RTU studenti aicina piedalīties konstruēšanas sacensībās «Papīra tilti 4»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Studentu pašpārvalde aicina visus interesentus piedalīties pasaulē izturīgāko papīra tiltu konstruēšanas sacensībās, kas notiks 2. novembrī plkst. 16.30 Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6.

Tilts būs jābūvē no 50 A4 formāta lapām un līmes, šos materiālus dalībniekiem nodrošinās organizētāji. Komandām tiks piešķirti arī instrumenti papīra apstrādei – 30 cm lineāls, papīra nazis, zīmulis. Dalībniekiem būs iespēja izmantot arī savus nažus vai šķēres. Papīra tiltu konstruēšanai paredzētas divas stundas – no plkst. 17 līdz 19. Tiltu vērtēšana sāksies plkst. 20. Tiltu ievietos slogošanas aparātā un pēc tam novēros tā izturēto slodzi. Par uzvarētāju tiks atzīts tas tilts, kurš izturēs vislielāko slodzi.

Sacensībām var pieteikties studenti, skolēni un uzņēmumu pārstāvji, kuri vēlas pārbaudīt savas prasmes tiltu konstruēšanā. Lai piedalītos sacensībās, komandā jābūt trim dalībniekiem. Vērtēšana notiks studentu, skolēnu un uzņēmumu kategorijā.

Pieteikties papīra tiltu konstruēšanas sacensībām var līdz 1. novembrim plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa un Facebook notikums.

Izturīgāko papīra tiltu konstruēšanas sacensības šogad norisinās jau ceturto gadu. Pagājušajā gadā visizturīgākais izrādījās komandas «Bridge IT» veidotais tilts, kurš noturēja 126,22 kg, ievērojami pārsniedzot 2015. gada rekordu — 57,4 kg. Otro vietu ar rezultātu 92,65 kg ieņēma komanda «WITTEVEEN+BOS LATVIA», bet trešie labākie bija komanda «JAM», kuras veidotais tilts spēja izturēt 75,22 kg slogojumu.

Balvas šī gada uzvarētājiem ir sarūpējuši atbalstītāji – ceļu projektēšanas uzņēmums SIA «Polyroad», AS «Latvijas Zaļais punkts», AS «UPB», bārs «Ezītis migā», SIA «Līgatnes papīrs» un kāršu spēle KAVA.

RTU 155. Gadadienai veltītā 58. starptautiskā zinātniskā konference

No 2017. gada 12. līdz 15. oktobrim notiks ikgadējā Rīgas Tehniskās universitātes 58. starptautiskā zinātniskā konference.

Konferences darbs noritēs visās RTU fakultātēs pavisam 17 sekcijās, aptverot RTU pētniecības jomas. Plānots, ka konferencē, piedalīsies vairāk kā 700 autoru, kas prezentēs Latvijas un pasaules zinātnes aktuālās tēmas, problēmas un sasniegumus.

Konferenci ar svinīgo plenārsēdi 14. oktobrī plkst. 11.30 atklās RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna.

Būvzinātnes sekcija

Sekcijas vadītājs:
Juris Smirnovs: juris.smirnovs@rtu.lv

+371 67089278

Sekcijas kontaktpersona:
Jānis Kaminskis: janis.kaminskis@rtu.lv

+371 67089287

Zinātnieku nakts 2017

Rīgas Tehniskā universitāte savas 155. jubilejas gadā, sadarbībā ar uzņēmumu Industry Service Partner, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, AS Latvenergo un daudziem citiem partneriem atšifrēs, kas slēpjas zem vārda ZINĀTNE.
Z – ZINĀTKĀRE
I – INOVĀCIJA
N – NĀKOTNE
Ā – v=s/t
T – TEHNOLOĢIJAS
N – NOBELS
E – EKSPERIMENTS
Visu pasākumu apmeklēšana ir bez maksas!
Plašāka informācija atrodama ŠEIT
Piesakies pasākumam Facebook un uzzini jaunumus ŠEIT

III Starptautiskā konference

Inovatīvi materiāli, struktūras un tehnoloģijas
27.-29. septembris, 2017, Rīga

Aicinām inženierus, nozares speciālistus, industrijas pārstāvjus un zinātniekus apmeklēt starptautisko konferenci «IMST 2017», kas Rīgā norisināsies jau trešo reizi, kur tiks prezentēti jaunākie pētījumu rezultāti. Konferencē tiks organizēti praktiskie semināri būvniecības jomā. Klātienē tiksies dalībnieki no vairāk kā 20 valstīm, veicinot zinātnisko sadarbību starp ārzemju universitātēm un zinātniskajiem centriem.

Organizē: Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Plašāka informācija: conference@imst-rtu.lv

RTU ZINĀTNIEKI SEVI PIERĀDA KOSMOSA PĒTNIECĪBĀ PASAULĒ

Mums ir jābūt reizi četros piecos gados dzīviem, sevi pierādījušiem un pareizajā vietā, pareizajā brīdī, saka Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (RTU BIF) Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš LTV raidījumā «Aculiecinieks».

Zinātnieks ar kosmosa tvērienu – tā viņu raksturo raidījuma veidotāji. K. Kalniņš LTV stāsta, ka 15 gadus strādā kopā ar Vācijas Kosmosa aģentūru, bijis ASV kosmosa pētniecības centrā NASA. Tagad RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki K. Kalniņa vadībā Eiropas Kosmosa aģentūrai izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

K. Kalniņš stāsta, ka RTU zinātnieku uzdevums – izpētīt vizuāli grūti konstatējamu bojājumu ietekmi uz kosmosa satelītu konstrukcijām un pārbaudīt konstrukciju paliekošo nestspēju bojājumu ietekmē. Balstoties uz pētījumos iegūto rezultātu analīzi, zinātnieki izstrādās vadlīnijas Eiropas Kosmosa aģentūrai jaunu satelītu būvniecībā. RTU pētījums ļaus ražošanas procesā pārbaudīt, cik droša ir konkrētā satelīta konstrukcija, un nepieciešamības gadījumā to laikus nomainīt, neriskējot ar misijas norisi vai lidaparāta sabojāšanos atklātā kosmosā.

Kosmosa industrijā arī šķietami nebūtiskas kļūdas var radīt miljoniem lielus zaudējumus. Zinātnieks raidījumā min piemēru par kādu nesekmīgu Marsa ekspedīciju – cik miljardu tas izmaksājis, cik tūkstošu cilvēku darbs «aizgājis pa pieskari» tikai tāpēc, ka kāds kaut ko nesarēķināja, līdz galam nepārbaudīja. K. Kalniņš teic, ka viena problēma, kas pastāv zinātnē,– cilvēki necenšas pārbaudīt, vai eksperimenti ir ticami. «Vācijas Kosmosa aģentūra ir ieguldījusi vairākus miljonus tikai testēšanas procedūrā vien. Viņi 30 gadus to izkopuši līdz pēdējai niansei,» saka K. Kalniņš. Tāpēc Latvijas zinātniekiem vispirms ir jāpierāda, ka «pamatos mēs nekļūdāmies», jo vācietis nesaprot, kā trīs, četri vai pieci zinātnieki Latvijā var izdarīt to pašu, ko 500 cilvēku liels institūts Vācijā. «Tas nozīmē, ka mēs strādājam ar vismaz pieckāršu jaudu nekā viņi to darītu,» par eksperimentiem un to kvantitāti saka K. Kalniņš.

Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešamo vadlīniju izstrādei informāciju pētnieki iegūst, RTU laboratorijās no sertificētiem materiāliem izstrādājot satelītu konstrukciju prototipus. Tos izmanto, imitējot bojājumus, kas konstrukcijās  rodas transportēšanas un montāžas rezultātā. Dažādos testos zinātnieki pārbauda, kā atkarībā no bojājuma veida un vietas mainās konstrukcijas nestspēja. Savukārt testēšanas rezultāti tiek izmantoti datorsimulācijās, kas ļauj prognozēt uzvedību daudz lielākam kombināciju apjomam.

«Sevis pierādīšana – mēs pierādījām vairāk nekā no mums prasīja. Tas nozīmē, ka kolēģi un arī partneri saglabā ar mums kontaktu. Turpinātība ir tas visgrūtākais,» par situāciju Latvijā saka K. Kalniņš. Kāpēc tā? «Mums pašiem jāizdara darbs. Lai Vācija saprot, ka ar mums ir jāstrādā. Lai francūzis saprot – ar mums ir jāstrādā, jo tie čaļi visu izdarīja,» saka RTU zinātnieks.

Raidījums «Aculiecinieks» (21.01.2017.)

RTU RADA TEHNOLOĢIJAS DROŠIEM NĀKOTNES KOSMOSA SATELĪTIEM

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki Eiropas Kosmosa aģentūrai izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

RTU zinātnieku uzdevums — izpētīt vizuāli grūti konstatējamu bojājumu ietekmi uz kosmosa satelītu konstrukcijām un pārbaudīt konstrukciju paliekošo nestspēju bojājumu ietekmē. Balstoties uz pētījumos iegūto rezultātu analīzi, zinātnieki izstrādās vadlīnijas Eiropas Kosmosa aģentūrai jaunu satelītu būvniecībā. Tas nepieciešams, jo satelītu izgatavošana ilgst vairākus gadus, un šajā laikā, «kamēr katra no komponentēm «ceļo» caur daudzu cilvēku un robotu rokām, var rasties dažādas buktes un bojājumi,» skaidro RTU Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš.

Kosmosa industrijā arī šķietami nebūtiskas kļūdas var radīt daudzu miljonu zaudējumus. RTU pētījums ļaus ražošanas procesā pārbaudīt, cik droša ir konkrētā satelīta konstrukcija, un nepieciešamības gadījumā to laikus nomainīt, neriskējot ar misijas norisi vai lidaparāta sabojāšanos atklātā kosmosā.

Vadlīniju izstrādei nepieciešamo informāciju pētnieki iegūst, RTU laboratorijās no sertificētiem materiāliem izstrādājot satelītu konstrukciju prototipus. Tos izmanto, imitējot bojājumus, kas konstrukcijās  rodas transportēšanas un montāžas rezultātā. Dažādos testos zinātnieki pārbauda, kā atkarībā no bojājuma veida un vietas mainās konstrukcijas nestspēja. Savukārt testēšanas rezultāti tiek izmantoti datorsimulācijās, kas ļauj prognozēt uzvedību daudz lielākam kombināciju apjomam. Pēc datu analīzes taps Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešamās vadlīnijas.

RTU zinātnieku pētījums dos ieguldījumu ne tikai kosmosa konstrukciju drošībā, bet arī palīdzēs ietaupīt ražošanas izmaksas, jo satelītu un nesējraķešu projektēšanā patlaban nav viennozīmīgi definētas grūti konstatējamu bojājumu novērtēšanas prakses. Tāpēc tiek būvētas konstrukcijas ar neadekvāti augstu drošības rezervi un palielinātu masu, kas ievērojami sadārdzina ekspluatācijas izmaksas, jo atklātā kosmosā jānogādā papildu svars.

Video autors — Elīna Karaseva.