RTU ZINĀTNIEKI SEVI PIERĀDA KOSMOSA PĒTNIECĪBĀ PASAULĒ

Mums ir jābūt reizi četros piecos gados dzīviem, sevi pierādījušiem un pareizajā vietā, pareizajā brīdī, saka Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (RTU BIF) Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš LTV raidījumā «Aculiecinieks».

Zinātnieks ar kosmosa tvērienu – tā viņu raksturo raidījuma veidotāji. K. Kalniņš LTV stāsta, ka 15 gadus strādā kopā ar Vācijas Kosmosa aģentūru, bijis ASV kosmosa pētniecības centrā NASA. Tagad RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieki K. Kalniņa vadībā Eiropas Kosmosa aģentūrai izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

K. Kalniņš stāsta, ka RTU zinātnieku uzdevums – izpētīt vizuāli grūti konstatējamu bojājumu ietekmi uz kosmosa satelītu konstrukcijām un pārbaudīt konstrukciju paliekošo nestspēju bojājumu ietekmē. Balstoties uz pētījumos iegūto rezultātu analīzi, zinātnieki izstrādās vadlīnijas Eiropas Kosmosa aģentūrai jaunu satelītu būvniecībā. RTU pētījums ļaus ražošanas procesā pārbaudīt, cik droša ir konkrētā satelīta konstrukcija, un nepieciešamības gadījumā to laikus nomainīt, neriskējot ar misijas norisi vai lidaparāta sabojāšanos atklātā kosmosā.

Kosmosa industrijā arī šķietami nebūtiskas kļūdas var radīt miljoniem lielus zaudējumus. Zinātnieks raidījumā min piemēru par kādu nesekmīgu Marsa ekspedīciju – cik miljardu tas izmaksājis, cik tūkstošu cilvēku darbs «aizgājis pa pieskari» tikai tāpēc, ka kāds kaut ko nesarēķināja, līdz galam nepārbaudīja. K. Kalniņš teic, ka viena problēma, kas pastāv zinātnē,– cilvēki necenšas pārbaudīt, vai eksperimenti ir ticami. «Vācijas Kosmosa aģentūra ir ieguldījusi vairākus miljonus tikai testēšanas procedūrā vien. Viņi 30 gadus to izkopuši līdz pēdējai niansei,» saka K. Kalniņš. Tāpēc Latvijas zinātniekiem vispirms ir jāpierāda, ka «pamatos mēs nekļūdāmies», jo vācietis nesaprot, kā trīs, četri vai pieci zinātnieki Latvijā var izdarīt to pašu, ko 500 cilvēku liels institūts Vācijā. «Tas nozīmē, ka mēs strādājam ar vismaz pieckāršu jaudu nekā viņi to darītu,» par eksperimentiem un to kvantitāti saka K. Kalniņš.

Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešamo vadlīniju izstrādei informāciju pētnieki iegūst, RTU laboratorijās no sertificētiem materiāliem izstrādājot satelītu konstrukciju prototipus. Tos izmanto, imitējot bojājumus, kas konstrukcijās  rodas transportēšanas un montāžas rezultātā. Dažādos testos zinātnieki pārbauda, kā atkarībā no bojājuma veida un vietas mainās konstrukcijas nestspēja. Savukārt testēšanas rezultāti tiek izmantoti datorsimulācijās, kas ļauj prognozēt uzvedību daudz lielākam kombināciju apjomam.

«Sevis pierādīšana – mēs pierādījām vairāk nekā no mums prasīja. Tas nozīmē, ka kolēģi un arī partneri saglabā ar mums kontaktu. Turpinātība ir tas visgrūtākais,» par situāciju Latvijā saka K. Kalniņš. Kāpēc tā? «Mums pašiem jāizdara darbs. Lai Vācija saprot, ka ar mums ir jāstrādā. Lai francūzis saprot – ar mums ir jāstrādā, jo tie čaļi visu izdarīja,» saka RTU zinātnieks.

Raidījums «Aculiecinieks» (21.01.2017.)

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *