«Es pētu un izstrādāju materiālu nelineāros modeļus, kā arī eksperimentālas metodoloģijas parametru noteikšanai šiem modeļiem,» saka L. Pupure. Mehānikā izmanto Huka likumu, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma atkarība no relatīvas deformācijas ir lineāra. Taču dabīgie kompozītmateriāli, kas arvien vairāk attīstās, un dažādi polimērmateriāli sarežģītos apstākļos, piemēram, paaugstinātas temperatūras vai mitruma ietekmē darbojas nelineāri – pie nemainīgas slodzes pieaug materiāla deformācija. Kā piemēru viņa min grāmatu plauktu – lai arī grāmatu radītā slodze nemainās, plaukts gadu gaitā pakāpeniski izliecas. Nelineārie modeļi ļauj prognozēt, cik ļoti plaukts izlieksies, viņa paskaidro. «Ja grāmatplaukta gadījumā deformācija būs tikai nepatīkama, tad, piemēram, liela karstuma ietekmē radusies deformācija lidmašīnas dzinējā, kas izgatavots no kompozītmateriāla, var radīt katastrofālas sekas,» viņa turpina.

Arvien attīstās dabīgi kompozītmateriāli no lina, kaņepju un citām šķiedrām. Dažādiem inovatīviem kompozītmateriāliem un polimēriem to pozitīvo īpašību dēļ tiek meklēti arvien jauni lietojumi, tajā skaitā aviācijā, kosmosa tehnoloģijās, autotransportā, piemēram, lidmašīnas, kuru konstrukcijas ir veidotas no kompozītmateriāliem, ir ievērojami vieglākas un tādēļ rada mazāk CO2 emisiju, padarot aviāciju klimatam draudzīgāku. Tiek attīstīti arī polimērmateriāli ar augstu temperatūras noturību. «Ir vērojama arī tendence materiālus izmantot pēc iespējas racionālāk un efektīvāk, tādēļ ir svarīgi noteikt un prognozēt to īpašības, uzvedību. Izmantojot nelineāros modeļus, mēs varam paredzēt kompozītmateriālu sistēmu sarežģīto nelineāro uzvedību,» pauž L. Pupure. Tas ļauj nozarei virzīties pretim tam, lai materiālu patēriņš dažādās konstrukcijās būtu mazāks, bet vienlaikus tās būtu drošas

Viņa vēlas izmantot nelineāros modeļus arī kompozītu un citu materiālu gala formas prognozēšanai, kas būtu ļoti noderīgi industrijai. «Kompozītmateriālā esošie sveķi sacietējot maina savas īpašības, dimensijas. Ir izaicinoši noteikt, kāda būs tā gala formā,» piebilst zinātniece.

Taču atšķirībā no lineāriem modeļiem, nelineārie ir daudz sarežģītāki, materiāli tiek testēti ilgstoši, lai iegūtu nepieciešamos parametrus tālākām prognozēm, stāsta L. Pupure. Lai modeli būtu ērtāk lietot, viņa to implementējusi galīgo elementu metodē, ko plaši izmanto dažādos inženieraprēķinos. Rakstā «Effect of Material State and Temperature on Nonlinear Viscoelastic Response: 3D Constitutive Model and Incremental Formulation for Numerical Analysis» žurnālā «Mechanics of Composite Materials» izklāstīta nelineārā modeļa ieviešanas inkrementālā procedūra un simulācijas, kas ar to veiktas.

Starptautiskais zinātniskais žurnāls «Mechanics of Composite Materials» (Springer; ASV) publicē eksperimentālo un teorētisko pētījumu rezultātus par kompozītmateriālu un tos veidojošo sastāvdaļu īpašībām un uzvedību, piedāvā ieskatu izturības, lūzuma, bojājumu mehānikas un noguruma jautājumos, apspriež skaitliskās metodes un optimālu konstrukciju projektēšanu, izzina inovatīvas metodes nanokompozītmateriālu pētniecībā un izstrādē, kā arī apskata dažādas lietojuma jomas, sākot no civilās celtniecības līdz nanokompozītiem. Žurnālu 1965. gadā dibināja Latvijas Zinātņu akadēmija, tā galvenais redaktors ir RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta profesors Andris Čate.

Vitauta Tamuža vārdā nosaukto balvu iedibināja Latvijas Universitātes fonds. Tā izveidota, lai veicinātu un atbalstītu Latvijas zinātnieku pētījumus kompozītu materiālu mehānikā. V. Tamužs bija izcils latviešu zinātnieks, akadēmiķis un Latvijas kompozītu materiālu mehānikas zinātniskās skolas radītājs.

Balvu piešķir reizi gadā, to administrē Latvijas Universitātes fonds no mecenāta dāvinājuma līdzekļiem.

Piešķirot institucionālo finansējumu augstskolām, valsts maksās par rezultātu, nevis procesu kā līdz šim, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais jaunais augstāko izglītības iestāžu institucionālā finansējuma modelis. Tajā ir iekļauti jauni snieguma kritēriji, kas izstrādāti, balstoties darba tirgus prasībās.

Institucionālā finansējuma galvenais mērķis ir rezultāts un kvalitāte, tāpēc augstskolu sniegums tiks vērtēts pēc absolventu skaita, bet augstskolām pašām būs brīvība noteikt, kā tās sasniedz konkrēto mērķi.

Šī IZM vīzija saskan ar RTU stratēģiskajiem plāniem veicināt STEM izglītību, piesaistīt talantīgus studentus, kuri ir ieinteresēti studēt inženierzinātnes un augstās tehnoloģijas, un palielināt absolventu skaitu tieši STEM studiju programmās. Iecerēts, ka RTU tiks uzticēts jau šogad darbībā pārbaudīt jauno finansējuma modeli, īstenojot institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu. Saeimas apakškomisijas sēdē RTU vadība deputātus iepazīstināja ar savu redzējumu par jaunā modeļa ieviešanu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

RTU ir paredzējusi nākamo trīs gadu laikā samazināt studentu atbirumu, palielināt absolventu skaitu, īpaši STEM jomās, palielināt mūžizglītībā studējošo skaitu, kā arī audzēt projektu finansējuma apjomu. Šī ir daļa no veicamā, lai RTU sasniegtu savu mērķi iekļūt pasaules 500 labāko universitāšu skaitā.

Lai samazinātu atbirumu un palielinātu absolventu skaitu, RTU īpašu uzmanību veltīs pirmo un otro kursu studentiem, jo tieši šajā posmā ir vislielākais studijas pārtraukušo skaits. Tas veidojas vairāku iemeslu dēļ, bet viens no noteicošajiem – nepietiekamas zināšanas eksaktajos un dabaszinātņu priekšmetos, kas neļauj pilnvērtīgi studēt inženierzinātnes un augstās tehnoloģijas. Lai to novērstu, RTU jau tagad palīdz skolām jauniešu izglītībā, organizējot ārpusklases nodarbības un izveidojot zinātkāres centru «Futurimo Rīga», kur pamatskolēni un vidusskolēni apgūst fizikas un ķīmijas likumus.

Arī nākotnē RTU ir iecerējusi vēl lielāku akcentu likt uz STEM izglītību, to izvirzot par vienu no prioritārajiem virzieniem. Papildus notiek arī darbs ar skolotājiem, un šīs aktivitātes, konsolidācijas procesā RTU pievienojot Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, vērsīsies tikai plašumā, STEM izglītību stiprinot arī reģionos.

RTU jau arī līdz šim ir strādājusi, lai piesaistītu talantīgus studentus, piemēram, pirms gandrīz desmit gadiem izveidojot RTU Inženierzinātņu vidusskolu (RTU IZV) un jau vairākus gadus organizējot Talantu programmu, kuras laikā īpaši talantīgajiem RTU studentiem piedāvā apgūt vēl papildu zināšanas un prasmes. Šis darbs ir devis rezultātus. Piemēram, RTU IZV absolvents un RTU Talantu programmas students Kārlis Bērziņš kopā ar studiju biedriem ir izveidojis pirmo zemūdens dronu, kas radīts tieši Baltijas ūdeņiem un var veikt apsekošanas un meklēšanas operācijas Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī reāllaikā iegūt dažāda veida datus un informāciju par ūdens ekosistēmu. Šo dronu students demonstrēja arī deputātiem, kad viņiem pēc komisijas sēdes bija iespēja ieskatīties RTU laboratorijās un iepazīties ar universitātes zinātnieku darbu.

Deputāti apskatīja RTU Zinātnes un inovāciju centru, kur ir radīti apstākļi, lai studenti, uzņēmēji un zinātnieki varētu radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas. Tur tapis, piemēram, arī jau minētais zemūdens drons. Viesiem bija iespēja ielūkoties arī Baltijā modernākajā un vislabāk aprīkotajā «Mitutoyo» ģeometriskās metroloģijas laboratorijā, kas atrodas RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātē (BMF) un kur tiek veikti visdažādākie mērījumi un notiek sadarbība ar Latvijas bobsleja un skeletona izlasēm kamanu slieču ģeometrijas un cietības mērījumu veikšanā, palīdzot sportistiem labāk sagatavoties sacensībām.

Savukārt BMF 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā bija iespējams iepazīties ar būvniecības nākotnes tehnoloģijām un materiāliem betona konstrukciju izgatavošanai, bet BMF Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijā – apskatīties plašo iekārtu klāstu, kas paredzēts gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai.

Viesiem tika demonstrēts arī ar 3D mērījumu palīdzību tapušais Ķīpsalas studentu pilsētiņas «dvīnis» un RTU zinātnieku ieguldījums, 2022. gada vasarā Ukrainā veicot kultūras mantojuma objektu trīsdimensionālo skenēšanu, fiksējot bojājumus un iegūstot datus, lai varētu plānot karadarbībā cietušo kultūras pieminekļu nostiprināšanu un atjaunošanu.

Savukārt Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, kas nodarbojas ar mikročipu pētniecību, viesi iepazinās ar pasaules rekordiem, kurus RTU zinātnieki ir sasnieguši, pētot iespējas, kā ar pēc iespējas mazāku enerģijas daudzumu un mazāku siltuma izdali datus varētu pārraidīt pēc iespējas ātrāk un drošāk ar mazākām ierīcēm.

Balvu «RTU Gada zinātnieks 2023» saņēma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) profesore Diāna Bajāre. Viņa ir pirmā tenūrprofesore ne tikai RTU, bet visā Latvijā. Viņas pētniecības intereses saistītas ar inovatīviem būvmateriāliem, to īpašībām un ražošanas tehnoloģijām, otrreizējo materiālu pārstrādi būvmateriālos, ekoloģiskiem būvmateriāliem un plaša lietojuma materiāliem. Ņemot vērā būvniecības un ar to saistītās būvmateriālu ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, D. Bajāres un viņas vadīto studentu pētījumiem ir nozīmīga loma nozares ceļā uz oglekļneitrālu un ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pēc D. Bajāres iniciatīvas RTU izveidota arī Baltijā pirmā 3D betona drukāšanas laboratorija.

Balvas «RTU Gada jaunais zinātnieks 2023» saņēmējs, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta vadošais pētnieks Toms Salgals, šobrīd veido Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju. Laboratorijas mērķis ir RTU attīstīt jaunu pētniecības virzienu – nanofotoniku telekomunikācijās –, pētot un meklējot jaunus optiskos efektus, kas kalpotu par pamatu inovatīvu tehnoloģiju radīšanai, un veicot nanostrukturēto elementu izstrādi un ieviešanu klasiskajās telekomunikāciju un nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Viņa pētījumi saistīti ar optisko šķiedru sakaru tīkliem un tehnoloģiju izpēti un izstrādi, kas nodrošina ātrdarbīgus platjoslas interneta savienojumus, datu centra starpsavienojumus utt. Kopā ar kolēģiem viņš uzstādījis arī vairākus ātrgaitas datu pārraides pasaules rekordus dažādās fotonikas jomās.

Savukārt balva «RTU Gada jaunā zinātniece 2023» pasniegta Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (EVIF VASSI) vadošajai pētniecei asociētajai profesorei Ievai Pakerei. Viņa ne vien aktīvi īsteno nacionāla un starptautiska līmeņa pētniecības projektus, kas saistīti ar ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmas attīstību, energoefektivitāti, saules enerģiju un citiem atjaunojamajiem energoresursiem, bet arī piedalās sabiedrības informēšanas aktivitātēs, veicinot Latvijas sabiedrības iesaisti energoneatkarības stiprināšanā un valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Ikgadējos apbalvojumus zinātnē piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos.

Savukārt ar «RTU Akadēmiskās izcilības balvu» universitāte godina mācībspēkus, kuri parādījuši izcilu sasniegumu pedagoģiskajā darbā.

Šogad «RTU Akadēmiskās izcilības balvu» saņēma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvkonstrukciju inženierzinātņu institūta vadošā pētniece profesore Līga Gaile, bet «RTU Gada jaunā mācībspēka balvu 2023» – Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras lektore Māra Pudāne. Šogad pirmo reizi pasniedza balvu arī par akadēmiskās vides izcilības veicināšanu, ko saņēma EVIF VASSI profesore Jūlija Gušča. Saņemot balvas, mācībspēki pateicās kolēģiem un studentiem par vidi, kas veicina vēlmi mācīties, iedvesmu, nepārejošu entuziasmu un drosmi.

Balvas labākajiem mācībspēkiem jau tradicionāli atbalsta RTU absolventa Aigara Ločmeļa uzņēmums «Industry Service Partners».

Balvas tika pasniegtas RTU 64. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē. Tajā tika sumināti arī RTU Goda doktora titula ieguvēji – Bergamo Universitātes rektors Sergio Cavalieri, Salento Universitātes rektors Fabio Pollice un Starptautiskā tīrā ūdens institūta Manasasā profesors Ashok Vaseashta.

RTU ir dibināta 1862. gada 14. oktobrī, un toreiz to sauca par Rīgas Politehnikumu, kas tika veidots pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Mūsdienās RTU ir starptautiski pazīstama un prestiža zinātnes universitāte, kurā iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. RTU darbības pamats ir zinātne, kā arī inovācijās un sadarbībā ar industriju veidots studiju process, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, tādējādi kalpojot par pamatu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Šobrīd universitāte īsteno stratēģiskas pārmaiņas, lai turpinātu paaugstināt RTU konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā, tuvinot to TOP 500 universitāšu līmenim.

RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, pulcējās bērni, jaunieši, ģimenes un industrijas pārstāvji, lai iepazītu zinātnieku pētījumus un to izmantošanu ikdienā, apskatītu laboratorijas un caur aizraujošu darbošanos izprastu dažādus fizikas un ķīmijas likumus.

Savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Zinātnieku naktī Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošais RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis un studenti interesentus iepazīstināja ar savu darbu CERN. Bija arī iespēja gūt pirmo priekšstatu par bibliotēkā topošo ekspozīciju par šo pasaulē unikālo zinātnes centru.