Izsludināta pieteikšanās ikgadējai L’ORÉAL-UNESCO balvai «Sievietēm zinātnē»

Līdz 17. martam Baltijas valstu zinātnieces aicinātas pieteikties prestižajai L’ORÉAL-UNESCO Baltijas jauno talantu programmai «Sievietēm zinātnē». Jau 18. reizi Latvijā un sesto reizi Igaunijā un Lietuvā septiņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems 6 000 eiro balvu par darbu dažādās zinātnes jomās. Papildus viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai, starptautiski atzītajai L’ORÉAL-UNESCO «Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu» programmai.

Pieteikties jauno talantu programmai «Sievietēm zinātnē» zinātnieces var, aizpildot pieteikuma anketu projekta mājaslapā.

Pēc zinātniskās žūrijas rūpīgas visu pieteikumu izvērtēšanas par pētījumu veikšanu dzīvības, fizikas un vides zinātņu, materiālzinātņu, matemātikas, datorzinātnes, informācijas zinātnes, kā arī inženierzinātņu jomās Latvijā tiks piešķirta viena balva zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem, un divas balvas saņems doktorantes līdz 40 gadu vecumam doktora darba izstrādei.

Šī ir vienīgā atbalsta programma Baltijas valstīs zinātniecēm, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un radot ieguvumus gan zinātnei, gan sabiedrībai.

Kopš 2005. gada, kad L’ORÉAL-UNESCO programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmusi 51 zinātniece no Latvijas, tostarp arī vairākas Rīgas Tehniskās universitātes pētnieces. Papildus jau sesto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas astoņas zinātnieces no Lietuvas, kā arī astoņas no Igaunijas.

Jauno talantu programmu «Sievietēm zinātnē» pirms 18 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien L`ORÉAL-UNESCO Baltijas jauno talantu apbalvojumu programma «Sievietēm zinātnē» kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.

Starptautiskā programma «Sievietēm zinātnē» tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika L`ORÉAL un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir apņēmušās veicināt sieviešu skaitu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā. Tādēļ pēdējo 24 gadu laikā L`ORÉAL un UNESCO programma «Sievietēm zinātnē» godina zinātnieces viņu galvenajos karjeras posmos, dodot nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā, kā arī veicinot dzimumu vienlīdzību zinātnes jomā.

In Memoriam. Rolands Rikards (15.12.1942–02.02.2022)

2. februārī 79 gadu vecumā mūžībā aizsaukts zinātnieks, profesors un politiķis Rolands Rikards. Atvadīšanās no Rolanda Rikarda notiks trešdien, 9. februārī, plkst. 12 Rīgas Krematorijā.

Rolands Rikards dzimis 1942. gada 15. decembrī Rīgā. 1966. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūtu. No 1966. līdz 1981. gadam viņš strādāja Polimēru mehāniskas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku.

1970. gadā Rolands Rikards aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu un turpināja darbu Rīgas Politehniskajā institūtā kā Materiālu pretestības katedras docents.

Tehnisko zinātņu doktora grādu Rolands Rikards aizstāvēja 1983. gadā Maskavas Elektronikas mašīnbūves institūtā. Dažus gadus vēlāk viņš kļuva par Materiālu stiprības katedras profesoru.

No 1994. gada Rolands Rikards bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes profesors. 2001. gada viņam tika uzticēti RTU Materiālu un konstrukciju institūta direktora pienākumi.

No 1990. līdz 1992. gadam Rolands Rikards bija Baltijas valstu sadarbības žurnāla «Revue Baltique» redaktors.

1997. gadā viņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

Rolanda Rikarda zinātniskās intereses bija saistītas ar kompozītu un polimēru materiālu mehāniku, materiālu īpašību optimizāciju un identifikāciju, kompozītu materiālu plīsuma mehāniku, čaulu teoriju, galīgo elementu metodi.

Viņš ir vairāk nekā 300 zinātnisku darbu, tajā skaitā piecu monogrāfiju, autors.

Rolandam Rikardam rūpēja Latvijas nākotne. 1988. gadā  Rolands Rikards bija viens no Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas dibinātājiem. No 1990. līdz 1993. gadam viņš bija Augstākās Padomes deputāts. Būdams viens no četriem sākotnējiem 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, viņš ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā.

Rolands Rikards strādāja pie Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanas likuma, Imigrācijas likuma, Konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņu tiesībām un pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. Viņš aktīvi darbojās Eiropas Kustībā Latvijā. No 1993. līdz 1994. gadam Rolands Rikards bija Tieslietu ministra Egila Levita padomnieks.

Rolands Rikards apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 1996. gadā viņš saņēmis Fridriha Candera balvu par pētījumiem kompozītu materiālu mehānikā. Par nopelniem zinātniskajā darbā viņam 1997. gadā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīme. 2000. gadā Rolands Rikards saņēmis arī III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas zinātni ir skāris smags zaudējums, spilgta zinātnieka un politiķa dzīve ir noslēgusies. Rīgas Tehniskā universitāte izsaka visdziļāko līdzjūtību Rolanda Rikarda tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

 

Saistītie raksti:

https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/933-in-memoriam-rolands-rikards-15-12-1942-02-02-2022

https://nra.lv/latvija/371177-muziba-devies-levitam-tuvs-domubiedrs.htm