Piešķirot institucionālo finansējumu augstskolām, valsts maksās par rezultātu, nevis procesu kā līdz šim, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais jaunais augstāko izglītības iestāžu institucionālā finansējuma modelis. Tajā ir iekļauti jauni snieguma kritēriji, kas izstrādāti, balstoties darba tirgus prasībās.
Institucionālā finansējuma galvenais mērķis ir rezultāts un kvalitāte, tāpēc augstskolu sniegums tiks vērtēts pēc absolventu skaita, bet augstskolām pašām būs brīvība noteikt, kā tās sasniedz konkrēto mērķi.
Šī IZM vīzija saskan ar RTU stratēģiskajiem plāniem veicināt STEM izglītību, piesaistīt talantīgus studentus, kuri ir ieinteresēti studēt inženierzinātnes un augstās tehnoloģijas, un palielināt absolventu skaitu tieši STEM studiju programmās. Iecerēts, ka RTU tiks uzticēts jau šogad darbībā pārbaudīt jauno finansējuma modeli, īstenojot institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu. Saeimas apakškomisijas sēdē RTU vadība deputātus iepazīstināja ar savu redzējumu par jaunā modeļa ieviešanu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
RTU ir paredzējusi nākamo trīs gadu laikā samazināt studentu atbirumu, palielināt absolventu skaitu, īpaši STEM jomās, palielināt mūžizglītībā studējošo skaitu, kā arī audzēt projektu finansējuma apjomu. Šī ir daļa no veicamā, lai RTU sasniegtu savu mērķi iekļūt pasaules 500 labāko universitāšu skaitā.
Lai samazinātu atbirumu un palielinātu absolventu skaitu, RTU īpašu uzmanību veltīs pirmo un otro kursu studentiem, jo tieši šajā posmā ir vislielākais studijas pārtraukušo skaits. Tas veidojas vairāku iemeslu dēļ, bet viens no noteicošajiem – nepietiekamas zināšanas eksaktajos un dabaszinātņu priekšmetos, kas neļauj pilnvērtīgi studēt inženierzinātnes un augstās tehnoloģijas. Lai to novērstu, RTU jau tagad palīdz skolām jauniešu izglītībā, organizējot ārpusklases nodarbības un izveidojot zinātkāres centru «Futurimo Rīga», kur pamatskolēni un vidusskolēni apgūst fizikas un ķīmijas likumus.
Arī nākotnē RTU ir iecerējusi vēl lielāku akcentu likt uz STEM izglītību, to izvirzot par vienu no prioritārajiem virzieniem. Papildus notiek arī darbs ar skolotājiem, un šīs aktivitātes, konsolidācijas procesā RTU pievienojot Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, vērsīsies tikai plašumā, STEM izglītību stiprinot arī reģionos.
RTU jau arī līdz šim ir strādājusi, lai piesaistītu talantīgus studentus, piemēram, pirms gandrīz desmit gadiem izveidojot RTU Inženierzinātņu vidusskolu (RTU IZV) un jau vairākus gadus organizējot Talantu programmu, kuras laikā īpaši talantīgajiem RTU studentiem piedāvā apgūt vēl papildu zināšanas un prasmes. Šis darbs ir devis rezultātus. Piemēram, RTU IZV absolvents un RTU Talantu programmas students Kārlis Bērziņš kopā ar studiju biedriem ir izveidojis pirmo zemūdens dronu, kas radīts tieši Baltijas ūdeņiem un var veikt apsekošanas un meklēšanas operācijas Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī reāllaikā iegūt dažāda veida datus un informāciju par ūdens ekosistēmu. Šo dronu students demonstrēja arī deputātiem, kad viņiem pēc komisijas sēdes bija iespēja ieskatīties RTU laboratorijās un iepazīties ar universitātes zinātnieku darbu.
Deputāti apskatīja RTU Zinātnes un inovāciju centru, kur ir radīti apstākļi, lai studenti, uzņēmēji un zinātnieki varētu radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas. Tur tapis, piemēram, arī jau minētais zemūdens drons. Viesiem bija iespēja ielūkoties arī Baltijā modernākajā un vislabāk aprīkotajā «Mitutoyo» ģeometriskās metroloģijas laboratorijā, kas atrodas RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātē (BMF) un kur tiek veikti visdažādākie mērījumi un notiek sadarbība ar Latvijas bobsleja un skeletona izlasēm kamanu slieču ģeometrijas un cietības mērījumu veikšanā, palīdzot sportistiem labāk sagatavoties sacensībām.
Savukārt BMF 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā bija iespējams iepazīties ar būvniecības nākotnes tehnoloģijām un materiāliem betona konstrukciju izgatavošanai, bet BMF Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijā – apskatīties plašo iekārtu klāstu, kas paredzēts gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai.
Viesiem tika demonstrēts arī ar 3D mērījumu palīdzību tapušais Ķīpsalas studentu pilsētiņas «dvīnis» un RTU zinātnieku ieguldījums, 2022. gada vasarā Ukrainā veicot kultūras mantojuma objektu trīsdimensionālo skenēšanu, fiksējot bojājumus un iegūstot datus, lai varētu plānot karadarbībā cietušo kultūras pieminekļu nostiprināšanu un atjaunošanu.
Savukārt Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, kas nodarbojas ar mikročipu pētniecību, viesi iepazinās ar pasaules rekordiem, kurus RTU zinātnieki ir sasnieguši, pētot iespējas, kā ar pēc iespējas mazāku enerģijas daudzumu un mazāku siltuma izdali datus varētu pārraidīt pēc iespējas ātrāk un drošāk ar mazākām ierīcēm.