«Liels paldies Satversmes sapulcei, kas man ir uzticējusies un nobalsojusi par iesāktā darba turpinājumu – par spēcīgu RTU un par mūsu valsts nākotni, kas nav iedomājama bez RTU, jo mēs palīdzam veidot Latvijas tautsaimniecību un attīstīt zinātnē balstītu ekonomiku. RTU studiju procesam ir jākļūst personalizētākam, studentus vairāk iesaistot pētniecībā, inovāciju radīšanā un inženierdizainā, tā veicinot nepieciešamo nākotnes prasmju apguvi. Kā zinātnes universitātei RTU uzdevums ir radīt zināšanas un nodrošināt to pārtapšanu par globāla mēroga tehnoloģijām, veidojot universitāti par dinamisku, atvērtu un iekļaujošu zināšanu centru ne tikai Latvijā un Baltijā, bet Ziemeļvalstu reģionā,» saka T. Juhna.

Par zinātņu prorektoru T. Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Paralēli administratīvajam darbam T. Juhna aktīvi darbojas zinātnē – vadot un kā zinātnieks piedaloties vietējos un starptautiski finansētajos zinātnes projektos. Pēdējie nozīmīgākie – kopā ar sadarbības partneriem izstrādāti risinājumi Covid-19 monitorēšanai vidē – notekūdeņos, kā arī septiņi prototipi, kas uzlabo pakalpojumu noturību un kvalitāti veselības aprūpes zonās Covid-19 un citu infekcijas slimību laikā. Savukārt studiju jomā T. Juhna ir izveidojis jaunu starptautisko bakalaura studiju programmu «Biotehnoloģija un bioinženierija», un pēc T. Juhnas iniciatīvas RTU ir izveidoti un ieviesti jauni studentu mācību veidi, piemēram, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīva «Industriālais doktors», kuras mērķis – attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību.

RTU rektoru atbilstoši universitātes Satversmei ievēlē Satversmes sapulce, kuru veido 200 RTU saimes ievēlēti darbinieki un studenti. T. Juhnu un J. Grēviņu kā rektora amata pretendentus RTU padome izvēlējās no deviņiem kandidātiem, kuri bija pieteikušies RTU rektora amata konkursam. Konkursu izsludināja pagājušā gada rudenī, un pretendentu atlasē piedalījās personāla atlases kompānija «Eiro Personāls» un RTU padomes izveidotā Nominācijas komisija. Abi kandidāti mēneša garumā savas RTU attīstības vīzijas debatēs prezentēja RTU saimei.

RTU padome jaunajam rektoram ir izvirzījusi vairākus uzdevumus – RTU ir jāiekļūst starptautisko reitingu 500 spēcīgāko universitāšu saimē, RTU nepieciešams turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un inovācijas, kā arī RTU ir jāpiesaista finansējums no zinātniskās darbības un sadarbības ar industriju.

Debašu laikā rektora amata kandidāti izklāstīja savu redzējumu un atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Jautājumus ikviens varēja uzdot klātienē vai iesūtīt e-pastā un tērzētavā menti.com.

Diskusiju cikls sākās ar jautājumu: «Vai kandidātiem ir izstrādāta stratēģija ārvalstu vieslektoru piesaistei?».

Pēc T. Juhnas domām ārvalstu mācībspēku piesaiste iet kopsolī ar RTU personāla politikas pilnveidi. Lai piesaistītu ārvalstu mācībspēkus, ir nepieciešams komunicēt šādu iespēju, ir vajadzīgs skaidrs process un atbilstoša apmaksas sistēma. Savukārt J. Grēviņš uzskata, ka ir nepieciešama vide un finansiālais atbalsts. Pēc RBS direktora domām ārvalstu mācībspēki uz RTU brauktu strādāt tikai par lielu algu, tāpēc klātesošie tikai aicināti uzturēt kontaktus ar ārzemēs esošajiem latviešiem, jo tos aicināt atpakaļ uz Latviju kā mācībspēkus būs lētāk.

Klātesošos interesēja abu kandidātu viedoklis par nepieciešamību regulāri strādāt ar skolām un skolēniem katrā RTU specialitātē. T. Juhna atzīmēja RTU jau paveikto šajā jomā, tostarp zinātniski pētnieciskos darbus, RTU Inženierzinātņu vidusskolu, norādot, ka noteikti nepieciešams darbu ar skolām stiprināt, lai popularizētu inženierzinātnes. Pavasarī plānots atklāt RTU veidoto zinātkāres centru «Futurimo Rīga». Tas būs labs atbalsts šādām aktivitātēm. Turklāt tieši sadarbībai ar skolām ir jāstiprina RTU reģionālie studiju un zinātnes centri. Kā piemēru T. Juhna minēja Cēsis. J. Grēviņš akcentēja, ka skolās ir ieviesta programma «Skola 2030», un mūs kā universitāti interesē augstākā līmeņa priekšmeti vidusskolās. ASV un Lielbritānijā augstākā līmeņa priekšmetus skolām uztur augstskolas. RTU DITF jau strādā pie Harvarda Universitātes, Oksfordas un Kembridžas Universitāšu materiālu sagatavošanas skolām. Šādas sadarbības mērķis ir kontrolēt gan mācību procesu, gan eksāmenu norisi, jo tas ir būtiski universitātei, lai uzņemtu studentus.

Diskusijā izskanēja arī jautājums par dārgajām telpu uzturēšanas izmaksām Ķīpsalā un iespējamiem risinājumiem šajā jomā. T. Juhna uzsvēra nepieciešamību optimizēt telpu izmantošanu un ieviest energoefektivitātes risinājumus. Savukārt J. Grēviņš aicināja visus vairāk uzturēties Ķīpsalā, solot siltuma izmaksas centralizēt.

Taujāti par būtiskākajām problēmām administrācijas darbā, kas būtu jārisina, T. Juhna norādīja, ka svarīgi ir samazināt administratīvo slogu, kas šobrīd gulstas uz fakultātēm, lai zinātnieki un mācībspēki varētu efektīvāk darīt savu darbu. Otrs risināmais jautājums ir izmaksu samazināšana un servisa uzlabošana. Savukārt J. Grēviņš norādīja, ka mainoties pārvaldības modelim, visi uzstādījumi no padomes un stratēģijas realizācija ir jākaskadē dekāniem, prodekāniem un institūtu direktoriem. Katram šajā ķēdē būs jādara savi darbi ar noteiktiem atbildības līmeņiem. Otra prioritāte būtu birokrātijas samazināšana finansējuma piesaistes jomā universitātē.

Diskusijas dalībnieki interesējās, kādos pētniecības projektos abi rektora amata pretendenti ir iesaistīti un kādi ir viņu pienākumi šajos projektos, un saņēma detalizētas atbildes.

T. Juhna stāstīja par «Apvārsnis 2020» projektu «ITS-THIN» programmā «FET Open», kur viņa vadībā starpdisciplināra un starptautiska komanda izstrādā inovāciju – membrānas tipa jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu. Kopā ar ķīmiķiem ir izstrādāta jauna fotokatalītiskas oksidācijas metode, kas ir iekļauta attīrīšanas iekārtā. Ļoti plāns optiskais vads tiek pārklāts ar katalizatoru (titāna dioksīdu), kas ultravioletā starojuma ietekmē rada aktīvos radikāļus, kuri noārda bioloģisko slāni. Rezultātā taps unikāls produkts, ko varēs izmantot ūdens attīrīšanai dažādos veidos un mērogos.

Savukārt J. Grēviņš izklāstīja savu lomu uzņēmumu LMT un «MikroTik» izveidotā projekta «Genomu datu tīkls» realizācijā. Viņš skaidroja, ka vadības sistēmas ir joma, kas integrē lielas sistēmas – cilvēkus, iekārtas un mašīnas, lai atvieglotu mūsu ikdienu. J. Grēviņa zinātniskais pienesums šajā projektā ir tehnisko, ekonomisko un juridisko protokolu veidošana organizāciju savstarpējas sadarbības nodrošināšanai, lai informācija nokļūtu RTU datu centros un to varētu izmantot dažādās organizācijas, tostarp arī projektā iesaistītā Rīgas Stradiņa universitāte. Robežas šajā jomā ir ļoti mainīgas, un tieši jautājumi par maksu ir J. Grēviņa zinātniskās darbības fokusā jau ļoti sen.

Izklāstot savas domas par veicamajiem uzlabojumiem datu apstrādes un pārvaldības jomā, lai atvieglotu RTU kolēģu darbu, T. Juhna aicināja ieviest vienotu sistēmu, panākot mazāku cilvēku iesaisti. Arī J. Grēviņš uzsvēra, ka vajadzētu centralizēt, integrēt un standartizēt sistēmas, kā arī koplietot universitāšu infrastruktūru valsts mērogā.

Diskusijā tika skarts arī jautājums par gaidāmo augstākās izglītības modeļa maiņu un studiju kvalitāti, kas varētu kristies, ja Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis būs nodrošināt absolventu skaita atbilstību finansētajām budžeta vietām. T. Juhna uzsvēra, ka kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izmantot vairākus instrumentus, starp tiem, piemēram, uzņemšanas prasību paaugstināšanu. Noteikti ir jādomā par kvalitātes jautājumiem, mācībspēku zināšanu n prasmju pilnveidi un citiem jautājumiem. Savukārt J. Grēviņš darīs visu, lai rūpētos par studentu nodrošināšanu ar papildus materiāliem un nodarbībām, kā arī veicinās servisus ārpus pedagoga darba, piemēram, psihologa pakalpojumus. Viņaprāt, studentu skaita izlīdzināšanas risku ir jāuzņemas augstākajai administrācijai un dekāniem.

Nepilna laika un neklātienes apmācības attīstībai tika solīti dažādi risinājumi. T. Juhna ieteica vairāk domāt par mūžizglītību un veidot skaidru sistēmu, lai cilvēki no industrijas varētu pēc nepieciešamības pilnveidot savas profesionālas kompetences. Piemēram, RTU nodrošina iespēju apgūt dažādus priekšmetus un, saliekot apgūto kopā, var iegūt diplomu. To visu var darīt, izmantojot mūsdienīgus dažāda veida tehniskos risinājumus un arī klātienes darbu. J. Grēviņš atzīmēja, ka mūsu kā klātienes universitātes uzdevums ne vairs tik daudz saistīts ar zināšanu nodošanu studentiem, bet gan ar mācīšanās procesa un domu apmaiņas veicināšanu, studentu motivēšanu un ieinteresēšanu mācīties. Līdz ar to RTU uzdevums ir no visas pasaules lokalizēt studiju kursus un bāzes materiālus angļu valodā, lai studenti varētu efektīvi mācīties mājās, un mēs klātienē vai reālā laikā attālināti nodrošinātu mijiedarbību starp mācībspēku un studentu un veidotu motivāciju pirms tikšanās ar profesoru 4 līdz 5 stundas mācīties patstāvīgi.

Runājot par mācībspēku atalgojuma paaugstināšanu, kā pirmos veicamos darbus T. Juhna minēja atalgojuma politikas pārskatīšanu un atalgojuma būtisku paaugstināšanu tiem mācībspēkiem, kuri aktīvi iesaistās studiju procesā, piebilstot, ka viens no būtiskiem nosacījumiem ir terminētu līgumu aizvietošana ar ilgtermiņa līgumiem. Svarīgi ir veidot drošības sajūtu un pastāvīgumu darba attiecībās. Lai arī RTU piešķirtais budžets nav būtiski pieaudzis, tomēr T. Juhna redz iespēju papildus izmantot struktūrfondus un jaunos finansēšanas mehānismus, kas var palīdzēt palielināt RTU akadēmiskā personāla atalgojumu. J. Grēviņš uzskata, ka pašlaik sistēma ir sadrumstalota. Pirmais darbs ir sakārtot finanšu sistēmu un panākt, lai cilvēkam būtu viens līgums par konkrētu summu. Pēc tam katedras vadītājs vai dekāns vienotos par to, kas par šo summu ir darāms, un fiksētu to amata aprakstā. Mērķis ir konsolidēt finansējumu no dažādiem avotiem un risku par ienākumiem pārcelt no zinātnieka vai pedagoga uz administrācijas pleciem.

Abu rektora amata kandidātu ieceres attiecībā uz prorektoru atbildības jomām, kopš pirmajām debatēm ir palikušas nemainīgas, tomēr šoreiz jau nedaudz detalizētāk iezīmējās visu prorektoru veicamie darbi. T. Juhna savā komandā redz studiju, zinātņu, inovāciju un attīstības prorektorus, kuri darbosies ciešā sadarbībā ar administratīvo direktoru un finanšu direktoru. Viņa mērķis ir nākotnē vairāk piesaistīt RTU papildus līdzekļus no industrijas un projektiem. J. Grēviņa komandā varētu darboties akadēmiskais, zinātņu un valorizācijas, starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas,  un finanšu prorektori. Finanšu prorektora esamību ir plānots saskaņot ar padomi, bet starptautisko ārējo sakaru un komunikācijas prorektors veidos komandu, kas nodrošinās ienākumus RTU.

Analizējot Latvijas Zinātnes padomes (LZP) projektu pieteikumu veiksmes faktoru un tam izmantoto resursu lietderību, T. Juhna norādīja, ka jāaudzē atbalsta mehānisms projektu sagatavošanā, ne tikai LZP, bet visiem zinātniskajiem projektiem. Otra viņa iecere ir veidot atbalsta komandu zinātniekiem projektu sagatavošanā. Projektu «grantu ofisa» galvenais uzdevums būtu identificēt, kurās jomās mūsu zinātniekiem ir lielākas iespējas projektus iegūt. T. Juhna uzsvēra, ka LZP un citu projektu veiksme lielā mērā ir ārējais faktors. J. Grēviņš neredz iespēju politiski palielināt LZP grantu skaitu un piedāvā projektus «pārpakot» nacionālā mērogā un konkurēt ar tiem Briseles līmeņa zinātnisko vai politisko projektu jomā. Politiskie projekti ir ar milzīgu naudas apjomu un tā joma, kur J. Grēviņš redz RTU potenciālu.

Debašu nobeigumā abi kandidāti izklāstīja savu redzējumu, kā motivēt RTU saimi dzīvot taupīgāk un zaļāk.

Nākamās abu rektora amata kandidātu debates ar fakultāšu darbiniekiem notiks trešdien, 1. februārī, plkst. 14.00. Šajās debatēs klātienē ir aicināti piedalīties visi Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra kolēģi. Piektdien, 3. februārī, plkst. 15.00 uz tikšanos ar rektora amata pretendentiem gaidīti būs Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes darbinieki. Debates attālināti varēs vērot arī tiešsaistē ORTUS.

Noslēguma debates norisināsies 20. februārī plkst. 16.00 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».

RTU Satversmes sapulces sēde un rektora vēlēšanas plānotas 22. februārī plkst. 14.30 RTU auditoriju centrā «Domus Auditorialis».

Atgādināsim, ka RTU ir mūsdienīga, starptautiski pazīstama un prestiža zinātņu universitāte, vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā. Universitātes deviņās fakultātēs iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

RTU padomes redzējumā universitātei jaunā rektora vadībā:

• atbilstoši LR valdības vīzijai ir jāiekļūst pasaules reitingu «QS Top 500»,
• kā tehnoloģiju universitātei ir nepieciešams turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un inovācijas,
• nākotnē ir jāpiesaista universitātei finansējumu no zinātniskās darbības un sadarbības ar industriju,
• ir nepieciešamas uz attīstību un izaugsmi vērstas pārmaiņas.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris. Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

«Atkritumiem, kas rodas fibrolīta plākšņu ražošanā, ir pievienotā vērtība, jo to sastāvā ir koksnes gabaliņi un cements. Tos pārstrādājot, mēs izgatavojam inovatīvu saistvielu.  Sajaucot saistvielu ar koksnes ēveļskaidām, mēs iegūstam materiālu ar siltumizolācijas īpašībām starpsienu pildīšanai,» skaidro industriālais doktorants P. Ārgalis. Viņš norāda, ka materiālam ir laba siltumvadītspēja, turklāt tas ir videi daudz draudzīgāks par ēku siltināšanā aktīvi izmantoto putupolistirolu. Cementa otrreizēja izmantošana samazina būvniecības atkritumu daudzumu un nozares negatīvo ietekmi uz vidi.

Lai validētu tehnoloģiju un pārbaudītu jauno materiālu reālos apstākļos, šovasar uzbūvēta un siltināta dārza mājiņa. Tā aprīkota ar sensoriem, kas mēra temperatūru, relatīvo mitrumu un siltuma plūsmu. Dati ļauj pētniekiem reāllaikā sekot līdzi materiāla īpašībām un uzvedībai, ja nepieciešams, koriģējot tā sastāvu vai iestrādes metodi. P. Ārgalis laboratorijas apstākļos turpina materiāla pētīšanu un attīstīšanu, analizē tā siltuma plūsmu, siltumvadības koeficientu, blīvumu, spiedes un arī lieces stiprību. Šie rādītāji ir būtiski, lai nākotnē pamatotu materiāla lietošanu industrijā.

«Sadarbība ar SIA «Cewood» ir jau otrais industriālā doktoranta projekts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūtā. Mēs esam ļoti gandarīti par produktīvu sadarbību starp industriju un universitāti, risinot nozarei aktuālas problēmas,» pauž ir RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka.

P. Ārgalis ir ceturtais industriālais doktorants RTU. Industriālo doktorantu programma ir RTU izveidota zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības iniciatīva, kas sekmē inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Attīstot ciešāku sadarbību, pētniecībā iesaistās industrijas pārstāvji, bet doktoranti izstrādā promocijas darbus uzņēmumu inovāciju vajadzībām.

Laboratorijas vadītājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Māris Šinka ir pateicīgs par uzņēmuma dāvinājumu – aprīkojuma pilnveide paver arvien plašākas iespējas studentu apmācībā un pētniecībā. Īpaši viņš novērtē to, ka tagad universitātē ir pieejama iekārta, ko aktīvi izmanto arī 3D betona drukāšanas nozares profesionāļi. Tā ir dāvana arī visai Būvniecības inženierzinātņu fakultātei, kas teju kā tikusi pie modernām studiju un pētniecības telpām. 1. septembrī svinīgi tika atklāta atjaunotā fakultātes ēka.

«SIA «Reaktīvs» virsmēŗkis ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm celtniecības nozares iekārtu un aprīkojuma attīstībā un veicināt pēc iespējas efektīvāku darbaspēka izmantošanu celtniecības objektos. Tieši tāpēc – lai sekmētu šā brīža modernāko un aktuālāko virzienu attīstību Latvijā, esam priecīgi atbalstīt un sadarboties ar RTU 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju!» pauž uzņēmuma izpilddirektors Gundars Zariņš. Uzņēmums Latvijā un Baltijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.

3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju RTU izveidoja 2021. gadā partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA «Sakret», liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā. Laboratorija nodrošinās zināšanas un infrastruktūru studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādām ar būvniecību saistītām industrijām.