RTU industriālais doktorants attīsta jaunu materiālu ēku siltināšanai no būvniecības atkritumiem

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā. Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja. 

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris. Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

«Atkritumiem, kas rodas fibrolīta plākšņu ražošanā, ir pievienotā vērtība, jo to sastāvā ir koksnes gabaliņi un cements. Tos pārstrādājot, mēs izgatavojam inovatīvu saistvielu.  Sajaucot saistvielu ar koksnes ēveļskaidām, mēs iegūstam materiālu ar siltumizolācijas īpašībām starpsienu pildīšanai,» skaidro industriālais doktorants P. Ārgalis. Viņš norāda, ka materiālam ir laba siltumvadītspēja, turklāt tas ir videi daudz draudzīgāks par ēku siltināšanā aktīvi izmantoto putupolistirolu. Cementa otrreizēja izmantošana samazina būvniecības atkritumu daudzumu un nozares negatīvo ietekmi uz vidi.

Lai validētu tehnoloģiju un pārbaudītu jauno materiālu reālos apstākļos, šovasar uzbūvēta un siltināta dārza mājiņa. Tā aprīkota ar sensoriem, kas mēra temperatūru, relatīvo mitrumu un siltuma plūsmu. Dati ļauj pētniekiem reāllaikā sekot līdzi materiāla īpašībām un uzvedībai, ja nepieciešams, koriģējot tā sastāvu vai iestrādes metodi. P. Ārgalis laboratorijas apstākļos turpina materiāla pētīšanu un attīstīšanu, analizē tā siltuma plūsmu, siltumvadības koeficientu, blīvumu, spiedes un arī lieces stiprību. Šie rādītāji ir būtiski, lai nākotnē pamatotu materiāla lietošanu industrijā.

«Sadarbība ar SIA «Cewood» ir jau otrais industriālā doktoranta projekts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūtā. Mēs esam ļoti gandarīti par produktīvu sadarbību starp industriju un universitāti, risinot nozarei aktuālas problēmas,» pauž ir RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka.

P. Ārgalis ir ceturtais industriālais doktorants RTU. Industriālo doktorantu programma ir RTU izveidota zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības iniciatīva, kas sekmē inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Attīstot ciešāku sadarbību, pētniecībā iesaistās industrijas pārstāvji, bet doktoranti izstrādā promocijas darbus uzņēmumu inovāciju vajadzībām.

Roboti, droni, virtuālā realitāte un liesmojoši eksperimenti gaidīs apmeklētājus RTU Zinātnieku naktī Ķīpsalā

Pēc divu gadu pārtraukuma, kad pandēmijas dēļ bija ierobežota pulcēšanās, piektdien, 30. septembrī, plkst. 18.00–22.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti un zinātnieki atvērs laboratoriju durvis RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā un gaidīs Zinātnieku nakts apmeklētājus, lai parādītu un pastāstītu, kādus pētījumus veic inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju pētnieki. 

Laikā, kad sekojam līdzi savam enerģijas patēriņam, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē būs iespējams piedalīties energoefektivitātes mācību stundā un uzzināt, kā ikdienā varam ietaupīt elektroenerģiju. Piemēram, varēs apgūt elektroenerģijas patēriņa mērītāja lietošanu, lai noskaidrotu dažādu elektroiekārtu jaudu un iemācītos vienkārši aprēķināt to enerģijas patēriņu. Būs arī iespēja uzzināt, kā enerģiju iegūst no saules un vēja un paviesoties uz fakultātes mājas jumta, kur izvietoti saules paneļi un vēja turbīna. Ekskursijas – plkst. 19.00 un 20.00.

Varēs iepazīties arī ar tehnoloģijām – sensoriem, droniem, Pepper robotiem, ko izmanto viedo pilsētu vadībā, kā arī atraktīvā veidā nostiprināt zināšanas par elektrotehnikas pamatlikumiem, bet «Latvenergo» radošajā laboratorijā salodēt sev mazu LED lukturīti.

Savukārt apmeklētāju radošās idejas gaidīs zinātnieki, kuri ikdienā strādā ar liela kustību diapazona robotizēto simulatoru jeb lielo robotu, kuram Zinātnieku naktī tiks izsludināts vārda došanas konkurss. Labāko robota vārdu autori saņems balvas, taču visi apmeklētāji varēs vērot robotu darbībā, izmantojot arī virtuālās realitātes brilles, un iepazīties gan ar robota vadības algoritmu tehnoloģijām, gan uzzināt, ko šādi lieli roboti spēj paveikt un kur tos izmanto gan zinātnē, gan rūpniecībā.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē notiks virtuālās realitātes demonstrējumi, kas balstīti uz zinātnieku uzmērītiem datiem, izmantojot lidmašīnas, dronus un lāzerskenerus, kā arī būs iespēja virtuāli ceļot pa RTU studentu pilsētiņu, neatstājot fakultātes telpas.

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē apmeklētājus sagaidīs dūmojošas kolbas, gaismu emitējoši organiskie savienojumi, lāzeri un eksperimenti, kuros māksla savienosies ar elektroķīmiju, bet pagalmā ik stundu tiks demonstrēti liesmojoši eksplozīvi eksperimenti.

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē Zinātnieku nakts apmeklētāji uzzinās, kas ir skaņa un kā tā rodas, kā arī iepazīsies ar optiskajām šķiedrām un sensoriem un uzzinās, kā optiskās tehnoloģijas lieto datu pārraidē.

Savukārt RTU Zinātnes un inovāciju centrā apmeklētāji uzzinās, kas ir prototipēšana un kāpēc tā nepieciešama zinātnieku darbā, kā arī ikvienam būs iespēja iepazīties ar 3D printeriem, lāzergriezēju un citām tehnoloģijām, kuras zinātnieki un studenti izmanto prototipu veidošanā.

RTU Zinātnieku nakts programma.

RTU 3D betona drukāšanas laboratorijas aprīkojumu papildina SIA «Reaktīvs» dāvinājums

Baltijā vienīgajā 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā zinātnieku un studentu darbam pieejama jauna iekārta – javas maisītājs/pumpis «M-Tec Duo Mix», ko izmanto betona sagatavošanai un padošanai printēšanai. Iekārtu laboratorija saņēmusi dāvinājumā no profesionālās celtniecības tehnikas tirdzniecības, nomas un servisa uzņēmuma «Reaktīvs».

Laboratorijas vadītājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka ir pateicīgs par uzņēmuma dāvinājumu – aprīkojuma pilnveide paver arvien plašākas iespējas studentu apmācībā un pētniecībā. Īpaši viņš novērtē to, ka tagad universitātē ir pieejama iekārta, ko aktīvi izmanto arī 3D betona drukāšanas nozares profesionāļi. Tā ir dāvana arī visai Būvniecības inženierzinātņu fakultātei, kas teju kā tikusi pie modernām studiju un pētniecības telpām. 1. septembrī svinīgi tika atklāta atjaunotā fakultātes ēka.

«SIA «Reaktīvs» virsmēŗkis ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm celtniecības nozares iekārtu un aprīkojuma attīstībā un veicināt pēc iespējas efektīvāku darbaspēka izmantošanu celtniecības objektos. Tieši tāpēc – lai sekmētu šā brīža modernāko un aktuālāko virzienu attīstību Latvijā, esam priecīgi atbalstīt un sadarboties ar RTU 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju!» pauž uzņēmuma izpilddirektors Gundars Zariņš. Uzņēmums Latvijā un Baltijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.

3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju RTU izveidoja 2021. gadā partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA «Sakret», liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā. Laboratorija nodrošinās zināšanas un infrastruktūru studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādām ar būvniecību saistītām industrijām.

Dāvinājums RTU 3D betona drukāšanas zinātniskajai laboratorijai no SIA Reaktīvs

Atklājot atjaunoto Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, RTU uzlabo studiju un pētniecības kvalitāti

Līdz ar atjaunotās Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas atklāšanu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēdz būtisku posmu Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstīšanā, nodrošinot modernu, energoefektīvu un labi aprīkotu studiju vidi visiem RTU studentiem.

No šī akadēmiskā gada visas inženierzinātņu fakultātes atrodas jaunbūvētās vai atjaunotās ēkās Ķīpsalas studentu pilsētiņās, turklāt tās savstarpēji savienotas, sekmējot starpdisciplinaritāti un inovācijas, kas iespējamas sadarbojoties dažādu jomu pētniekiem un studentiem.

«Varam optimāli izmantot profesoru un mācībspēku resursus, attīstīt pētniecību un sadarbību. Studentiem šeit ir izveidota īpaši attīstoša vide, lai RTU kļūtu ne vien par vadošo inženierzinātņu centru Baltijā, bet ļoti spēcīgu pētniecības centru visā Ziemeļeiropā,» atklājot atjaunotās Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) ēku, uzsvēra RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Viņš pauda, ka BIF personālam šī ir īpaša diena, jo viņi atgriežas savā ēkā, kas kļuvusi daudz modernāka un skaistāka.

Gandarījumu pauda arī BIF dekāns Mārtiņš Vilnītis: «Mums ir ēka, vieta, kur attīstīties un attīstīt trīs būtiskākās vietas – nodrošināt izcilu studiju procesu, sagatavojot studentus būvniecības industrijai, veikt zinātnisko pētniecību, kam mums tagad ir pietiekami plašas telpas, un sadarboties ar industriju. Man ir patiess prieks, ka šodien klātesošs ir Valsts prezidents Egils Levits, jo tas apliecina, ka valsts domā par būvniecību un inženieriem, ko RTU sagatavo, jo inženieri ir nepieciešams valsts ilgtspējīgai un stabilai attīstībai.»

Savukārt Valsts prezidents, uzrunājot RTU saimi, uzsvēra, ka bez zinātnes Latvijas attīstība nav iespējama. Viņš pateicās gan RTU pētniekiem par tiekšanos uz izcilību un kvalitatīvo darbu dabaszinātņu un tehnoloģiju nozarē, gan mācībspēkiem un administratīvajam personālam, izglītojot studentus – nākamos zinātniekus un speciālistus.

Vizītes laikā Ķīpsalas studentu pilsētiņā E. Levits apmeklēja vairākas laboratorijas, iestādīja koku un tikās ar RTU vadību, zinātniekiem un studentiem. Pārrunājot ar RTU pārstāvjiem aktuālos universitātes un augstākās izglītības sektora jautājumus, viņš novērtēja RTU vadības tālredzīgo skatījumu noteikt tādus prioritāros pētījumu virzienus kā zaļās inovācijas un enerģētika, kas šobrīd ir ne tikai pētnieciskās intereses, bet visas valsts nacionālās drošības jautājums.

RTU saimi un industrijas pārstāvjus BIF ēkas atklāšanas pasākumā uzrunāja arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšteins.

BIF ēkas atjaunošana ir daļa no RTU teritoriālā kompleksa otrās kārtas, kurā līdz šim jau atjaunota ēka Ķīpsalas ielā 6B, ļaujot uz mūsdienīgām telpām pārcelties Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātei, uzbūvēta jauna ēka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei, kas iepriekš mita pielāgotās telpās ārpus Ķīpsalas, un auditoriju centrs. Turpinot attīstību, vēl plānota Baltijas Biomateriālu ekselences centra būvniecība.

RTU teritoriālā kompleksa otrās kārta tiek īstenota, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējumu.

«Mēs esam ļoti lepni, ka bijām daļa no šī projekta, lai modernizētu RTU studentu pilsētiņu un uzlabotu Latvijas augstskolu izglītības kvalitāti,» pauž Eiropas Padomes Attīstības bankas vadītājs Karlo Monticelli. «Ieguldījums izglītībā, lai sasniegtu labākus rezultātus, ir viena no mūsu galvenajā prioritātēm, un mēs cenšamies īstenot šo svarīgo misiju visās mūsu 42 dalībvalstīs.»

Atjaunotajā BIF ēkā izveidotas modernas studiju un pētniecības telpas, kur topošajiem būvniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas, transportbūvju, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju profesionāļiem būs iespēja gūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, bet zinātniekiem – turpināt attīstīt inovatīvas būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas un materiālus, rast risinājumus siltumapgādes, ēku energoefektivitātes un ūdens nozares problēmām, kas kļūst arvien aktuālākās kā vietējā, tā globālā mērogā, izvērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādos ar būvniecību un ģeomātiku saistītos procesos utt.

BIF ēka ir arī RTU rektorāta mājvieta. Tajā atradīsies arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas nodrošina atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā.

BIF ēku pārbūvēja SIA «Merks». Projekts īstenots, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējumu: «Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai» (vienošanās Nr. 8.1.1.0/17/I/002), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktūras attīstība Viedās specializācijas jomās» (Nr. 1.1.1.4/17/I/004), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra energoefektivitātes paaugstināšana Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā» (Nr. 4.2.1.2/19/I/020).

RTU rektora uzruna darbiniekiem, jauno studiju gadu sākot

2. septembrī plkst. 10.15 RTU auditoriju mājas «Domus Auditorialis» zālē notiks RTU rektora akadēmiķa Leonīda Ribicka tikšanās ar RTU darbiniekiem, lai kopīgi atskatītos uz pagājušajā gadā paveikto un iezīmētu jaunajā studiju gadā sasniedzamos mērķus.

Pasākuma laikā RTU darbinieki, kuri ir godprātīgi strādājuši un snieguši nozīmīgu ieguldījumu RTU attīstībā, saņems Sudraba apbalvojuma zīmes, kas radītas par godu RTU dzimšanas dienai un simbolizē izaugsmi, attīstību un jaunradi.

Rektora uzrunu interesenti varēs vērot arī tiešraidē ORTUSā.

Pirms rektora uzrunas plkst. 10.00 uz sēdi pulcēsies RTU Satversmes sapulces sēde.

Svinīgi atklās atjaunoto BIF ēku

 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadībai un saimei, svinīgi tiks atklāta Būvniecības inženierzinātņu fakultātes atjaunotā ēka 1. septembrī plkst. 14.00 Ķīpsalas ielā 6A, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Līdz ar šīs ēkas atklāšanu tiek pabeigts nozīmīgākais posms Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūras attīstībā – no šī akadēmiskā gada visu RTU fakultāšu studenti studēs mūsdienīgās, energoefektīvās un labi aprīkotās telpās.

Līdz ar ēkas pārbūvi Būvniecības inženierzinātņu fakultāte (BIF) ir ieguvusi modernas studiju un pētniecības telpas. Tur topošajiem būvniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas, transportbūvju, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju profesionāļiem būs iespēja gūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, bet zinātniekiem – turpināt attīstīt inovatīvas būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas un materiālus, rast risinājumus siltumapgādes, ēku energoefektivitātes un ūdens nozares problēmām, kas kļūst arvien aktuālākās kā vietējā, tā globālā mērogā, izvērst digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādos ar būvniecību un ģeomātiku saistītos procesos utt.

BIF ēka būs arī RTU rektorāta mājvieta. Tajā atradīsies arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas nodrošina atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā.

Svinīgajā ēkas atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents, RTU un būvniecības nozares pārstāvji. E. Levits vizītes laikā Ķīpsalas studentu pilsētiņā tiksies arī ar RTU vadību un studentiem, apmeklēs zinātniskās laboratorijas, iepazīsies ar būvniecības inovācijām un zaļajām tehnoloģijām, ko attīsta RTU zinātnieki, kā arī izzinās augstskolā izveidoto inovāciju ekosistēmu. Valsts prezidents studentu pilsētiņā arī iestādīs koku. Svinot RTU 160. jubileju, šogad Ķīpsalā tiek stādīti 160 koki.

Studentu pilsētiņu Ķīpsalā RTU mērķtiecīgi veido par Baltijā lielāko un modernāko inženierzinātņu centru. RTU teritoriālā kompleksa otrās kārtas īstenošanā jau atjaunota ēka Ķīpsalas ielā 6B, ļaujot uz mūsdienīgām telpām pārcelties MTAF, uzbūvēta jauna ēka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei, kas iepriekš mita pielāgotās telpās ārpus Ķīpsalas, un auditoriju centrs. Tagad vienuviet Ķīpsalā koncentrējas visas RTU inženierzinātņu fakultātes, Laboratoriju māja, Zinātniskās bibliotēka, studentu dienesta viesnīcas un peldbaseins. Turpinot attīstību, vēl plānota Baltijas Biomateriālu ekselences centra būvniecība.

BIF ēku pārbūvēja SIA «Merks». Projekts īstenots, piesaistot ERAF un Eiropas Padomes attīstības bankas finansējumu: «Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai» (vienošanās Nr. 8.1.1.0/17/I/002), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktūras attīstība Viedās specializācijas jomās» (Nr. 1.1.1.4/17/I/004), «Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra energoefektivitātes paaugstināšana Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā» (Nr. 4.2.1.2/19/I/020).

Divas RTU doktorantes saņem “L`ORÉAL-UNESCO” balvu “Sievietēm zinātnē”

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) doktorante Anda Barkāne un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) doktorante Laura Vītola saņem prestižo «L`ORÉAL-UNESCO» balvu «Sievietēm zinātnē».

A. Barkāne ir pētniece RTU MLĶF Polimērmateriālu institūtā. Viņa saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai. Šī unikālā pētījuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu dabai draudzīgu alternatīvu, lai aizstātu uz naftas bāzes ražotās komerciālās tintes, ko izmanto 3D drukā. Pētījumā tiek veikta celulozes modifikācija, lai uzlabotu tintes izmantošanas īpašības un veiktspēju.
Savukārt BIF pētniece L. Vītola tiek apbalvota par pētījumu, kurā izstrādā ilgtspējīgus zema blīvuma ģeopolimēru bāzes būvmateriālus. Pētījumā tiek rasti risinājumi dažādu industriālo blakusproduktu un atkritumu iespējamai izmantošanai būvmateriālu izgatavošanā. Šī pētījuma rezultātā industriālie atkritumi un blakusprodukti kļūst par vērtīgiem izejmateriāliem, samazinot neatjaunojamo resursu patēriņu.

Šogad «L`ORÉAL» sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmā «Sievietēm zinātnē» apbalvo septiņas talantīgas jaunās zinātnieces, trīs no viņām pārstāv Latviju. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai «L`ORÉAL-UNESCO» «Sievietēm zinātnē» starptautisko uzlecošo talantu programmai.

«Lepojamies ar to, ka šogad L`ORÉAL, UNESCO un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā projektu konkursā piedalījās 33 ļoti talantīgas Latvijas zinātnieces – gan Latvijas augstskolu, gan zinātnisko institūtu pārstāves. Žūrijas komisija ar gandarījumu atzīmē pretendentu iesniegto projektu augsto zinātnisko līmeni, aktualitāti un sasaisti ar valstij svarīgiem zinātnes un pētniecības virzieniem. Mēs priecājamies, ka varam atbalstīt trīs Latvijas zinātnieces to ceļā uz zinātnes virsotnēm ar prestižo «L`ORÉAL-UNESCO» Baltijas jauno talantu programmu «Sievietēm zinātnē», tādējādi apliecinot savu cieņu viņu izcilajam sniegumam un pienesumam zinātnē, pētniecībā un inovācijā,» uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Kopš 2005. gada, kad «L`ORÉAL-UNESCO» programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmušas 54 zinātnieces no Latvijas. Papildus jau sesto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas desmit zinātnieces no Lietuvas un desmit no Igaunijas.

«Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti.  Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,» pauž «Sievietēm zinātnē» patronese, bijuši Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Apbalvojumu programmu pirms 18 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, «L`ORÉAL», UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien programma kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.

«Lai turpinātos zinātnes attīstība, pasaulē nepieciešams miers. Taču arī miers var būt zinātnē sakņots. Priecājamies atbalstīt izcilas zinātnieces, kuru atklājumi un idejas nākotnē kļūs par nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai attīstībai un sekmēs mieru visā pasaulē,» atzīst UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Starptautiskā programma «Sievietēm zinātnē» tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika «L`ORÉAL» un UNESCO ir apņēmušās veicināt sieviešu skaita pieaugumu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā.

https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?embed=0&id=161813&time=-1_0&size=16×9&theme=white&detached=1

Prof. Holm Altenbach vieslekcija “Composite Materials: Development – Characterization – Analysis – Applications “ 19. maijā, Ķīpsalā.

Prof. Holm Altenbach ir viens no vadošiem zinātniekiem : kompozītu materiālu / konstrukciju mehānikas jomā ( ne tikai Vācijā , bet arī pasaulē).

Laipni tiek uzaicināti, kā studenti tā arī zinātniskais / akadēmiskais personāls, 19.maijā pl. 16:00;  Ķīpsalas  6B, 422 auditorijā apmeklēt Vācijas viesprofesora lekciju (angļu valodā).

Īsa informācija par Prof. H. Altenbach aktivitātēm:

Izglītība:
Diploms ar izcilību (mašīnu dinamika un stiprums), 1974 – 1980, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts (Darba vadītājs: Doc. Dr P.A. Žilins).
Tehnisko zinātņu kandidāts (ekvivalents doktora grādam), 1980 – 1983, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts (Darba vadītājs: Prof. Dr. V.A. Palmovs).
Tehnisko zinātņu doktors, 1985 – 1987, Fizikas un mehānikas fakultāte, Ļeņingradas Politehniskais institūts.

Dalība organizācijās:
GAMM (Starptautiskā lietišķās matemātikas un mehānikas asociācija).
EUROMECH (Eiropas Mehāniķu biedrība).

Pašreiz:
Pilntiesīgs profesors (Inženiermehānika) Otto-von-Guericke-University, Mašīnzinību fakultātē, Mehānikas institūtā (kopš 2011), Mehānikas institūta izpilddirektors no
2015. gada.

Cita būtiska informācija:

Publikācijas un lekcijas
– 24 grāmatu (mācību grāmatas, monogrāfijas) autors / līdzautors,
– 59 grāmatu redaktors / līdzredaktors (darbu krājums, rakstu krājums),
– 324 zinātniski recenzēti raksti
– 162 grāmatu ieguldījumi (daļēji recenzēti)
– 118 ieguldījumi konferences materiālos (daļēji recenzēti)
– Aptuveni 552 zinātniskās lekcijas
h koeficients
– Scopus 36, Web of Science 33, Google Scholar 48 (visi), 35 (kopš 2017. gada)
PhD / DSc aktivitātes
– 51 promocijas darba, 3 DSc darbu vadītājs
– 49 doktora darbu recenzents, 11 DSc darbu recenzents

Redaktora darbības:
– Springer sērijas “Advanced Structured Materials” līdzredaktors kopš 2010. gada
– Encyclopedia of Continuum Mechanics līdzredaktors (Pavasaris 2020)
– Žurnāla vadošais redaktors (2004–2014) un galvenais redaktors (2005. gada līdz šim).
– Lietišķās matemātikas un mehānikas žurnāla (ZAMM) vadošais redaktors (2004.–2014. gads) un galvenais redaktors (2005. gada līdz šim) — vecākais mehānikas žurnāls Vācijā (dibināja Ričards fon Misess 1921. gadā).
– žurnāla “Continuum Mechanics and Thermodynamics” padomdevēja redaktore kopš 2011.
– žurnāla “Mechanics of Composite Materials” (Springer) asociētais redaktors kopš 2014.

Forums “Ilgbūtība”

Aicinām RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes mācībspēkus un darbiniekus klātienē apmeklēt forumu “Ilgbūtību”, kas notiks piektdien, 13. maijā (Fantadroms, Jaunā Teika, Gustava Zemgala gatvē 74).
 Forumā piedalīsies vairāk nekā 20 eksperti un nozares profesionāļi, kuri dalīsies praktiskos pieredzes stāstos par ilgtspējīgiem risinājumiem, idejām un jau realizētiem projektiem, kā arī diskutēs, kādi šobrīd ir priekšnosacījumi tālredzīgai organizācijas darbībai. Forumā būs gan lekcijas, gan ekspertu diskusijas. BIF fakultātei rezervētas 15 bezmaksas vietas dalībai klātienē!
Interesentus lūdzam pieteikties (nosūtot vārds, uzvārds un e-pasta adrese) uz epasta adresi sintija.krasta@rtu.lv līdz pl. 17:00, 11. maijam.
 Vairāk par forumu un lektoriem: https://www.stasti.lv/ilgbutiba/

BIF Zinātnes brokastis 2022. gada 13. maijā plkst. 10:00

Aicinām piedalīties BIF Zinātnes brokastīs 2022. gada 13. maijā plkst. 10:00 Ķīpsalas ielā 6B 313. telpā. Pirmais no regulāri plānotajiem pasākumiem būs veltīts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnisko publikāciju konkursam.

Šogad konkursam ir pieteiktas 4 publikācijas, un Zinātnes brokastīs būs iespēja iepazīties tuvāk ar šiem pētījumiem 15-20 minūšu garās prezentācijās:

  1. Impact of impinging jet ventilation on thermal comfort and indoor air quality in office buildings (Prof. A. Borodiņecs)  
  2. Laboratory Investigation of Crumb Rubber in Dense Graded Asphalt by Wet and Dry Processes (dokt. A. Riekstiņš)  
  3. Recycling of Rice Husks Ash for the Preparation of Resistant, Lightweight and Environment-Friendly Fired Bricks (vad. pētn. V. Haritonovs)  
  4. Triboelectrification of Nanocomposites Using Identical Polymer Matrixes with Different Concentrations of Nanoparticle Fillers (vad. pētn. A. Kovaļovs)  

Pasākums plānots klātienē un atbilstoši brokastīm, tāpēc lūgums līdz pasākuma laikam reģistrēties, izmantojot saiti:  

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc-jsNH9jDHM2l6Ac-KFApEK9OYP2B_AK-6rEkfTNkxqkKCdA/viewform?usp=sf_link