Debašu laikā rektora amata kandidāti izklāstīja savu redzējumu un atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Jautājumus ikviens varēja uzdot klātienē vai iesūtīt e-pastā un tērzētavā menti.com.

Diskusiju cikls sākās ar jautājumu: «Vai kandidātiem ir izstrādāta stratēģija ārvalstu vieslektoru piesaistei?».

Pēc T. Juhnas domām ārvalstu mācībspēku piesaiste iet kopsolī ar RTU personāla politikas pilnveidi. Lai piesaistītu ārvalstu mācībspēkus, ir nepieciešams komunicēt šādu iespēju, ir vajadzīgs skaidrs process un atbilstoša apmaksas sistēma. Savukārt J. Grēviņš uzskata, ka ir nepieciešama vide un finansiālais atbalsts. Pēc RBS direktora domām ārvalstu mācībspēki uz RTU brauktu strādāt tikai par lielu algu, tāpēc klātesošie tikai aicināti uzturēt kontaktus ar ārzemēs esošajiem latviešiem, jo tos aicināt atpakaļ uz Latviju kā mācībspēkus būs lētāk.

Klātesošos interesēja abu kandidātu viedoklis par nepieciešamību regulāri strādāt ar skolām un skolēniem katrā RTU specialitātē. T. Juhna atzīmēja RTU jau paveikto šajā jomā, tostarp zinātniski pētnieciskos darbus, RTU Inženierzinātņu vidusskolu, norādot, ka noteikti nepieciešams darbu ar skolām stiprināt, lai popularizētu inženierzinātnes. Pavasarī plānots atklāt RTU veidoto zinātkāres centru «Futurimo Rīga». Tas būs labs atbalsts šādām aktivitātēm. Turklāt tieši sadarbībai ar skolām ir jāstiprina RTU reģionālie studiju un zinātnes centri. Kā piemēru T. Juhna minēja Cēsis. J. Grēviņš akcentēja, ka skolās ir ieviesta programma «Skola 2030», un mūs kā universitāti interesē augstākā līmeņa priekšmeti vidusskolās. ASV un Lielbritānijā augstākā līmeņa priekšmetus skolām uztur augstskolas. RTU DITF jau strādā pie Harvarda Universitātes, Oksfordas un Kembridžas Universitāšu materiālu sagatavošanas skolām. Šādas sadarbības mērķis ir kontrolēt gan mācību procesu, gan eksāmenu norisi, jo tas ir būtiski universitātei, lai uzņemtu studentus.

Diskusijā izskanēja arī jautājums par dārgajām telpu uzturēšanas izmaksām Ķīpsalā un iespējamiem risinājumiem šajā jomā. T. Juhna uzsvēra nepieciešamību optimizēt telpu izmantošanu un ieviest energoefektivitātes risinājumus. Savukārt J. Grēviņš aicināja visus vairāk uzturēties Ķīpsalā, solot siltuma izmaksas centralizēt.

Taujāti par būtiskākajām problēmām administrācijas darbā, kas būtu jārisina, T. Juhna norādīja, ka svarīgi ir samazināt administratīvo slogu, kas šobrīd gulstas uz fakultātēm, lai zinātnieki un mācībspēki varētu efektīvāk darīt savu darbu. Otrs risināmais jautājums ir izmaksu samazināšana un servisa uzlabošana. Savukārt J. Grēviņš norādīja, ka mainoties pārvaldības modelim, visi uzstādījumi no padomes un stratēģijas realizācija ir jākaskadē dekāniem, prodekāniem un institūtu direktoriem. Katram šajā ķēdē būs jādara savi darbi ar noteiktiem atbildības līmeņiem. Otra prioritāte būtu birokrātijas samazināšana finansējuma piesaistes jomā universitātē.

Diskusijas dalībnieki interesējās, kādos pētniecības projektos abi rektora amata pretendenti ir iesaistīti un kādi ir viņu pienākumi šajos projektos, un saņēma detalizētas atbildes.

T. Juhna stāstīja par «Apvārsnis 2020» projektu «ITS-THIN» programmā «FET Open», kur viņa vadībā starpdisciplināra un starptautiska komanda izstrādā inovāciju – membrānas tipa jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu. Kopā ar ķīmiķiem ir izstrādāta jauna fotokatalītiskas oksidācijas metode, kas ir iekļauta attīrīšanas iekārtā. Ļoti plāns optiskais vads tiek pārklāts ar katalizatoru (titāna dioksīdu), kas ultravioletā starojuma ietekmē rada aktīvos radikāļus, kuri noārda bioloģisko slāni. Rezultātā taps unikāls produkts, ko varēs izmantot ūdens attīrīšanai dažādos veidos un mērogos.

Savukārt J. Grēviņš izklāstīja savu lomu uzņēmumu LMT un «MikroTik» izveidotā projekta «Genomu datu tīkls» realizācijā. Viņš skaidroja, ka vadības sistēmas ir joma, kas integrē lielas sistēmas – cilvēkus, iekārtas un mašīnas, lai atvieglotu mūsu ikdienu. J. Grēviņa zinātniskais pienesums šajā projektā ir tehnisko, ekonomisko un juridisko protokolu veidošana organizāciju savstarpējas sadarbības nodrošināšanai, lai informācija nokļūtu RTU datu centros un to varētu izmantot dažādās organizācijas, tostarp arī projektā iesaistītā Rīgas Stradiņa universitāte. Robežas šajā jomā ir ļoti mainīgas, un tieši jautājumi par maksu ir J. Grēviņa zinātniskās darbības fokusā jau ļoti sen.

Izklāstot savas domas par veicamajiem uzlabojumiem datu apstrādes un pārvaldības jomā, lai atvieglotu RTU kolēģu darbu, T. Juhna aicināja ieviest vienotu sistēmu, panākot mazāku cilvēku iesaisti. Arī J. Grēviņš uzsvēra, ka vajadzētu centralizēt, integrēt un standartizēt sistēmas, kā arī koplietot universitāšu infrastruktūru valsts mērogā.

Diskusijā tika skarts arī jautājums par gaidāmo augstākās izglītības modeļa maiņu un studiju kvalitāti, kas varētu kristies, ja Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis būs nodrošināt absolventu skaita atbilstību finansētajām budžeta vietām. T. Juhna uzsvēra, ka kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izmantot vairākus instrumentus, starp tiem, piemēram, uzņemšanas prasību paaugstināšanu. Noteikti ir jādomā par kvalitātes jautājumiem, mācībspēku zināšanu n prasmju pilnveidi un citiem jautājumiem. Savukārt J. Grēviņš darīs visu, lai rūpētos par studentu nodrošināšanu ar papildus materiāliem un nodarbībām, kā arī veicinās servisus ārpus pedagoga darba, piemēram, psihologa pakalpojumus. Viņaprāt, studentu skaita izlīdzināšanas risku ir jāuzņemas augstākajai administrācijai un dekāniem.

Nepilna laika un neklātienes apmācības attīstībai tika solīti dažādi risinājumi. T. Juhna ieteica vairāk domāt par mūžizglītību un veidot skaidru sistēmu, lai cilvēki no industrijas varētu pēc nepieciešamības pilnveidot savas profesionālas kompetences. Piemēram, RTU nodrošina iespēju apgūt dažādus priekšmetus un, saliekot apgūto kopā, var iegūt diplomu. To visu var darīt, izmantojot mūsdienīgus dažāda veida tehniskos risinājumus un arī klātienes darbu. J. Grēviņš atzīmēja, ka mūsu kā klātienes universitātes uzdevums ne vairs tik daudz saistīts ar zināšanu nodošanu studentiem, bet gan ar mācīšanās procesa un domu apmaiņas veicināšanu, studentu motivēšanu un ieinteresēšanu mācīties. Līdz ar to RTU uzdevums ir no visas pasaules lokalizēt studiju kursus un bāzes materiālus angļu valodā, lai studenti varētu efektīvi mācīties mājās, un mēs klātienē vai reālā laikā attālināti nodrošinātu mijiedarbību starp mācībspēku un studentu un veidotu motivāciju pirms tikšanās ar profesoru 4 līdz 5 stundas mācīties patstāvīgi.

Runājot par mācībspēku atalgojuma paaugstināšanu, kā pirmos veicamos darbus T. Juhna minēja atalgojuma politikas pārskatīšanu un atalgojuma būtisku paaugstināšanu tiem mācībspēkiem, kuri aktīvi iesaistās studiju procesā, piebilstot, ka viens no būtiskiem nosacījumiem ir terminētu līgumu aizvietošana ar ilgtermiņa līgumiem. Svarīgi ir veidot drošības sajūtu un pastāvīgumu darba attiecībās. Lai arī RTU piešķirtais budžets nav būtiski pieaudzis, tomēr T. Juhna redz iespēju papildus izmantot struktūrfondus un jaunos finansēšanas mehānismus, kas var palīdzēt palielināt RTU akadēmiskā personāla atalgojumu. J. Grēviņš uzskata, ka pašlaik sistēma ir sadrumstalota. Pirmais darbs ir sakārtot finanšu sistēmu un panākt, lai cilvēkam būtu viens līgums par konkrētu summu. Pēc tam katedras vadītājs vai dekāns vienotos par to, kas par šo summu ir darāms, un fiksētu to amata aprakstā. Mērķis ir konsolidēt finansējumu no dažādiem avotiem un risku par ienākumiem pārcelt no zinātnieka vai pedagoga uz administrācijas pleciem.

Abu rektora amata kandidātu ieceres attiecībā uz prorektoru atbildības jomām, kopš pirmajām debatēm ir palikušas nemainīgas, tomēr šoreiz jau nedaudz detalizētāk iezīmējās visu prorektoru veicamie darbi. T. Juhna savā komandā redz studiju, zinātņu, inovāciju un attīstības prorektorus, kuri darbosies ciešā sadarbībā ar administratīvo direktoru un finanšu direktoru. Viņa mērķis ir nākotnē vairāk piesaistīt RTU papildus līdzekļus no industrijas un projektiem. J. Grēviņa komandā varētu darboties akadēmiskais, zinātņu un valorizācijas, starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas,  un finanšu prorektori. Finanšu prorektora esamību ir plānots saskaņot ar padomi, bet starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas prorektors veidos komandu, kas nodrošinās ienākumus RTU.

Analizējot Latvijas Zinātnes padomes (LZP) projektu pieteikumu veiksmes faktoru un tam izmantoto resursu lietderību, T. Juhna norādīja, ka jāaudzē atbalsta mehānisms projektu sagatavošanā, ne tikai LZP, bet visiem zinātniskajiem projektiem. Otra viņa iecere ir veidot atbalsta komandu zinātniekiem projektu sagatavošanā. Projektu «grantu ofisa» galvenais uzdevums būtu identificēt, kurās jomās mūsu zinātniekiem ir lielākas iespējas projektus iegūt. T. Juhna uzsvēra, ka LZP un citu projektu veiksme lielā mērā ir ārējais faktors. J. Grēviņš neredz iespēju politiski palielināt LZP grantu skaitu un piedāvā projektus «pārpakot» nacionālā mērogā un konkurēt ar tiem Briseles līmeņa zinātnisko vai politisko projektu jomā. Politiskie projekti ir ar milzīgu naudas apjomu un tā joma, kur J. Grēviņš redz RTU potenciālu.

Debašu nobeigumā abi kandidāti izklāstīja savu redzējumu, kā motivēt RTU saimi dzīvot taupīgāk un zaļāk.

Nākamās abu rektora amata kandidātu debates ar fakultāšu darbiniekiem notiks trešdien, 1. februārī, plkst. 14.00. Šajās debatēs klātienē ir aicināti piedalīties visi Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra kolēģi. Piektdien, 3. februārī, plkst. 15.00 uz tikšanos ar rektora amata pretendentiem gaidīti būs Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes darbinieki. Debates attālināti varēs vērot arī tiešsaistē ORTUS.

Noslēguma debates norisināsies 20. februārī plkst. 16.00 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».

RTU Satversmes sapulces sēde un rektora vēlēšanas plānotas 22. februārī plkst. 14.30 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».

Atgādināsim, ka RTU ir mūsdienīga, starptautiski pazīstama un prestiža zinātņu universitāte, vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā. Universitātes deviņās fakultātēs iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

RTU padomes redzējumā universitātei jaunā rektora vadībā:

• atbilstoši LR valdības vīzijai ir jāiekļūst pasaules reitingu «QS Top 500»,
• kā tehnoloģiju universitātei ir nepieciešams turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un inovācijas,
• nākotnē ir jāpiesaista universitātei finansējumu no zinātniskās darbības un sadarbības ar industriju,
• ir nepieciešamas uz attīstību un izaugsmi vērstas pārmaiņas.