Studiju semestra termiņa pārcelšana gan nenozīmē, ka visiem RTU studentiem obligāti būs jāmācās līdz 14. augustam. RTU studiju programmas ir dažādas — daļu no tām varēs pabeigt agrāk, iespējams, pat jūnijā, savukārt citās, īpaši inženierzinātņu programmās, ir nepieciešams pildīt laboratorijas darbus, kurus atšķirībā no lekcijām nevar veikt attālināti.

RTU diploms apliecina, ka universitāte sagatavo augstas raudzes inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, tāpēc arī ārkārtējos apstākļos RTU studiju process ir jāveic pilnā apjomā un studentiem ir jāapgūst praktiskās iemaņas darbā ar speciālām iekārtām, lai viņus pilnvērtīgi sagatavotu darba tirgum.

Lai to paveiktu, ir atcelts noteiktais eksāmenu sesijas periods, kas bija paredzēts no 25. maija līdz 21. jūnijam, un RTU deviņās fakultātēs tiks elastīgi plānoti nodarbību un eksāmenu laiki, lai studenti pēc iespējas ātrāk varētu pabeigt semestri.

Patlaban noteiktie semestru termiņi gan varētu vēl mainīties, ja valstī mainīsies ārkārtējās situācijas termiņi un nosacījumi.

Viens no pasaulē izplatītākajiem un straujāk augošajiem kompozītmateriālu ražošanas procesiem ir pultrūzija – virzot caur sakarsētu veidni, stiklšķiedras izejmateriāli tiek impregnēti ar termoreaktīviem sveķiem. Latvijā lielākoties tiek izmantoti sveķi uz epoksīda, poliestera un vinilestera bāzes. Pultrūzijas procesā tiek ražoti dažādi stieņi, leņķu un dubult-T profili, kā arī liekta profila izstrādājumi (ar nemainīgu šķērsgriezumu), piemēram, vēja turbīnu rotora spārni. Ir arī iespējams izgatavot augstas kvalitātes pultrūdētos profilus ar aizsargpārklājumiem, kuri ir viegli un ilgmūžīgi, kuriem piemīt izcilas mehāniskās un ķīmiskās īpašības, izturība agresīvas vides apstākļos, piemēram, izturība pret uguni vai koroziju. Tas ir svarīgi dažādās materiālu  lietošanas jomās, piemēram, stiegroto betonu, kurā metāla armatūras vietā izmanto no kompozītmateriāliem ražotus stieņus un režģus, kas nerūsē, intensīvi lieto ostu būvniecībā.

Tradicionālais pultrūzijas process, kur veidņu sildīšanai izmantoti elektriskie sildķermeņi, ir pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad tas tika patentēts. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta pētnieki profesora Jevgenija Barkanova vadībā sadarbībā ar SIA «Juvitek» vērienīgā zinātniskā projektā plāno būtiski paaugstināt šī procesa efektivitāti, izmantojot jaunus sildīšanas avotus, samazinot ražošanas soļu skaitu un ieviešot pultrūdētu profilu kvalitātes kontroles monitoringu reāllaikā.

Līdz šim izmantotajiem elektriskajiem sildītājiem ir raksturīgi lieli siltuma zudumi, tāpēc zinātnieki piedāvā tos aizvietot ar augstas frekvences siltuma avotiem, proti, mikroviļņiem. Tas ļautu paaugstināt energoefektivitāti par 30%.

Savukārt, optimizējot un automatizējot pultrūzijas procesu, profilu izmaksas varētu samazināt līdz pat 35%, lēš zinātnieki. Viņi izstrādā inovatīvu in-line pultrūzijas procesu, kurā vairāki ražošanas soļi, piemēram, profilu formēšana, polimerizācija, virsmas sagatavošana un pārklājuma uznešana, tiks apvienoti vienā. Šī jaunā ideja ievērojami palielinās ražošanas ātrumu, vienlaikus samazinot procesā iesaistīto darbinieku skaitu, min RTU Materiālu un konstrukciju institūta pētnieks Pāvels Akišins. Progresīvā tehnoloģija būs arī videi un cilvēkam draudzīgāka, samazinot gaistošo organisko vielu savienojumu un smalko daļiņu emisiju, kas rodas profilu ražošanas un pārklājuma uzklāšanas laikā.

Zinātniskā projekta laikā plānots arī attīstīt kombinētu in-line ultraskaņas un optiskas mērīšanas iekārtas prototipu pultrūdēto profilu kvalitātes kontrolei tiešsaistē. Iekārta nepieciešama, lai pārliecinātos, ka gatavajos materiālos nerodas plaisas, poras un sveķi ir pilnībā polimerizējušies.

Zinātniskais projekts radīs jaunas zināšanas Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai, tā rezultāti un izgudrojumi būs noderīgi vietējiem un starptautiskajiem termoreaktīvu un termoplastisku kompozītmateriālu un konstrukciju ražotājiem jaunu augstas pievienotās vērtības produktu izveidei. Šie produkti arvien veicinās vieglo kompozītmateriālu izmantošanu dažādās jomās, piemēram, aeronautikā, automobiļu un kuģu būvē, būvniecībā un infrastruktūrā.

Projekts «Tradicionālu pultrūzijas procesu efektivitātes uzlabošana» (proj. Nr.1.1.1.1/18/A/053) tiek īstenots ar ERAF finansiālu atbalstu programmā «Praktiskas ievirzes pētījumi». Projektu noslēgsies 2022. gadā.

RTU Karjeras dienā, kas ir Latvijā lielākais jauniešu profesionālās orientācijas pasākums, šogad piedalīsies gan Latvijas, gan četri ārvalstu uzņēmumi, un uz to tiek aicināti gan Latvijas, gan ārvalstu studenti.

Karjeras dienas izstāde – tikšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem izstāžu hallē notiks no plkst. 10.00 līdz 16.00, dalība tajā ir bez maksas.

Lai nodrošinātu iespēju Karjeras dienu apmeklēt visiem RTU studentiem, 6. martā no plkst. 12.30 studentiem ir atceltas nodarbības.

Paralēli aktivitātēm hallē, kur jaunieši tiksies ar uzņēmumu pārstāvjiem, norisināsies trīs izglītojoši un praktiski ar karjeras izglītību saistīti pasākumi.

• 11.00 – 12.00 notiks seminārs par profesijas izvēli «Nākotne ir Tavās rokās», kuru vadīs TV personība un aktrise Ieva Florence-Vīksne. Lektore dalīsies ar savu pieredzi, kā meklēt un atrast savu profesiju, runās par šķēršļiem, to pārvarēšanu un izmantošanu savā labā. Seminārā varēs arī uzzināt, kur rast iedvesmu tad, kad gribas padoties. Lai piedalītos seminārā, lūgums iepriekš reģistrēties.
• 12.30 – 13.30 diskusija par nākotnes prasmēm un darba tirgus izaicinājumiem, kurā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps, Anta Praņeviča no uzņēmuma «Fontes», RTU Absolventu asociācijas valdes pārstāvis un uzņēmuma «MILZU» vadītājs Enno Ence. Katrs diskusijas dalībnieks iepazīstinās ar savu redzējumu par būtiskākajiem darba tirgus jautājumiem tā attīstības aspektā, un tajā varēs iesaistīties arī apmeklētāji. Diskusiju moderēs RTU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns.
• 13.00 – 17.00 notiks darba ātrās tikšanās jeb speed dating pasākums, kurā piedalīsies 50 uzņēmumu, aicinot studentus uz četru minūšu sarunu, kuras laikā abas puses varēs novērtēt darba attiecību uzsākšanas potenciālu. Ja pušu intereses sakritīs, pēc pasākuma jaunieši varēs saņemt pavisam konkrētus darba piedāvājumus. Pēc īsajām intervijām studentiem būs iespēja tikties un runāt arī ar citu uzņēmumu pārstāvjiem. Laiks no plkst. 13.00 līdz 15.00 atvēlēts sarunām latviešu valodā, bet no 15.00 līdz 17.00 – angļu valodā, sniedzot iespēju pasākumu apmeklēt arī ārzemju studentiem. Lai piedalītos sociālā uzņēmuma «Visas iespējas» rīkotajā speed dating pasākumā, nepieciešams iepriekš reģistrēties un aizpildīt pieteikuma anketu.

Aicinām ikvienu izmantot iespēju uzzināt, kāda šobrīd ir situācija darba tirgū, ko uzņēmumi sagaida no darba ņēmējiem un kādas karjeras iespējas piedāvā studējošajiem un augstskolu absolventiem.

Plašāka informācija

Fotogalerija

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. «Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī – precīzāk vadāmas,» stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad – Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Kopā ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta zinātnieku Kasparu Kalniņu kamanām veikti ultraskaņas testi, lai optimizētu kamanu konstrukcijas materiālu mijiedarbību. RTU testēti arī dažādi materiāli, kas varētu būt piemērotāki kamanu daļu savienojumiem.

Latvijas kamaniņbraucēju izlase RTU savu inventāru uzlaboja, arī 2018. gadā gatavojoties startam ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā. Tolaik Dizaina fabrikā tapa tā dēvētie pingvīni – speciālas uzmavas asām adatām, kas, piestiprinātas cimdiem pirkstu galos, palīdz sportistiem startā spēcīgāk atgrūsties no ledus.

Kamanas RTU tiek pilnveidotas nepārtraukti, arī vienā sezonā starp sacensību posmiem, jo ar katru pilnveidojumu sportisti iegūst sekundes simtdaļas, kas ir izšķirošās sportistu snieguma vērtējumā.

Nākamais solis – kopā ar RTU Dizaina tehnoloģiju institūta zinātniecēm, izmantojot auguma skeneri un veidojot precīzas piegrieztnes, iecerēts sākt izstrādāt individualizētus kombinezonus sportistiem.