savu redzējumu par būtiskākajiem darba tirgus jautājumiem tā attīstības aspektā, un tajā varēs iesaistīties arī apmeklētāji. Diskusiju moderēs RTU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns.
13.00 – 17.00 notiks darba ātrās tikšanās jeb speed dating pasākums, kurā piedalīsies 50 uzņēmumu, aicinot studentus uz četru minūšu sarunu, kuras laikā abas puses varēs novērtēt darba attiecību uzsākšanas potenciālu. Ja pušu intereses sakritīs, pēc pasākuma jaunieši varēs saņemt pavisam konkrētus darba piedāvājumus. Pēc īsajām intervijām studentiem būs iespēja tikties un runāt arī ar citu uzņēmumu pārstāvjiem. Laiks no plkst. 13.00 līdz 15.00 atvēlēts sarunām latviešu valodā, bet no 15.00 līdz 17.00 – angļu valodā, sniedzot iespēju pasākumu apmeklēt arī ārzemju studentiem. Lai piedalītos sociālā uzņēmuma «Visas iespējas» rīkotajā speed dating pasākumā, nepieciešams iepriekš reģistrēties un aizpildīt pieteikuma anketu.

Aicinām ikvienu izmantot iespēju uzzināt, kāda šobrīd ir situācija darba tirgū, ko uzņēmumi sagaida no darba ņēmējiem un kādas karjeras iespējas piedāvā studējošajiem un augstskolu absolventiem.

Plašāka informācija

RTU iesaistās kampaņā būvniecības izglītības popularizēšanai

Rīgas tehniskā universitāte (RTU) iesaistījusies kampaņā «Mācies būvniecību», kas norisināsies līdz 2020. gada maijam, aicinot skolēnus nākotni saistīt ar būvniecību un izvēlēties studijas šajā jomā kādā no augstskolām vai profesionālajām mācību iestādēm.

Lai radītu priekšstatu par būvniecības jomas speciālistu ikdienu un iedvesmotu jauniešus izvēlēties būvniecības jomu, kampaņas rīkotāji sagatavojušu bukletu, kurā apkopoti vērienīgāko objektu projektētāju un būvnieku pieredzes stāsti.

Kampaņai un bukleta atklāšanai veltītā preses konference norisinājās 9. janvārī, un tajā līdz par pārējiem sadarbības partneriem piedalījās un klātesošos uzrunāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Smirnovs.

Kampaņa šogad norisinās jau piekto gadu un to organizē biedrība «Building Design and Construction Council» (BDCC) ar sadarbības partneriem – RTU, «RB Rail», Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, Izglītības un zinātnes ministriju, biedrību Zaļās mājas, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas domes Īpašuma departamentu.

Buklets «Aizraujoša profesija – būvnieks»

RTU zinātnieki palīdz uzlabot Latvijas kamaniņu sportistu inventāru

Latvijas kamaniņu sportisti šajā sezonā, startējot gan pašu mājās, gan starptautiskajās trasēs, nes pasaulē arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vārdu, jo RTU logo ir redzams uz sportistu kamanām. Tas apliecina, ka Latvijas kamaniņu sporta izlases kamanas ir pilnveidotas RTU Dizaina fabrikā ar RTU zinātnieku atbalstu. RTU logo uz kamanām būs skatāms arī 28. decembrī, kad kamaniņu sportisti Siguldā cīnīsies par Latvijas kausu.

Fotogalerija

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. «Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī – precīzāk vadāmas,» stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad – Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Kopā ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta zinātnieku Kasparu Kalniņu kamanām veikti ultraskaņas testi, lai optimizētu kamanu konstrukcijas materiālu mijiedarbību. RTU testēti arī dažādi materiāli, kas varētu būt piemērotāki kamanu daļu savienojumiem.

Latvijas kamaniņbraucēju izlase RTU savu inventāru uzlaboja, arī 2018. gadā gatavojoties startam ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā. Tolaik Dizaina fabrikā tapa tā dēvētie pingvīni – speciālas uzmavas asām adatām, kas, piestiprinātas cimdiem pirkstu galos, palīdz sportistiem startā spēcīgāk atgrūsties no ledus.

Kamanas RTU tiek pilnveidotas nepārtraukti, arī vienā sezonā starp sacensību posmiem, jo ar katru pilnveidojumu sportisti iegūst sekundes simtdaļas, kas ir izšķirošās sportistu snieguma vērtējumā.

Nākamais solis – kopā ar RTU Dizaina tehnoloģiju institūta zinātniecēm, izmantojot auguma skeneri un veidojot precīzas piegrieztnes, iecerēts sākt izstrādāt individualizētus kombinezonus sportistiem.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēts Sandris RUČEVSKIS

Latvijas Zinātņu akadēmijā 2019. gada 18. decembrī, svinīgā ceremonijā diplomu saņēma jaunievēlētais akadēmijas loceklis Sandris RUČEVSKIS.

Jaunievēlētā korespondētājlocekļa īsa biogrāfija

Sandris RUČEVSKIS – Dr.sc.ing. (2010). RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: konstrukciju bojājumu identifikācija un tehniskā stāvokļa monitorings, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts, kompozītmateriālu mehānika, skaitliskie aprēķini un optimizācija.

Publicētie darbi: vairāk nekā 40 zinātniski raksti, t.sk. 32 publikācijas indeksētas SCOPUS datu bāzē, H indekss – 7.

Pedagoģiskais darbs: zinātniskais vadītājs 1 aizstāvētam promocijas darbam, 4 lekciju kursu pasniedzējs.

Zinātniskie projekti: dalība vairāk nekā 10 zinātniskajos projektos, t.sk. ES IP5, IP6, H2020, ESF, ERAF, MERA-NET, Valsts Pētījumu programma: 6 projektu galvenais izpildītājs, 2 projektu vadītājs.

Organizatoriskais darbs: Promocijas padomes „RTU P–06” loceklis, Latvijas Nacionālās Mehānikas komitejas loceklis, LZP eksperts, starptautisko konferenču zinātnisko komiteju un zinātnisko žurnālu redkolēģiju loceklis.

Atzinības: LZA Jauno zinātnieku balva (2004), Swiss Baltic Net Absolventa balva RTU (2003)

Promocijas darba aizstāvēšana 2019. gada 17. maijā plkst. 15.00

2019. gada 17. maijā plkst. 15.00 Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas nozares promocijas padomes “RTU P-03” atklātā sēdē Rīgā, Paula Valdena ielā 1, 101. telpā, RIMS JANELIUKŠTIS aizstāvēs promocijas darbu “Uz pašsvārstību formu pārveidojumiem un uzraudzīto mašīnapmācību balstītā konstrukciju bojājumu identifikācija” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti:

– Dr.sc.ing. Jānis Andersons (Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts);

– Dr.habil.sc.ing. Andrzej Katunin (Silēzijas Tehnoloģiju universitāte, Polija);

– PhD Manuel Chiachio Ruano (Granadas universitāte, Spānija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā (Rīgā, Paula Valdena ielā 5), Valsts Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un interneta vietnē http://www.rtu.lv (Zinātne > Doktora līmeņa studijas > Promocija > Promocijas darbi).

Aicina piedalīties kosmosa tehnoloģiju konkursā

Zinātniskās institūcijas un uzņēmumi līdz 1. maijam var pieteikties konkursā, lai piedalītos Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projektos kosmosa tehnoloģijās. Dalībniekiem no Latvijas sadarbībā ar EKA ekspertiem ir iespēja radīt inovatīvus un starptautiski konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. EKA programmā pieejamais finansējums ir 2 milj. eiro.

Informāciju par konkursu var iegūt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā. Informācija par Latvijas dalību EKA projektos saņemama, sazinoties ar IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecāko ekspertu Kasparu Karoli – kaspars.karolis@izm.gov.lv vai 67047996.

21. martā plkst. 8.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3 notiks seminārs, kurā būs iespējams iegūt plašāku informāciju par šo konkursu.

RTU studenti aicina uz vafeļu torņu būvēšanas sacensībām

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Studentu pašpārvalde rīko tradicionālās vafeļu torņu konstruēšanas sacensības «Vafeļu inženieris 10», kas notiks ceturtdien, 7. martā, plkst. 16.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 8.

Sacensības norisināsies divās kategorijās – «Augstākais tornis» un «Dizaina objekts» – un tajās no sešām vafeļu plāksnēm un vienas šokolādes tāfelītes būs jāuzbūvē vafeļu tornis vai kāds dizaina objekts. Uzvarēs komanda, kas uzbūvēs visaugstāko un izturīgāko konstrukciju.

Torni drīkstēs būvēt tikai no sacensību organizētāju izsniegtajām vafeļu plāksnēm un šokolādes. Uzvarēs komanda, kas būs uzbūvējusi visaugstāko torni, kas vismaz piecas sekundes spēs noturēt 250 ml smagu skārdeni, ko novieto īpaši šim mērķim izveidotā platformā.

Savukārt dizaina objekts tematiski būs jāveido tā, lai tas atspoguļotu sacensību organizētāju definēto tematu, kuru sacensību dalībnieki uzzinās, sākot darbu. Uzvarēs sarežģītākais, tematam atbilstošākais un radošākais veidojums.

Katrai komandai bez vafelēm un šokolādes darbam tiks piešķirts lineāls, papīra nazis, papīrs, zīmulis, plastmasas karotīte, kā arī šokolādes kausēšanas trauki un tiks nodrošināts karsts ūdens.

Darbu konstruēšanai atvēlētas trīs stundas – no plkst. 17.00 līdz 20.00. Pēc tam sāksies darbu vērtēšana. Kategorijas «Augstākais tornis» uzvarētājam būs iespēja doties ceļojumā.

Sacensībās aicināti dalīties studenti, skolēni, uzņēmumu pārstāvji un citi interesenti, kuri vēlas pārbaudīt savas prasmes vafeļu objektu konstruēšanā. Potenciālajiem dalībniekiem jāizveido komanda trīs cilvēku sastāvā un līdz 6. marta plkst. 23.59 jāaizpilda reģistrācijas anketa.

Pagājušajā gadā vafeļu inženieru sacensībās, izveidojot 2 metrus augstu torni, kategorijā «Augstākais tornis» uzvaras laurus plūca «PWr team» – komanda no Polijas. Savukārt kategorijā «Dizaina objekts» uzvarēja komanda «Ulmaņlaiku inženieri».

Pasākuma lapa Facebook.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēts Jevgenijs BARKANOVS

Ceturtdien, 29. novembrī, rudens pilnsapulcē par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēts Jevgenijs BARKANOVS (mehānika).

Jaunievēlētā locekļa īsa biogrāfija

Jevgenijs BARKANOVS – Dr.sc.ing. (1993). RTU profesors, Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: galīgo elementu metode, kompozītmateriālu mehānika, konstrukciju dinamika un stiprība, svārstību dzišana, apgrieztās problēmas, optimizācija.

Publicētie darbi: 3 mācību grāmatas, 2 grāmatu redaktors, 124 zinātniskas publikācijas, no tām 59 SCOPUS datu bāzē, 92 konferenču tēzes, H-indekss – 10.

Pedagoģiskais darbs: zinātniskais vadītājs 3 aizstāvētiem promocijas darbiem, atbildīgais pasniedzējs par 5 izstrādātiem mācību priekšmetiem, vieslektors Vācijā, Krievijā u.c.

Zinātniskie projekti: 2 starptautisku projektu koordinators, t.sk. ES 7. programmas projekts un Taivānas-Latvijas-Lietuvas zinātniskās sadarbības fonda pētījumu projekts; 7 starptautisko projektu zinātniskais vadītājs.

Organizatoriskais darbs: Būvniecības un arhitektūras nozares profesoru padomes loceklis un sekretārs, Promocijas padomes RTU P-03 un RTU P-06 loceklis, RTU Akadēmiskās sapulces loceklis, Latvijas Nacionālās mehānikas apvienības loceklis, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas eksperts, LZP eksperts, ES 7. ietvarprogrammas un ES HORIZON2020 programmas eksperts, dažādu starptautisko konferenču zinātnisko komiteju un zinātnisko žurnālu redkolēģijās loceklis.

Atzinības: RTU rektora atzinības raksti.

RTU pētnieks stāsta par konstrukciju noturības pētījumiem un inženiertehnisko domāšanu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš sarunā ar Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījuma «Zinātnes vārdā» vadītāju Ivaru Austeru stāsta par savām pētniecības interesēm, kā arī par inženiertehniskās domāšanas pamatprincipiem un to, kas ir svarīgs inženierzinātņu studijās.

Kaspara Kalniņa galvenās pētnieciskās intereses saistītas ar konstrukciju noturību. Šim tematam bija veltīta arī viņa 2006. gadā aizstāvētā doktora disertācija. Viņš ir piedalījies vairākos nozīmīgos pētījumos, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūrai izstrādājot kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas.

Pašlaik K. Kalniņš kopā ar kolēģiem strādā pie 3D printera pavediena pilnveidošanas – pēta, kā tajā iestrādāt stikla šķiedru, lai izdrukātajam materiālam varētu piešķirt funkcionalitāti.

Jautāts par inženiertehniskās domāšanas niansēm, Kaspars atzīst, ka šāda veida domāšanai labi pakļaujas viss, kas nerunā. Ja iesaistās cilvēks ar savu viedokli, ka tam, piemēram, patīk balta krāsa, tas šāda veida domāšanā neiekļaujas, ko jo «patīk» nav arguments inženierzinātnēs, tādēļ, ka tur ir svarīga funkcionalitāte – vai šī krāsa konkrētajā situācijā derēs un «strādās». Labu inženiertehnisku domāšanu raksturo spēja uztvert visu produkta vai risinājuma ciklu kopumā un domāt vairākus soļus uz priekšu.

2018. gada 11. oktobra radio NABA raidījumu var noklausīties Latvijas Sabiedrisko mediju portālā.

3. septembrī svinīgi aizsāks jauno studiju gadu

Pirmdien, 3. septembrī, Iezvanīšanas svētkos, kas notiks Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, svinīgi tiks aizsākts 2018./2019. akadēmiskais studiju gads. Pasākums sāksies plkst. 10.30 Kolonādē, kas atrodas laukumā starp studentu dienesta viesnīcu, Elektronikas un telekomunikācijas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas un Būvniecības inženierzinātņu fakultātēm.

No 10.30 līdz 12.00 īpaši jaunajiem studentiem paredzētā pasākumā – Iespēju tirdziņā – RTU struktūrvienības, studentu un interešu klubi iepazīstinās ar sevi, savu darbību un iespējām universitātē. Jaunie studenti varēs satikt RTU Sporta centra, Kultūras centra, Karjeras centra, Attīsības fonda, Dizaina fabrikas, studentu pašpārvaldes un citu struktūrvienību pārstāvjus. Ar priekšnesumu klātesošos priecēs RTU Karsējkomandas pārstāvji. Pasākuma gaitā norisināsies arī dažādas aktivitātes un konkursi.

No plkst. 12.00 līdz 13.00 notiks svinīgā studiju gada atklāšana, kurā studentus uzrunās un sveiks RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, prorektori un citi.

Plkst. 13.00 studenti dosies uz savām fakultātēm, lai aizvadītu pirmās ievadlekcijas, kuras ļaus iepazīt fakultāti, tās vadību, pašpārvaldi un kursabiedrus. Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) 1. kursa studentiem ievadlekcija notiks plkst. 13.30 RTU centrālajā ēkā, Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā.

Pasākuma Facebook lapa.

RTU pētnieks komentē «TESLA ROADSTER» nogādāšanu kosmosā ar «FALCON HEAVY»

«Savā ziņā šis notikums ir jauna ēra, jo to spējis paveikt privātais uzņēmums,» komentējot faktu, ka 6. februārī ar pasaules lielāko un spēcīgāko raķeti «Falcon Heavy» Zemes orbītā nogādāts «Tesla Roadster» elektromobilis ar manekenu pilota vietā, Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» 15. februārī saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš.

ASV kompānijas «SpaceX», kura palaida raķeti, dibinātājam Īlonam Maskam (Elon Musk) ir ideja, kā šajā jomā par saprātīgām izmaksām var attīstīt biznesu, uzskata K. Kalniņš. Viņaprāt, šis lidojums vērtējams kā testa brauciens, kurš izdevies veiksmīgi. To apliecina arī tas, ka lidojuma organizētāji spēja atpakaļ uz Zemes nogādāt malējos paātrinātājus, turklāt izdarīja to precīzi. K. Kalniņu šajā lidojumā visvairāk fascinēja konstrukcija noturība – šī joma ir arī viņa pētniecības interešu centrā.

K. Kalniņš ir pārliecināts, ka raķetes veiksmīgais stars bijis pārsteigums pašam Ī. Maskam un «SpaceX» pārstāvjiem. Viņš augstu vērtē šīs raķetes lidojuma piemēru kā labu precedentu būtiskam izmaksu samazinājumam kosmosa tehnoloģijās. Raķete būs vairākkārt izmantojama un spēs precīzi atgriezties.

15. februāra raidījuma «Zināmais nezināmajā» ierakstu var noklausīties Latvijas Radio mājaslapā.

RTU studentu brauciens pie koka būvniecības uzņēmumiem un MeKA

30. novembrī visi RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes studenti un citi interesenti tiek aicināti doties ekskursijā uz diviem koka būvniecības uzņēmumiem un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu.

Ekskursijas norises plāns:

9.00 tikšanās pie RTU BIF Ķīpsalā

10.00 vizīte NORDIC HOMES

12.00 vizīte Cross Timber Systems

14.00 vizīte Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā

16.30 atgriešanās Ķīpsalā

Laiki ir aptuveni, bet centīsimies pieturēties pie šāda grafika.

Visi, kas plāno piedalīties, lūdzu, atzīmējieties kā “going” pasākuma lapā Facebook. Dalībnieku skaitu ņesim vērā, pasūtot autobusu.

Lūgums ņemt līdzi sviestmaizes, lai varam ietaupīt laiku un papusdienot pa ceļam autobusā.

Ekskursijas organizators Gatis Zamtaurs būs paņēmis līdzi visus pārbaudes darbus. Tie, kas kādus no darbiem nav rakstījuši, varēs to izdarīt autobusā.

Ja rodas jautājumi, rakstiet Facebook.!

RTU studenti aicina piedalīties konstruēšanas sacensībās «Papīra tilti 4»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Studentu pašpārvalde aicina visus interesentus piedalīties pasaulē izturīgāko papīra tiltu konstruēšanas sacensībās, kas notiks 2. novembrī plkst. 16.30 Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6.

Tilts būs jābūvē no 50 A4 formāta lapām un līmes, šos materiālus dalībniekiem nodrošinās organizētāji. Komandām tiks piešķirti arī instrumenti papīra apstrādei – 30 cm lineāls, papīra nazis, zīmulis. Dalībniekiem būs iespēja izmantot arī savus nažus vai šķēres. Papīra tiltu konstruēšanai paredzētas divas stundas – no plkst. 17 līdz 19. Tiltu vērtēšana sāksies plkst. 20. Tiltu ievietos slogošanas aparātā un pēc tam novēros tā izturēto slodzi. Par uzvarētāju tiks atzīts tas tilts, kurš izturēs vislielāko slodzi.

Sacensībām var pieteikties studenti, skolēni un uzņēmumu pārstāvji, kuri vēlas pārbaudīt savas prasmes tiltu konstruēšanā. Lai piedalītos sacensībās, komandā jābūt trim dalībniekiem. Vērtēšana notiks studentu, skolēnu un uzņēmumu kategorijā.

Pieteikties papīra tiltu konstruēšanas sacensībām var līdz 1. novembrim plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa un Facebook notikums.

Izturīgāko papīra tiltu konstruēšanas sacensības šogad norisinās jau ceturto gadu. Pagājušajā gadā visizturīgākais izrādījās komandas «Bridge IT» veidotais tilts, kurš noturēja 126,22 kg, ievērojami pārsniedzot 2015. gada rekordu — 57,4 kg. Otro vietu ar rezultātu 92,65 kg ieņēma komanda «WITTEVEEN+BOS LATVIA», bet trešie labākie bija komanda «JAM», kuras veidotais tilts spēja izturēt 75,22 kg slogojumu.

Balvas šī gada uzvarētājiem ir sarūpējuši atbalstītāji – ceļu projektēšanas uzņēmums SIA «Polyroad», AS «Latvijas Zaļais punkts», AS «UPB», bārs «Ezītis migā», SIA «Līgatnes papīrs» un kāršu spēle KAVA.

RTU 155. Gadadienai veltītā 58. starptautiskā zinātniskā konference

No 2017. gada 12. līdz 15. oktobrim notiks ikgadējā Rīgas Tehniskās universitātes 58. starptautiskā zinātniskā konference.

Konferences darbs noritēs visās RTU fakultātēs pavisam 17 sekcijās, aptverot RTU pētniecības jomas. Plānots, ka konferencē, piedalīsies vairāk kā 700 autoru, kas prezentēs Latvijas un pasaules zinātnes aktuālās tēmas, problēmas un sasniegumus.

Konferenci ar svinīgo plenārsēdi 14. oktobrī plkst. 11.30 atklās RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna.

Būvzinātnes sekcija

Sekcijas vadītājs:
Juris Smirnovs: juris.smirnovs@rtu.lv

+371 67089278

Sekcijas kontaktpersona:
Jānis Kaminskis: janis.kaminskis@rtu.lv

+371 67089287

Zinātnieku nakts 2017

Rīgas Tehniskā universitāte savas 155. jubilejas gadā, sadarbībā ar uzņēmumu Industry Service Partner, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, AS Latvenergo un daudziem citiem partneriem atšifrēs, kas slēpjas zem vārda ZINĀTNE.

Z – ZINĀTKĀRE
I – INOVĀCIJA
N – NĀKOTNE
Ā – v=s/t
T – TEHNOLOĢIJAS
N – NOBELS
E – EKSPERIMENTS
Visu pasākumu apmeklēšana ir bez maksas!
Plašāka informācija atrodama ŠEIT
Piesakies pasākumam Facebook un uzzini jaunumus ŠEIT

III Starptautiskā konference

Inovatīvi materiāli, struktūras un tehnoloģijas
27.-29. septembris, 2017, Rīga

Aicinām inženierus, nozares speciālistus, industrijas pārstāvjus un zinātniekus apmeklēt starptautisko konferenci «IMST 2017», kas Rīgā norisināsies jau trešo reizi, kur tiks prezentēti jaunākie pētījumu rezultāti. Konferencē tiks organizēti praktiskie semināri būvniecības jomā. Klātienē tiksies dalībnieki no vairāk kā 20 valstīm, veicinot zinātnisko sadarbību starp ārzemju universitātēm un zinātniskajiem centriem.

Organizē: Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Plašāka informācija: conference@imst-rtu.lv

RTU zinātnieki sevi pierāda kosmosa pētniecībā pasaulē

Mums ir jābūt reizi četros piecos gados dzīviem, sevi pierādījušiem un pareizajā vietā, pareizajā brīdī, saka Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (RTU BIF) Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš LTV raidījumā «Aculiecinieks».

Zinātnieks ar kosmosa tvērienu – tā viņu raksturo raidījuma veidotāji. K. Kalniņš LTV stāsta, ka 15 gadus strādā kopā ar Vācijas Kosmosa aģentūru, bijis ASV kosmosa pētniecības centrā NASA. Tagad RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki K. Kalniņa vadībā Eiropas Kosmosa aģentūrai izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

K. Kalniņš stāsta, ka RTU zinātnieku uzdevums – izpētīt vizuāli grūti konstatējamu bojājumu ietekmi uz kosmosa satelītu konstrukcijām un pārbaudīt konstrukciju paliekošo nestspēju bojājumu ietekmē. Balstoties uz pētījumos iegūto rezultātu analīzi, zinātnieki izstrādās vadlīnijas Eiropas Kosmosa aģentūrai jaunu satelītu būvniecībā. RTU pētījums ļaus ražošanas procesā pārbaudīt, cik droša ir konkrētā satelīta konstrukcija, un nepieciešamības gadījumā to laikus nomainīt, neriskējot ar misijas norisi vai lidaparāta sabojāšanos atklātā kosmosā.

Kosmosa industrijā arī šķietami nebūtiskas kļūdas var radīt miljoniem lielus zaudējumus. Zinātnieks raidījumā min piemēru par kādu nesekmīgu Marsa ekspedīciju – cik miljardu tas izmaksājis, cik tūkstošu cilvēku darbs «aizgājis pa pieskari» tikai tāpēc, ka kāds kaut ko nesarēķināja, līdz galam nepārbaudīja. K. Kalniņš teic, ka viena problēma, kas pastāv zinātnē,– cilvēki necenšas pārbaudīt, vai eksperimenti ir ticami. «Vācijas Kosmosa aģentūra ir ieguldījusi vairākus miljonus tikai testēšanas procedūrā vien. Viņi 30 gadus to izkopuši līdz pēdējai niansei,» saka K. Kalniņš. Tāpēc Latvijas zinātniekiem vispirms ir jāpierāda, ka «pamatos mēs nekļūdāmies», jo vācietis nesaprot, kā trīs, četri vai pieci zinātnieki Latvijā var izdarīt to pašu, ko 500 cilvēku liels institūts Vācijā. «Tas nozīmē, ka mēs strādājam ar vismaz pieckāršu jaudu nekā viņi to darītu,» par eksperimentiem un to kvantitāti saka K. Kalniņš.

Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešamo vadlīniju izstrādei informāciju pētnieki iegūst, RTU laboratorijās no sertificētiem materiāliem izstrādājot satelītu konstrukciju prototipus. Tos izmanto, imitējot bojājumus, kas konstrukcijās rodas transportēšanas un montāžas rezultātā. Dažādos testos zinātnieki pārbauda, kā atkarībā no bojājuma veida un vietas mainās konstrukcijas nestspēja. Savukārt testēšanas rezultāti tiek izmantoti datorsimulācijās, kas ļauj prognozēt uzvedību daudz lielākam kombināciju apjomam.

«Sevis pierādīšana – mēs pierādījām vairāk nekā no mums prasīja. Tas nozīmē, ka kolēģi un arī partneri saglabā ar mums kontaktu. Turpinātība ir tas visgrūtākais,» par situāciju Latvijā saka K. Kalniņš. Kāpēc tā? «Mums pašiem jāizdara darbs. Lai Vācija saprot, ka ar mums ir jāstrādā. Lai francūzis saprot – ar mums ir jāstrādā, jo tie čaļi visu izdarīja,» saka RTU zinātnieks.

Raidījums «Aculiecinieks» (21.01.2017.)

RTU rada tehnoloģijas drošiem nākotnes kosmosa satelītiem

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki Eiropas Kosmosa aģentūrai izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

RTU zinātnieku uzdevums — izpētīt vizuāli grūti konstatējamu bojājumu ietekmi uz kosmosa satelītu konstrukcijām un pārbaudīt konstrukciju paliekošo nestspēju bojājumu ietekmē. Balstoties uz pētījumos iegūto rezultātu analīzi, zinātnieki izstrādās vadlīnijas Eiropas Kosmosa aģentūrai jaunu satelītu būvniecībā. Tas nepieciešams, jo satelītu izgatavošana ilgst vairākus gadus, un šajā laikā, «kamēr katra no komponentēm «ceļo» caur daudzu cilvēku un robotu rokām, var rasties dažādas buktes un bojājumi,» skaidro RTU Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš.

Kosmosa industrijā arī šķietami nebūtiskas kļūdas var radīt daudzu miljonu zaudējumus. RTU pētījums ļaus ražošanas procesā pārbaudīt, cik droša ir konkrētā satelīta konstrukcija, un nepieciešamības gadījumā to laikus nomainīt, neriskējot ar misijas norisi vai lidaparāta sabojāšanos atklātā kosmosā.

Vadlīniju izstrādei nepieciešamo informāciju pētnieki iegūst, RTU laboratorijās no sertificētiem materiāliem izstrādājot satelītu konstrukciju prototipus. Tos izmanto, imitējot bojājumus, kas konstrukcijās rodas transportēšanas un montāžas rezultātā. Dažādos testos zinātnieki pārbauda, kā atkarībā no bojājuma veida un vietas mainās konstrukcijas nestspēja. Savukārt testēšanas rezultāti tiek izmantoti datorsimulācijās, kas ļauj prognozēt uzvedību daudz lielākam kombināciju apjomam. Pēc datu analīzes taps Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešamās vadlīnijas.

RTU zinātnieku pētījums dos ieguldījumu ne tikai kosmosa konstrukciju drošībā, bet arī palīdzēs ietaupīt ražošanas izmaksas, jo satelītu un nesējraķešu projektēšanā patlaban nav viennozīmīgi definētas grūti konstatējamu bojājumu novērtēšanas prakses. Tāpēc tiek būvētas konstrukcijas ar neadekvāti augstu drošības rezervi un palielinātu masu, kas ievērojami sadārdzina ekspluatācijas izmaksas, jo atklātā kosmosā jānogādā papildu svars.

Video autors — Elīna Karaseva.

Pieteikšanās

Labdien, cienījamie Būvniecības inženierzinātņu fakultātes darbinieki un studenti! Aicinām jūs iepazīties ar fakultātes attīstības plānu un līdz 12. novembrim izmantot iespēju paust savu viedokli, izteikt priekšlikumus fakultātes stratēģijas pilnveidei.

ĀTRĀS SAITES

Darba laiks

KONTAKTINFORMĀCIJA

Jaunākie projekti